1 The Lord Almighty says to the priests, “This command is for you: 2 You must honor me by what you do. If you will not listen to what I say, then I will bring a curse on you. I will put a curse on the things you receive for your support. In fact, I have already put a curse on them, because you do not take my command seriously. 3 I will punish your children and rub your faces in the dung of the animals you sacrifice—and you will be taken out to the dung heap. 4 Then you will know that I have given you this command, so that my covenant with the priests, the descendants of Levi, will not be broken.
5 “In my covenant I promised them life and well-being, and this is what I gave them, so that they might respect me. In those days they did respect and fear me. 6 They taught what was right, not what was wrong. They lived in harmony with me; they not only did what was right themselves, but they also helped many others to stop doing evil. 7 It is the duty of priests to teach the true knowledge of God. People should go to them to learn my will, because they are the messengers of the Lord Almighty.
8 “But now you priests have turned away from the right path. Your teaching has led many to do wrong. You have broken the covenant I made with you. 9 So I, in turn, will make the people of Israel despise you because you do not obey my will, and when you teach my people, you do not treat everyone alike.”
The People's Unfaithfulness to God
10 Don't we all have the same father? Didn't the same God create us all? Then why do we break our promises to one another, and why do we despise the covenant that God made with our ancestors? 11 The people of Judah have broken their promise to God and done a horrible thing in Jerusalem and all over the country. They have defiled the Temple which the Lord loves. Men have married women who worship foreign gods. 12 May the Lord remove from the community of Israel those who did this, and never again let them participate in the offerings our nation brings to the Lord Almighty.
13 This is another thing you do. You drown the Lord's altar with tears, weeping and wailing because he no longer accepts the offerings you bring him. 14 You ask why he no longer accepts them. It is because he knows you have broken your promise to the wife you married when you were young. She was your partner, and you have broken your promise to her, although you promised before God that you would be faithful to her. 15 Didn't God make you one body and spirit with her? What was his purpose in this? It was that you should have children who are truly God's people. So make sure that none of you breaks his promise to his wife. 16 “I hate divorce,” says the Lord God of Israel. “I hate it when one of you does such a cruel thing to his wife. Make sure that you do not break your promise to be faithful to your wife.”
The Day of Judgment Is Near
17 You have tired the Lord out with your talk. But you ask, “How have we tired him?” By saying, “The Lord Almighty thinks all evildoers are good; in fact he likes them.” Or by asking, “Where is the God who is supposed to be just?”
1 Un tagad, priesteri, šis aizrādījums ar pamācību domāts tieši jums: 2 ja jūs negribat klausīt, nedz arī paši uz to raudzīties, lai jūs godātu Manu Vārdu, saka Tas Kungs Cebaots, tad Es raidīšu Savu lāstu pār jums un pārvērtīšu par lāstiem jūsu pašu svētības vārdus, jo jūs nemaz neņemat pie sirds un neliekat vērā Manus vārdus. 3 Redzi, Es norāšu visu jūsu sēklu un sviedīšu mēslus jums sejā, jūsu svētku ziedojumu mēslus, un jūs kopā ar tiem tapsit aizslaucīti! 4 Tad jūs arī izzināsit un sapratīsit, ka tieši Es esmu pieņēmis par jums šādu lēmumu, lai Mana derība ar Leviju varētu pastāvēt, saka Tas Kungs Cebaots, 5 jo Mana derība ar viņu bija dzīvības un miera derība; kā vienu, tā otru Es piešķīru viņam, lai viņš tiešām Mani bītos un sajustu godbijību Mana Vārda priekšā. 6 Patiesības likums bija viņa mutē, un nekāda ļaunuma, nedz netaisnības nebija uz viņa lūpām. Mierīgi un ar atklātu sirdi viņš virzījās Man pa priekšu un atgrieza daudzus no grēkiem. 7 Jo priestera lūpām būs glabāt īsto atziņu, lai viņa mutes vārdos varētu meklēt īsto Dieva bauslību; ne velti taču priesteris ir Dieva, Tā Kunga Cebaota, sūtnis. 8 Bet jūs esat novērsušies no pareizā ceļa un radāt daudzos neapmierinātību ar savu bauslības pildīšanu un skaidrošanu, un esat Levija derību lauzuši, saka Tas Kungs Cebaots, 9 tādēļ arī Es esmu pret jums rīkojies tā, lai jūs tiktu visas tautas nicināti un visu ļaužu priekšā par necienīgiem turēti, jo jūs nestaigājat Manis norādītos ceļus un augstāk par bauslību izceļat atsevišķus cilvēkus." 10 Vai mums visiem nav viens tēvs? Vai mūs visus nav viens Dievs radījis? Kāpēc tad mēs cits citu neieredzam un laupām svētumu Dieva slēgtajai derībai ar mūsu tēviem? 11 Tiešām, Jūda ir kļuvis vārda lauzējs, un šausmu lietas notiek Jeruzālemē un visā Israēlā, jo Jūda pazemo to, kas Tam Kungam ir svēts un kas Viņam labpatīk, un ir padarījis par savu sievu kāda sveša dieva meitu. 12 Bet Tas Kungs iznīdēs to, kas tā dara, no Jēkaba nama, abus, tiklab ierosinātāju, kā arī ierosināto un tāpat arī to, kas Tam Kungam Cebaotam nes ēdamo upuri! 13 Un tālāk jūs darāt arī tā. Jūs nemitīgi apslakāt Tā Kunga altāri ar asarām, jūs liekat atskanēt pār to bezgalīgi daudz raudām un vaidiem, tā ka Es nevaru vairs mierīgi uzlūkot ēdamo upuri, nedz arī saņemt ko patīkamu no jūsu rokām. 14 Un tomēr jūs prasāt: kāpēc tas tā? - Tāpēc, ka Tas Kungs ir bijis par liecinieku tev un tavu jaunības gadu sievai, kuru tu tagad esi atstūmis un ienīsti, kaut viņa bija tava līdzgaitniece un tavas paša derības sieva. 15 Tā nerīkojās arī viņš, tas vienīgais, jūs sakāt, liela gara cilvēks. - Bet ko tad darīja šis vienīgais? Viņš meklēja viņam Dieva apsolīto sēklu! Tāpēc esiet nomodā par savu garu, un lai neviens nenonicina savu jaunības gados apņemto sievu! 16 "Bet, kas uz viņu dusmo un padzen viņu," saka Tas Kungs, Israēla Dievs, "tas aptraipa savu tērpu ar varmācības negodu, saka Tas Kungs Cebaots, tādēļ esiet nomodā par savu garu un neesiet neuzticīgi pret viņu - šādu sievu!" 17 Jūs noskaņojat pret sevi To Kungu nelabvēlīgi, jūs apkaitināt Viņu ar savām runām. Un tomēr jūs vēl jautājat: ar ko tad mēs Viņā radām šo nelabvēlību? - Ar to, ka jūs runājat: katrs, kas dara ļaunu, ir labs Tā Kunga acīs, un uz tādiem Viņam ir labs prāts, - vai: kur tad ir Dievs, kas sodītu?
