David's Song of Victory
(Psalm 18)1 When the Lord saved David from Saul and his other enemies, David sang this song to the Lord:
2 The Lord is my protector;
he is my strong fortress.
3 My God is my protection,
and with him I am safe.
He protects me like a shield;
he defends me and keeps me safe.
He is my savior;
he protects me and saves me from violence.
4 I call to the Lord,
and he saves me from my enemies.
Praise the Lord!
5 The waves of death were all around me;
the waves of destruction rolled over me.
6 The danger of death was around me,
and the grave set its trap for me.
7 In my trouble I called to the Lord;
I called to my God for help.
In his temple he heard my voice;
he listened to my cry for help.
8 Then the earth trembled and shook;
the foundations of the sky rocked and quivered
because God was angry!
9 Smoke poured out of his nostrils,
a consuming flame and burning coals from his mouth.
10 He tore the sky open and came down,
with a dark cloud under his feet.
11 He flew swiftly on his winged creature;
he traveled on the wings of the wind.
12 He covered himself with darkness;
thick clouds, full of water, surrounded him;
13 burning coals flamed up from the lightning before him.
14 Then the Lord thundered from the sky,
and the voice of Almighty God was heard.
15 He shot his arrows and scattered his enemies;
with flashes of lightning he sent them running.
16 The floor of the ocean was laid bare,
and the foundations of the earth were uncovered
when the Lord rebuked his enemies
and roared at them in anger.
17 The Lord reached down from above and took hold of me;
he pulled me out of the deep waters.
18 He rescued me from my powerful enemies
and from all those who hate me—
they were too strong for me.
19 When I was in trouble, they attacked me,
but the Lord protected me.
20 He helped me out of danger;
he saved me because he was pleased with me.
21 The Lord rewards me because I do what is right;
he blesses me because I am innocent.
22 I have obeyed the law of the Lord;
I have not turned away from my God.
23 I have observed all his laws;
I have not disobeyed his commands.
24 He knows that I am faultless,
that I have kept myself from doing wrong.
25 And so he rewards me because I do what is right,
because he knows that I am innocent.
26 O Lord, you are faithful to those who are faithful to you,
and completely good to those who are perfect.
27 You are pure to those who are pure,
but hostile to those who are wicked.
28 You save those who are humble,
but you humble those who are proud.
29 You, Lord, are my light;
you dispel my darkness.
30 You give me strength to attack my enemies
and power to overcome their defenses.
31 This God—how perfect are his deeds,
how dependable his words!
He is like a shield
for all who seek his protection.
32 The Lord alone is God;
God alone is our defense.
33 This God is my strong refuge;
he makes my pathway safe.
34 He makes me sure-footed as a deer;
he keeps me safe on the mountains.
35 He trains me for battle,
so that I can use the strongest bow.
36 O Lord, you protect me and save me;
your help has made me great.
37 You have kept me from being captured,
and I have never fallen.
38 I pursue my enemies and defeat them;
I do not stop until I destroy them.
39 I strike them down, and they cannot rise;
they lie defeated before me.
40 You give me strength for the battle
and victory over my enemies.
41 You make my enemies run from me;
I destroy those who hate me.
42 They look for help, but no one saves them;
they call to the Lord, but he does not answer.
43 I crush them, and they become like dust;
I trample on them like mud in the streets.
44 You saved me from my rebellious people
and maintained my rule over the nations;
people I did not know have now become my subjects.
45 Foreigners bow before me;
when they hear me, they obey.
46 They lose their courage
and come trembling from their fortresses.
47 The Lord lives! Praise my defender!
Proclaim the greatness of the strong God who saves me!
48 He gives me victory over my enemies;
he subdues the nations under me
49 and saves me from my foes.
O Lord, you give me victory over my enemies
and protect me from violent men.
50 And so I praise you among the nations;
I sing praises to you.
51 God gives great victories to his king;
he shows constant love to the one he has chosen,
to David and his descendants forever.
1 Un Dāvids griezās ar šīs dziesmas vārdiem pie Tā Kunga tanī dienā, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas. Un viņš sacīja: 2 "Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs. 3 Mans Dievs ir mana klints, tajā es glābšos, mans lielais vairogs un manas pestīšanas rags, mans augstais sargs, mans patvērums, mans pestītājs, kas Tu mani atpestī no varmācībām. 4 Es piesaukšu To Kungu, Viņš ir slavināms, tā es tikšu izglābts no saviem ienaidniekiem. 5 Jo nāves bangas bija mani apņēmušas, Beliāla upes mani biedēja, 6 elles saites mani apvija, nāves cilpas mani žņaudza. 7 Savās bailēs es kliedzu pēc Tā Kunga un piesaucu savu Dievu pēc palīdzības; tad Viņš sadzirdēja manu balsi Savā namā, un mans izbaiļu sauciens nonāca Viņa ausīs. 8 Zeme līgojās un trīcēja, debesu pamati tika sakustināti un grīļojās, kad Viņš bija dusmās iededzies. 9 Dūmi izplūda no Viņa nāsīm un rijēja uguns no Viņa mutes, liesmaini zibeņi dzirkstīja no Viņa. 10 Viņš nolaida debesis un pats nokāpa zemē, un tumši padebeši bija zem Viņa kājām; 11 un Viņš brauca uz ķeruba un lidoja un traucās lejup ar vētras spārniem; 12 un tumsu Viņš lika Sev visapkārt par apsegu, tumši, biezi sablīvēti lietus mākoņi bija virs Viņa; 13 no spožuma, kas iet Viņam pa priekšu, šķēlās liesmaini zibeņi. 14 Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un Visuaugstākais lika nodārdēt Savai balsij. 15 Un Viņš izmeta Savas bultas un izklīdināja Savus ienaidniekus, Viņš meta zibeņus un tos izbiedēja. 16 Jūras pirmgultne kļuva redzama, pasaules pamati tika atsegti Tā Kunga bardzības dēļ ar Viņa nāšu dvašu. 17 No debesu augstumiem Viņš izstiepa roku; un Viņš mani satvēra un izvilka no lieliem ūdeņiem, 18 Viņš mani izrāva no spēcīgiem ienaidniekiem un no maniem nīdētājiem, kaut tie bija varenāki nekā es. 19 Tie nebaltā dienā bija sacēlušies pret mani, bet Tas Kungs bija mans atbalsts; 20 Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņam bija labs prāts pret mani. 21 Tā Tas Kungs dara man labu pēc manas taisnības, Viņš man atdara pēc manu roku šķīstības, 22 jo es esmu pasargājis Tā Kunga ceļus svētus un neesmu atkritis neuzticībā no sava Dieva. 23 Visas Viņa tiesas ir manu acu priekšā, un no Viņa baušļiem es nekad neesmu atkāpies. 24 Es paliku bezvainīgs Viņa priekšā un izsargājos no pārkāpuma. 25 Un Tas Kungs man atdarīja pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības Viņa acīs. 26 Labajam Tu parādi Sevi kā labu, un kopā ar taisnīgiem Tu rādies taisns. 27 Ar šķīstiem Tu parādies šķīsts, bet tiem, kas aplam dzīvo, arī Tu sagādā vilšanos. 28 Tu izglāb apspiestos ļaudis, bet Tavas acis ir pret lepnajiem, lai tos pazemotu. 29 Tu, ak, Kungs, esi mans spīdeklis, un Tu, mans Dievs, apgaismo manu tumsu. 30 Ar Tavu palīdzību es pārvaru iebrukušos pulkus, ar sava Dieva atbalstu es varu lēkt pāri mūriem. 31 Patiešām, Dieva ceļš ir pilnīgs, Tā Kunga vārdi ir pārbaudīti un patiesi, Viņš ir par vairogu visiem, kas meklē patvērumu pie Viņa. 32 Un kurš tad tiešām ir Dievs, ja ne Tas Kungs, un kas ir klints, ja ne mūsu pašu Dievs? 33 Šis ir tas Dievs, kas mani apjož ar spēku, un Viņš dara līdzenus manus ceļus. 34 Viņš man ir devis kājas kā briedim, un Viņš mani nostatījis drošībā uz Saviem augstumiem; 35 Viņš mācīja manas rokas karot, lai tās spētu savilkt vara stopu. 36 Tu man piešķīri Savu sargātāju vairogu, un Tava žēlastība darīja mani lielu. 37 Maniem soļiem Tu esi devis platu ceļu zem manis, un mani krumšļi nav ļodzījušies. 38 Es vajāju savus ienaidniekus, tos iznīcinādams, un es negriezos atpakaļ, iekāms viņus nebiju pilnīgi iznīcinājis. 39 Es viņus pilnīgi iznīcināju un sadragāju, ka viņi vairs necēlās, bet sabruka zem manām kājām. 40 Tu mani apjozi ar spēku karam, Tu nospiedi ceļos tos, kas bija pret mani sacēlušies. 41 Tu liki maniem ienaidniekiem bēgt, un savus nīdējus es iznīcināju. 42 Viņi raudzījās visapkārt pēc palīdzības, bet nebija glābēja, viņi raidīja savus saucienus pie Tā Kunga, bet Viņš tos neuzklausīja. 43 Tad es viņus sadrumstaloju kā zemes putekļus, es viņus saberzu pīšļos kā ielas dubļus, un es tos izkaisīju. 44 Tu mani izglābi no manas tautas ķildām, Tu mani iecēli par pavēlnieku citām tautām; tautas, ko es nepazinu, man kalpo. 45 Sveštautiešu dēli man parāda goddevību; ar dzirdīgām ausīm tie uztver manus vārdus un paklausa man. 46 Sveštautiešu dēli ir zaudējuši drosmi, un drebēdami tie iziet no savām nocietinātām pilīm. 47 Tas Kungs ir dzīvs, slavēts lai ir mans patvērums! Un augsti teikts lai ir mans Dievs, manas glābšanas klints, 48 tas Dievs, kas man ir devis spēju atriebt, kas ir nolicis tautas man pie kājām, 49 kas mani darījis brīvu no manu ienaidnieku varas un kas mani paaugstinājis pār tiem, kuri sacēlās pret mani. Tu esi mani izglābis no varmācīgiem ļaudīm! 50 Tāpēc es Tevi, Kungs, pateicīgs slavēšu tautu vidū, un Tavam Vārdam es došu godu, dziedādams slavas dziesmas, 51 Tev, kas Tu esi lielu uzvaru piešķīris Savam ķēniņam un kas Tu esi žēlastību parādījis Savam svaidītajam, Dāvidam, un viņa pēcnācējiem mūžīgi!"
