The Holy War against Midian
1 The Lord said to Moses, 2 “Punish the Midianites for what they did to the people of Israel. After you have done that, you will die.”
3 So Moses said to the people, “Get ready for war, so that you can attack Midian and punish them for what they did to the Lord. 4 From each tribe of Israel send a thousand men to war.”
5 So a thousand men were chosen from each tribe, a total of twelve thousand men ready for battle. 6 Moses sent them to war under the command of Phinehas son of Eleazar the priest, who took charge of the sacred objects and the trumpets for giving signals. 7 They attacked Midian, as the Lord had commanded Moses, and killed all the men, 8 including the five kings of Midian: Evi, Rekem, Zur, Hur, and Reba. They also killed Balaam son of Beor.
9 The people of Israel captured the Midianite women and children, took their cattle and their flocks, plundered all their wealth, 10 and burned all their cities and camps. 11 They took all the loot that they had captured, including the prisoners and the animals, 12 and brought them to Moses and Eleazar and to the community of the people of Israel, who were at the camp on the plains of Moab across the Jordan from Jericho.
The Army Returns
13 Moses, Eleazar, and all the other leaders of the community went out of the camp to meet the army. 14 Moses became angry with the officers, the commanders of battalions and companies, who had returned from the war. 15 He asked them, “Why have you kept all the women alive? 16 Remember that it was the women who followed Balaam's instructions and at Peor led the people to be unfaithful to the Lord. That was what brought the epidemic on the Lord's people. 17 So now kill every boy and kill every woman who has had sexual intercourse, 18 but keep alive for yourselves all the girls and all the women who are virgins. 19 Now all of you who have killed anyone or have touched a corpse must stay outside the camp for seven days. On the third day and on the seventh day purify yourselves and the women you have captured. 20 You must also purify every piece of clothing and everything made of leather, goats' hair, or wood.”
21 Eleazar the priest said to the men who had returned from battle, “These are the regulations that the Lord has given to Moses. 22-23 Everything that will not burn, such as gold, silver, bronze, iron, tin, or lead, is to be purified by passing it through fire. Everything else is to be purified by the water for purification. 24 On the seventh day you must wash your clothes; then you will be ritually clean and will be permitted to enter the camp.”
Division of the Loot
25 The Lord said to Moses, 26 “You and Eleazar, together with the other leaders of the community, are to count everything that has been captured, including the prisoners and the animals. 27 Divide what was taken into two equal parts, one part for the soldiers and the other part for the rest of the community. 28 From the part that belongs to the soldiers, withhold as a tax for the Lord one out of every five hundred prisoners and the same proportion of the cattle, donkeys, sheep, and goats. 29 Give them to Eleazar the priest as a special contribution to the Lord. 30 From the part given to the rest of the people, take one out of every fifty prisoners and the same proportion of the cattle, donkeys, sheep, and goats. Give them to the Levites who are in charge of the Lord's Tent.” 31 Moses and Eleazar did what the Lord commanded.
32-35 The following is a list of what was captured by the soldiers, in addition to what they kept for themselves: 675,000 sheep and goats, 72,000 cattle, 61,000 donkeys, and 32,000 virgins. 36-40 The half share of the soldiers was 337,500 sheep and goats, of which 675 were the tax for the Lord; 36,000 cattle for the soldiers, of which 72 were the tax for the Lord; 30,500 donkeys for the soldiers, of which 61 were the tax for the Lord; and 16,000 virgins for the soldiers, of which 32 were the tax for the Lord. 41 So Moses gave Eleazar the tax as a special contribution to the Lord, as the Lord had commanded.
42-46 The share of the community was the same as that for the soldiers: 337,500 sheep and goats, 36,000 cattle, 30,500 donkeys, and 16,000 virgins. 47 From this share Moses took one out of every fifty prisoners and animals, and as the Lord had commanded, gave them to the Levites who were in charge of the Lord's Tent.
48 Then the officers who had commanded the army went to Moses 49 and reported, “Sir, we have counted the soldiers under our command and not one of them is missing. 50 So we are bringing the gold ornaments, armlets, bracelets, rings, earrings, and necklaces that each of us has taken. We offer them to the Lord as a payment for our lives, so that he will protect us.” 51 Moses and Eleazar received the gold, all of which was in the form of ornaments. 52 The total contribution of the officers weighed over four hundred pounds. 53 Those who were not officers kept the loot they had taken. 54 So Moses and Eleazar took the gold to the Tent, so that the Lord would protect the people of Israel.
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Atrieb apvainojumus, ko Israēla bērni ir cietuši no midiāniešiem, tad tu tapsi piepulcināts saviem ļaudīm." 3 Tad Mozus runāja uz tautu, sacīdams: "Apbruņojiet no sava vidus vīrus karam, lai tie iziet pulkos cīņā pret midiāniešiem un lai Tā Kunga atriebība nāktu pār Midiānu. 4 Jums jāsūta karā pa tūkstotim no katras Israēla cilts." 5 Tā tika nodoti no Israēla tūkstošiem pa tūkstotim no katras cilts, pavisam divpadsmit tūkstoši karam bruņotu vīru. 6 Un Mozus tos sūtīja kara gaitās pa tūkstotim no katras cilts, un viņiem līdzi arī Pinehasu, priestera Ēleāzara dēlu, ar svētajiem piederumiem un viņa ziņā nodotajām trauksmes taurēm. 7 Un tie izgāja pret Midiānu, kā Tas Kungs to bija Mozum pavēlējis, un viņi nokāva ikvienu vīriešu kārtas pretinieku. 8 Un tie nokāva līdz ar pārējiem arī Midiāna ķēniņus Eviju, Rekemu, Cūru, Hūru un Rēbu, tie bija pieci Midiāna ķēniņi, un arī Bileāmu, Beora dēlu, viņi nokāva ar zobenu. 9 Un Israēla bērni aizveda gūstā midiāniešu sievas līdz ar viņu bērniem un visus viņu lopus, un visus viņu ganāmpulkus, un visu viņu īpašumu par laupījumu. 10 Un visas viņu pilsētas līdz ar viņu mājvietām un nometņu vietām tie sadedzināja ar uguni. 11 Un tie ņēma kā gūstekņus un laupījumu visu, gan cilvēkus, gan lopus, 12 un noveda pie Mozus un priestera Ēleāzara un pie Israēla bērnu draudzes visu, ko tie bija gūstījuši, saņēmuši un salaupījuši, uz nometni Moāba klajumā, kas ir pāri Jordānai pretī Jērikai. 13 Bet Mozus un priesteris Ēleāzars, un visi draudzes galvenie izgāja tiem pretī ārpus nometnes. 14 Un Mozus apskaitās uz karapulku pavēlniekiem, uz tiem, kuri bija virsnieki pār tūkstošiem, un uz tiem virsniekiem, kuri bija pār simtiem, uz visiem, kas atgriezās no karagājiena. 15 Un Mozus tiem sacīja: "Kā tas nākas, ka jūs esat atstājuši visas sievas dzīvas? 16 Redzi, viņas bija pēc Bileāma padoma kļuvušas par iemeslu tam, ka Israēla bērni sacēlās pret To Kungu Peora dēļ, tādēļ nāca mocība pār Tā Kunga draudzi. 17 Bet tagad nokaujiet visus bērnus, kas ir vīriešu kārtas, un nokaujiet visas sievas, kas vīru ir pazinušas un pie vīra gulējušas; 18 bet ikvienu sieviešu kārtas bērnu un tās sievas, kuras vēl vīru nav pazinušas, kuras nav gulējušas pie vīra, tās atstājiet sev dzīvas. 19 Un uzceliet sev teltis ārpus nometnes un palieciet ārā septiņas dienas ikviens, kas ir nokāvis cilvēku, un ikviens, kas ir aizskāris nokautu. Visiem trešajā un septītajā dienā ir jāšķīstās no grēkiem, gan jums pašiem, gan jūsu gūstekņiem. 20 Un visas drēbes un ikviens ādas priekšmets, un viss, kas darināts no kazu vilnas, un visi koka rīki jums ir jāšķīsta!" 21 Un priesteris Ēleāzars sacīja visiem karavīriem, kas bija gājuši karot: "Šis ir bauslības likums, ko Tas Kungs Mozum ir pavēlējis: 22 zeltu un sudrabu, varu un dzelzi, alvu un svinu, 23 visu, kas panes uguni, to arī lieciet ugunī, tad tās lietas ir atkal šķīstas; tomēr šīs lietas vēl ir apslakāmas ar šķīstīšanas ūdeni, lai tās būtu šķīstas; bet visus tos priekšmetus, kas uguni nepanes, tos laidiet caur ūdeni. 24 Un jums arī būs mazgāt savas drēbes septītajā dienā, tad arī jūs būsit kļuvuši šķīsti, un pēc tam jums būs iespējams atgriezties nometnē." 25 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 26 "Tu un priesteris Ēleāzars līdz ar draudzes tēvu namu galveniem saskaitiet it visus saņemtos un sagūstītos un lopus; 27 un sadali laupījumu uz pusēm, vienu pusi tiem, kas ir gājuši karā un ir kāvušies, bet otru pusi visai draudzei. 28 Un ņem Tam Kungam Viņa daļu no tiem karavīriem, kas bija karā izgājuši, vienu gabalu no pieciem simtiem kā no cilvēkiem, tā no vēršiem, no ēzeļiem un no sīklopiem; 29 no tiem piešķirtās puses tev tie ir jāņem, un nodod tos priesterim Ēleāzaram par cilājamo upuri Tam Kungam. 30 Bet no Israēla bērniem piešķirtās puses ņem vienu iegūto no katriem piecdesmit - no cilvēkiem, no vēršiem, no ēzeļiem, no sīklopiem un no visiem lopiem - un nodod tos levītiem, kuri pilda savu pienākumu pie Tā Kunga mājokļa." 31 Un Mozus ar priesteri Ēleāzaru tā darīja, kā Tas Kungs to bija Mozum pavēlējis. 32 Un atlikušais laupījums, viņu ar varu paņemtais ieguvums, ko tie bija salaupījuši, bija seši simti septiņdesmit pieci tūkstoši sīklopu 33 un septiņdesmit divi tūkstoši liellopu, 34 un sešdesmit viens tūkstotis ēzeļu; 35 un cilvēku dvēseļu skaits, no sievām, kuras nebija pie vīra gulējušas, kopskaitā bija trīsdesmit divi tūkstoši dvēseļu. 36 Bet no otras puses, tiem, kuri bija gājuši karā, viņiem piešķirto sīklopu skaits bija trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši pieci simti, 37 un tas sīklopu daudzums, kas piekrita Tam Kungam, bija seši simti septiņdesmit pieci, 38 un liellopu bija trīsdesmit seši tūkstoši, bet viņu skaits, ko nodeva Tam Kungam, bija septiņdesmit divi, 39 un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti, bet no tiem nodeva Tam Kungam sešdesmit vienu; 40 un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši, bet viņu novēlamā daļa Tam Kungam bija trīsdesmit divas dvēseles. 41 Un Mozus deva priesterim Ēleāzaram Tam Kungam novēlēto daļu par cilājamo upuri, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis. 42 Un tā puse, kas bija piešķirta Israēla bērniem, kad Mozus atdalīja tiem, kas bija gājuši karā,- 43 šī draudzei piešķirtā puse bija: sīklopu vien trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši pieci simti, 44 un liellopu bija trīsdesmit seši tūkstoši, 45 un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti, 46 un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši - 47 un Mozus ņēma no Israēla bērnu daļas vienu iegūto no katriem piecdesmit cilvēkiem un no lopiem un tos deva levītiem, kas kopa Tā Kunga mājokli, kā Tas Kungs bija Mozum pavēlējis. 48 Tad piegāja pie Mozus karapulku virsnieki, kas bija bijuši virsnieki pār tūkstošiem un virsnieki pār simtiem, 49 un tie sacīja Mozum: "Tavi kalpi ir skaitījuši to karavīru pulku, kas mums bija padoti, un tur neviena no mums netrūkst. 50 Tāpēc mēs esam atnesuši Tam Kungam upuri, ikviens tuvodamies ar to, ko viņš ir atradis no zelta priekšmetiem - rokassprādzēm, aprocēm, gredzeniem, auskariem un dārgām rotām -, lai savas dvēseles salīdzinātu Tā Kunga priekšā." 51 Tad Mozus un priesteris Ēleāzars saņēma no tiem zeltu un citus smalki izstrādātus priekšmetus. 52 Un viss zelts, ko tie Tam Kungam atnesa par cilājamo upuri, bija sešpadsmit tūkstoši septiņi simti piecdesmit seķeļu - no virsniekiem pār tūkstošiem un no virsniekiem pār simtiem, 53 jo kareivji bija laupījuši katrs pats savā labā. 54 Tad Mozus un priesteris Ēleāzars saņēma zeltu no virsniekiem pār tūkstošiem un pār simtiem, un viņi to ienesa Saiešanas teltī par piemiņu Israēla bērniem Tā Kunga priekšā.
