A Song of Sorrow
1 The Lord told me to sing this song of sorrow for two princes of Israel:
2 What a lioness your mother was!
She raised her cubs among the fierce male lions.
3 She raised a cub and taught him to hunt;
he learned to eat people.
4 The nations heard about him
and trapped him in a pit.
With hooks they dragged him off to Egypt.
5 She waited until she saw all hope was gone.
Then she raised another of her cubs,
and he grew into a fierce lion.
6 When he was full-grown,
he prowled with the other lions.
He too learned to hunt and eat people.
7 He wrecked forts, he ruined towns.
The people of the land were terrified
every time he roared.
8 The nations gathered to fight him;
people came from everywhere.
They spread their hunting nets
and caught him in their trap.
9 They put him in a cage
and took him to the king of Babylonia.
They kept him under guard,
so that his roar would never be heard again
on the hills of Israel.
10 Your mother was like a grapevine
planted near a stream.
Because there was plenty of water,
the vine was covered with leaves and fruit.
11 Its branches were strong
and grew to be royal scepters.
The vine grew tall enough to reach the clouds;
everyone saw how leafy and tall it was.
12 But angry hands pulled it up by the roots
and threw it to the ground.
The east wind dried up its fruit.
Its branches were broken off;
they dried up and were burned.
13 Now it is planted in the desert,
in a dry and waterless land.
14 The stem of the vine caught fire;
fire burned up its branches and fruit.
The branches will never again be strong,
will never be royal scepters.
This is a song of sorrow; it has been sung again and again.
1 Bet tu dziedi raudu dziesmu par Israēla valdniekiem 2 un saki: "Tava māte tiešām bija kā īsta lauvas māte starp lauvām! Viņa dzīvoja lauvu starpā, jaunu lauvu vidū viņa uzaudzināja savus dēlus. 3 Vienu no saviem dēliem viņa uzaudzināja par īstu jaunu lauvu, tas mācījās iegūt laupījumu, aprija cilvēkus. 4 Un citas tautas to dzirdēja, sagūstīja viņu savās bedrēs un aizveda to važās uz Ēgiptes zemi. 5 Kad nu viņa māte redzēja, ka bija vīlusies, ka viņas cerības pagalam, tā ņēma vēl vienu no saviem dēliem un izaudzināja to par jaunu lauvu. 6 Tas staigāja lepni lauvu starpā, kļuva par īstu jaunu lauvu, mācījās iegūt laupījumu un aprija cilvēkus. 7 Tas vairoja atraitņu skaitu, postīja un padarīja bez ļaudīm viņu pilsētas, tā ka zeme un tās iedzīvotāji bija bailēs no viņa briesmīgās rūkoņas. 8 Tad sacēlās tautas no apkārtējām zemēm pret viņu, izstiepa pār viņu savu tīklu un sagūstīja viņu savā bedrē. 9 Tad tie lika viņu krātiņā važās un aizveda pie Bābeles ķēniņa, un novietoja kādā nocietinātā pilī, lai viņa rūkoņa nebūtu vairs dzirdama Israēla kalnos. 10 Tava māte bija kā vīnakoks, kas stādīts pie ūdens, tas bija auglīgs un pilns kuplu vijīgu stīgu no bagātīgā ūdens. 11 Tam bija viena spēcīga atvase, kas derēja valdnieka scepterim, un tā pacēlās augsti pār citām kuplo zaru vidū un bija tālu redzama ar savu augstumu un savu zaru daudzumu. 12 Bet tad šo vīnakoku dusmās kāds izrāva un nometa zemē, rīta vējš izkaltēja tā stīgas; tā spēcīgo atvasi norāva, un tā sakalta, uguns to aprija. 13 Tagad tas pārdēstīts tuksnesī, neauglīgā, izkaltušā zemē. 14 Un uguns ir izgājusi no viņa zariem un aprijusi tā augļus; tam nepalika pāri vairs nevienas stipras atvases valdnieka scepterim." Tā ir raudu dziesma un paliks par raudu dziesmu.
