The Lord's Judgment on Ammon
1 This is what the Lord said about Ammon: “Where are the men of Israel? Is there no one to defend their land? Why have they let the people who worship Molech take the territory of the tribe of Gad and settle there? 2 But the time is coming when I will make the people of the capital city of Rabbah hear the noise of battle, and it will be left in ruins and its villages burned to the ground. Then Israel will take its land back from those who took it from them. 3 People of Heshbon, cry out! Ai is destroyed! Women of Rabbah, go into mourning! Put on sackcloth and mourn. Run about in confusion. Your god Molech will be taken into exile, together with his priests and princes. 4 Why do you unfaithful people boast? Your strength is failing. Why do you trust in your power and say that no one would dare attack you? 5 I will bring terror on you from every side. You will all run away. Each one will run for his life, and there will be no one to bring your troops together again.
6 “But later on I will make Ammon prosperous again. I, the Lord, have spoken.”
The Lord's Judgment on Edom
7 This is what the Lord Almighty said about Edom: “Have the people of Edom lost their good judgment? Can their advisers no longer tell them what to do? Has all their wisdom disappeared? 8 People of Dedan, turn and run! Hide! I am going to destroy Esau's descendants because the time has come for me to punish them. 9 When people pick grapes, they leave a few on the vines, and when robbers come at night, they take only what they want. 10 But I have stripped Esau's descendants completely and uncovered their hiding places, so that they can no longer hide. All the people of Edom are destroyed. Not one of them is left. 11 Leave your orphans with me, and I will take care of them. Your widows can depend on me.
12 “If even those who did not deserve to be punished had to drink from the cup of punishment, do you think that you will go unpunished? No, you must drink from the cup! 13 I myself have sworn that the city of Bozrah will become a horrifying sight and a desert; people will make fun of it and use its name as a curse. All the nearby villages will be in ruins forever. I, the Lord, have spoken.”
14 I said, “Edom, I have received a message from the Lord. He has sent a messenger to tell the nations to assemble their armies and to get ready to attack you. 15 The Lord is going to make you weak, and no one will respect you. 16 Your pride has deceived you. No one fears you as much as you think they do. You live on the rocky cliffs, high on top of the mountain; but even though you live as high up as an eagle, the Lord will bring you down. The Lord has spoken.”
17 The Lord said, “The destruction that will come on Edom will be so terrible that everyone who passes by will be shocked and terrified. 18 The same thing will happen to Edom that happened to Sodom and Gomorrah, when they and the nearby towns were destroyed. No one will ever live there again. I, the Lord, have spoken. 19 Like a lion coming out of the thick woods along the Jordan River up to the green pasture land, I will come and make the Edomites run away suddenly from their country. Then the leader I choose will rule the nation. Who can be compared to me? Who would dare challenge me? What ruler could oppose me? 20 So listen to the plan that I have made against the people of Edom, and to what I intend to do to the people of the city of Teman. Even their children will be dragged off, and everyone will be horrified. 21 When Edom falls, there will be such a noise that the entire earth will shake, and the cries of alarm will be heard as far away as the Gulf of Aqaba. 22 The enemy will attack Bozrah like an eagle swooping down with outspread wings. On that day Edom's soldiers will be as frightened as a woman in labor.”
The Lord's Judgment on Damascus
23 This is what the Lord said about Damascus: “The people in the cities of Hamath and Arpad are worried and troubled because they have heard bad news. Anxiety rolls over them like a sea, and they cannot rest. 24 The people of Damascus are weak and have fled in terror. They are in pain and misery like a woman in labor. 25 The famous city that used to be happy is completely deserted. 26 On that day her young men will be killed in the city streets, and all her soldiers destroyed. 27 I will set the walls of Damascus on fire and will burn down King Benhadad's palaces. I, the Lord Almighty, have spoken.”
Judgment on the Tribe of Kedar and the City of Hazor
28 This is what the Lord said about the tribe of Kedar and the districts controlled by Hazor, which were conquered by King Nebuchadnezzar of Babylonia: “Attack the people of Kedar and destroy that tribe of eastern people! 29 Seize their tents and their flocks, their tent curtains and everything in their tents. Take their camels and tell the people, ‘Terror is all around you!’
30 “People of Hazor, I, the Lord, warn you to run far away and hide. King Nebuchadnezzar of Babylonia has plotted against you, and this is what he says, 31 ‘Come on! We'll attack those people that feel safe and secure! Their city has no gates or locks and is completely unprotected.’
32 “Take their camels and all their livestock! I will scatter in every direction those people who cut their hair short, and I will bring disaster on them from every side. 33 Hazor will be made a desert forever, a place where only jackals live. No one will ever live there again. I, the Lord, have spoken.”
The Lord's Judgment on Elam
34 Soon after Zedekiah became king of Judah, the Lord Almighty spoke to me about the country of Elam. 35 He said, “I will kill all the archers who have made Elam so powerful. 36 I will make winds blow against Elam from all directions, and I will scatter her people everywhere, until there is no country where her refugees have not gone. 37 I will make the people of Elam afraid of their enemies, who want to kill them. In my great anger I will destroy the people of Elam and send armies against them until I have wiped them out. 38 I will destroy their kings and leaders, and set up my throne there. 39 But later on I will make the people of Elam prosperous again. I, the Lord, have spoken.”
1 Tā saka Tas Kungs par Amona bērniem: "Vai tad Israēlam nav bērnu? Vai viņam nav mantinieka? Kāpēc tad Milkoms guvis mantojumu Gada zemē un viņa tauta dzīvo Gada zemes pilsētās? 2 Tādēļ ievērojiet, nāks dienas, tā saka Tas Kungs, Es likšu atskanēt kara troksnim pret amoniešu pilsētu Rabu, tā paliks par drupu kaudzi, un tās apkārtējie ciemi izzudīs uguns liesmās! Tad Israēls saņems atpakaļ mantojumu no saviem mantiniekiem, saka Tas Kungs. 3 Brēc, Hešbona! Jo Aja ir sagrauta. Vaimanājiet, Rabas meitas! Apvelciet sēru drēbes un vaidiet, skraidīdamas apkārt gar mūriem! Jo Milkomam jāiet gūstā ar visiem saviem priesteriem un lielkungiem. 4 Ko tu lielies un dižojies ar savām ielejām? Tava ieleja ir pārplūdināta, tu atkritēja meita, kas, paļaudamās uz savu lielo mantu, saka: kas gan drīkstētu man tuvoties? 5 Redzi, Es sūtīšu pār tevi bailes no visām pusēm, saka Tas Kungs Cebaots, jūs aizklīdinās visus projām, tā ka neviens no jums nepagūs ne apskatīties un neviens nesavāks bēgļus atkal vienkopus! 6 Bet pēc tam Es atvedīšu atpakaļ Amona bērnu trimdiniekus!" saka Tas Kungs. 7 Par Edomu tā saka Tas Kungs Cebaots: "Vai tad nav vairs nekādas gudrības Temanā? Vai tad sapratīgajiem padoms pazudis un gudrība izbeigusies? 8 Bēdziet, steidzieties projām no turienes, ielieniet dziļās paslēptuvēs, jūs, Dedanas iedzīvotāji! Jo Es lieku tuvoties Ēsavam viņa bojāejas stundai, laikam, kad Es gribu taisīt nolēsi ar viņu. 9 Kad vīnogu lasītāji ielaužas pie tevis, vai viņi neatstāj tomēr zināmu pēcražu? Kad naktī ieslapstās zagļi, viņi paņem tik daudz, cik viņiem pietiek. 10 Bet Es pats pārmeklēšu Ēsava zemi, atklāšu viņa paslēptuves; ja viņš arī gribētu, viņš nevar paslēpties, viņa dzimums tiks iznīcināts, tāpat viņa brāļi un kaimiņi, tā ka nekas no viņa vairs pāri nebūs. 11 Atstāj Man savus bāriņus, Es tos uzturēšu pie dzīvības, tavas atraitnes lai paļaujas uz Mani! 12 Tā saka Tas Kungs: tiešām, kas nebija pelnījuši dzert rūgto kausu, tiem tas bija jādzer, un vai tad tu lai paliktu bez soda? Tiešām, tu nepaliksi nesodīts, tu tiešām to dzersi! 13 Jo Es pie Sevis zvērēju, saka Tas Kungs, Bocrai jātop par biedinājumu, par tuksnesi, par apsmieklu un par lāsta vārdu un visām tai piederīgām apdzīvotām vietām par tuksnešainiem klajumiem mūžīgi!" 14 Es saņēmu ziņu no Tā Kunga, vēsts ir izsūtīta tautām: "Pulcējieties un eita cīņā pret Edomu! 15 Redzi, Es tevi darīju mazu tautu starpā un nicinātu cilvēku vidū. 16 Pievīlusi tevi ir tava iedomība un augstprātība, ka tu dzīvo klints aizās un turi savā varā kalnu augstienes. Bet, ja tu taisītu savu ligzdu arī tik augstu kā ērglis, tomēr Es tevi nogrūdīšu no turienes!" - tā saka Tas Kungs. 17 "Edomai jātop par kaut ko sastingušu; ikvienam, kas tai ies garām, jābūt izbaiļu pārņemtam, un tas šņāks par visām tās ciešanām! 18 Kā Sodoma un Gomora un to blakuspilsētas tika pavisam sagrautas," saka Tas Kungs, "tā arī šeit neviens vairs nedzīvos un arī neuzturēsies. 19 Tik tiešām, cik strauji lauva no Jordānas biezokņiem dodas augšup pa mūžam zaļo ielejas nogāzi, tikpat ātri Es Edomu no turienes aizdzīšu un iecelšu tur par kungu to, kas tam izredzēts. Kas ir Man līdzīgs, un kas var saukt Mani pie atbildības? Un kur būtu tāds tautu valdnieks, kas varētu mēroties ar Mani?" 20 Tādēļ uzklausiet, ko Tas Kungs nolēmis par Edomu un Viņa nodomus, kas Viņam ir par Temanas iedzīvotājiem: tiešām, ganu zēni, iekarotāji, tos aizvedīs kā ganāmā pulka jērus! Pat viņu ganības uztrauksies un būs šausmu pārņemtas par tiem! 21 Zeme trīc no viņu krišanas, viņu sāpju kliedzienu troksnis būs dzirdams pie Niedru jūras! 22 Redzi, kā ērglis viņš, ienaidnieks, paceļas un izpleš savus spārnus pār Bocru; Edomas kareivji jutīsies tanī dienā kā dzemdētāja sieva dzemdību sāpēs. 23 Par Damasku. "Vilšanās un apmulsums valda Hamatā un Arpadā, jo turieniešiem pienākušas ļaunas ziņas. Tie izmisuši baiļu pilnā uztraukumā kā jūra, kas nevar rimties. 24 Damaska ir zaudējusi cerību, tā taisās bēgt, to pārņēmušas bailes, izmisums un žņaudzēji kā dzemdētāju sievu dzemdību sāpēs. 25 Ak, kā tā ir atstāta! Šī slavenā pilsēta, kas reiz bija Mana prieka pils! 26 Tādēļ tās jaunie vīri kritīs ielu cīņās, un visi tās cīņai spējīgie kareivji tanī dienā aizies bojā, saka Tas Kungs Cebaots, 27 un Es pielikšu uguni Damaskas mūriem, tā aprīs Benhadada pilis!" 28 Par Kedaru un par Hacora valstīm, ko Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars uzvarēja, Tas Kungs saka tā: "Celieties, eita cīņā pret Kedaru, uzveiciet un iznīciniet austrumu dēlus! 29 Lai paņem viņu teltis un ganāmos pulkus, lai atņem un aizved viņu telts iekārtu un visus mājas piederumus, un viņu kamieļus un uzsauc tiem: briesmas visapkārt! 30 Bēdziet steidzīgi un paslēpieties, jūs, Hacoras iedzīvotāji, tā saka Tas Kungs, jo Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars ir metis uz jums savu aci: viņam ir ļauns nodoms pret jums, viņš taisās jums uzbrukt. 31 Celieties un eita pret bezrūpīgo tautu, kas mierīgi un droši dzīvo, saka Tas Kungs, kam nav ne durvju, ne aizšaujamo; tie netraucēti dzīvo klusībā. 32 Par laupījumu jums kritīs viņu kamieļi un viņu lielie ganāmie pulki. Es izklīdināšu visos vējos tos, kam gar deniņiem apcirpti mati, un sūtīšu tiem postu no visām pusēm, saka Tas Kungs, 33 Hacora būs šakāļiem par mitekli, neauglīga kailatne uz visiem laikiem; neviens tur vairs nedzīvos, neviens tur neapmetīsies!" 34 Šis ir Tā Kunga vārds par Ēlāmu, kas nāca pār Jeremiju Jūdas ķēniņa Cedekijas valdīšanas sākumā: 35 "Tā saka Tas Kungs Cebaots: redzi, Es salauzīšu Ēlāma stopu, viņa varas stiprumu! 36 Es sūtīšu pār Ēlāmu četrus vējus no visām četrām debess pusēm un izklīdināšu ēlāmiešus visos vējos: nebūs tautas, kur nenonāktu ēlāmiešu bēgļi! 37 Es iedvesīšu ēlāmiešiem baigas bailes no viņu ienaidniekiem un no tiem, kas tīko pēc viņu dzīvības; Es sūtīšu tiem nelaimi, Savu dusmu karstumu, tā saka Tas Kungs, un tad Es likšu tiem pāri iet zobenam, kamēr būšu tos iznīcinājis! 38 Tad Es uzcelšu Ēlāmā Savu troni un izdeldēšu tur ķēniņu kopā ar lielkungiem, saka Tas Kungs, 39 bet pēdējās dienās Es atvedīšu atpakaļ Ēlāma trimdiniekus, saka Tas Kungs."
