The Slaughter of the Priests
1 David fled from the city of Gath and went to a cave near the town of Adullam. When his brothers and the rest of the family heard that he was there, they joined him. 2 People who were oppressed or in debt or dissatisfied went to him, about four hundred men in all, and he became their leader.
3 David went on from there to Mizpah in Moab and said to the king of Moab, “Please let my father and mother come and stay with you until I find out what God is going to do for me.” 4 So David left his parents with the king of Moab, and they stayed there as long as David was hiding out in the cave.
5 Then the prophet Gad came to David and said, “Don't stay here; go at once to the land of Judah.” So David left and went to the forest of Hereth.
6 One day Saul was in Gibeah, sitting under a tamarisk tree on a hill, with his spear in his hand, and all his officers were standing around him. He was told that David and his men had been located, 7 and he said to his officers, “Listen, men of Benjamin! Do you think that David will give fields and vineyards to all of you, and make you officers in his army? 8 Is that why you are plotting against me? Not one of you told me that my own son had made an alliance with David. No one is concerned about me or tells me that David, one of my own men, is right now looking for a chance to kill me, and that my son has encouraged him!”
9 Doeg was standing there with Saul's officers, and he said, “I saw David when he went to Ahimelech son of Ahitub in Nob. 10 Ahimelech asked the Lord what David should do, and then he gave David some food and the sword of Goliath the Philistine.”
11 So King Saul sent for the priest Ahimelech and all his relatives, who were also priests in Nob, and they came to him. 12 Saul said to Ahimelech, “Listen, Ahimelech!”
“At your service, sir,” he answered.
13 Saul asked him, “Why are you and David plotting against me? Why did you give him some food and a sword, and consult God for him? Now he has turned against me and is waiting for a chance to kill me!”
14 Ahimelech answered, “David is the most faithful officer you have! He is your own son-in-law, captain of your bodyguard, and highly respected by everyone in the royal court. 15 Yes, I consulted God for him, and it wasn't the first time. As for plotting against you, Your Majesty must not accuse me or anyone else in my family. I don't know anything about this matter!”
16 The king said, “Ahimelech, you and all your relatives must die.” 17 Then he said to the guards standing near him, “Kill the Lord's priests! They conspired with David and did not tell me that he had run away, even though they knew it all along.” But the guards refused to lift a hand to kill the Lord's priests. 18 So Saul said to Doeg, “You kill them!”—and Doeg killed them all. On that day he killed eighty-five priests who were qualified to carry the ephod. 19 Saul also had all the other inhabitants of Nob, the city of priests, put to death: men and women, children and babies, cattle, donkeys, and sheep—they were all killed.
20 But Abiathar, one of Ahimelech's sons, escaped, and went and joined David. 21 He told him how Saul had slaughtered the priests of the Lord. 22 David said to him, “When I saw Doeg there that day, I knew that he would be sure to tell Saul. So I am responsible for the death of all your relatives. 23 Stay with me and don't be afraid. Saul wants to kill both you and me, but you will be safe with me.”
1 Tad Dāvids no turienes aizgāja un bēga Adullāmas alā. Kad viņa brāļi to dzirdēja un tāpat visa viņa dzimta, tad tie atnāca uz turieni pie viņa. 2 Un pie viņa sapulcējās visi vīri, kas bija apspiesti, un visi, kam bija daudz parādu, un visi, kuriem bija rūgtums sirdī, un viņš tiem kļuva par vadoni, tā ka pie viņa bija ap četri simti vīru. 3 Un no turienes Dāvids gāja uz Micpu Moāba zemē un sacīja Moāba ķēniņam: "Atved manu tēvu un manu māti pie sevis, un lai viņi te dzīvo, līdz kamēr es zināšu, ko Dievs ar mani darīs." 4 Un viņš atrada līdzjūtību Moāba ķēniņa priekšā, un viņš tos atveda, un tie dzīvoja pie Moāba ķēniņa visu to laiku, kamēr Dāvids atradās nocietinātā vietā kalnos. 5 Tad pravietis Gads sacīja Dāvidam: "Nepaliec kalnu nocietinājumā, bet noej uz Jūdas zemi!" Tad Dāvids gāja un nonāca Heretas mežā. 6 Kad Sauls dzirdēja, ka Dāvids bija pamanīts kopā ar tiem vīriem, kas bija pie viņa, - bet Sauls sēdēja Gibeā augstā kalnā zem tamariska koka, un šķēps bija viņa rokā, un visi viņa kalpi stāvēja ap viņu - , 7 tad Sauls sacīja saviem kalpiem, kuri ap viņu stāvēja: "Klausiet mani, jūs Benjamīna dēli! Vai Isaja dēls dos jums visiem tīrumus un vīna dārzus, un vai viņš jūs visus iecels par virsniekiem pār tūkstošiem vai par virsniekiem pār simtiem? 8 Bet jūs visi esat pret mani sazvērējušies, un nav neviena jūsu vidū, kas, man to dzirdot, būtu darījis zināmu, ka mans dēls ar Isaja dēlu ir noslēguši derību. Un neviena nebija jūsu vidū, kam manis būtu žēl, un neviena, kas man būtu ziņojis, un es to dzirdējis, ka mans dēls pret mani ir sacēlis manu kalpu, lai tas man uzglūnētu, kā tas šodien ir redzams!" 9 Tad edomietis Doēgs, kas stāvēja pie Saula kalpiem, atbildēja un sacīja: "Es redzēju Isaja dēlu nākam uz Nobu pie Ahimeleha, Ahituba dēla. 10 Tas viņa labad vaicāja To Kungu un deva viņam ceļamaizi, un viņš tam iedeva arī filistieša Goliāta zobenu." 11 Tad ķēniņš pavēstīja un ataicināja priesteri Ahimelehu, Ahituba dēlu, un visu viņa dzimtu, kas bija priesteri Nobā. Kad nu tie visi ieradās pie ķēniņa, 12 tad Sauls sacīja: "Uzklausi mani, Ahituba dēls!" Un viņš sacīja: "Redzi, še es esmu, mans pavēlniek!" 13 Tad Sauls tam sacīja: "Kādēļ tu esi ar Isaja dēlu sazvērējies pret mani, ka tu esi devis viņam maizi un zobenu, un kādēļ tu esi viņa labad ar lūgumu griezies pie Dieva, lai viņu, manu kalpu, pret mani saceltu un lai tas man uzglūnētu, kā tas šodien ir redzams?" 14 Tad Ahimelehs ķēniņam atbildēja un sacīja: "Bet kurš no visiem taviem kalpiem ir tik uzticams kā Dāvids, kas ir paša ķēniņa znots un pavēlnieks pār taviem miesassargiem un kļuvis jau ļoti ievērojams tavā namā? 15 Vai tad tikai šodien es sāku pielūgt Dievu viņa labad? Tas lai ir tālu no manis! Lai ķēniņš tādu lietu neuzveļ savam kalpam, nedz visai manai dzimtai! Jo tavs kalps nekā nezina no visām šīm lietām, vai tās būtu niecīgas vai svarīgas." 16 Bet ķēniņš sacīja: "Ahimeleh, tev bez žēlastības ir jāmirst, tev un visai tava tēva dzimtai!" 17 Un ķēniņš pavēlēja saviem sargiem, kas stāvēja viņa priekšā: "Griezieties un nokaujiet Tā Kunga priesterus, jo arī viņu rokas ir ar Dāvidu un tie ir zinājuši, ka viņš bija bēdzis, bet nav to darījuši man zināmu!" Taču ķēniņa kalpi negribēja pacelt savas rokas, lai nogalinātu Tā Kunga priesterus. 18 Tad ķēniņš sacīja Doēgam: "Griezies tu un nodur priesterus!" Un edomietis Doēgs apgriezās apkārt un sāka apkaut priesterus; viņš tanī dienā nonāvēja astoņdesmit piecus vīrus, kuri visi bija linu efoda valkātāji. 19 Un viņš izpostīja ar zobena asmeni arī priesteru pilsētu Nobu, nokaudams vīrus, sievas, bērnus, zīdaiņus, un tāpat arī viņš nokāva vēršus, ēzeļus, sīklopus - visus ar zobena asmeni. 20 Tikai viens vienīgs izglābās no Ahimeleha, Ahituba dēla, dēliem, vārdā Abjatārs, kas bēgdams pievienojās Dāvidam. 21 Un Abjatārs izstāstīja Dāvidam, ka Sauls bija nogalinājis Tā Kunga priesterus. 22 Tad Dāvids sacīja Abjatāram: "Es jau to zināju tanī dienā, kad tur bija edomietis Doēgs, ka viņš visu sīki izstāstīs Saulam. Es vienīgais esmu vainīgs visu tavas dzimtas locekļu nāvē. 23 Paliec pie manis, nebīsties! Jo tas, kas meklē nokaut manu dvēseli, meklēs to pašu darīt arī tavai dvēselei, bet pie manis tev ir drošs patvērums."
