Jerusalem's Sin and Redemption
1 Jerusalem is doomed, that corrupt, rebellious city that oppresses its own people. 2 It has not listened to the Lord or accepted his discipline. It has not put its trust in the Lord or asked for his help. 3 Its officials are like roaring lions; its judges are like hungry wolves, too greedy to leave a bone until morning. 4 The prophets are irresponsible and treacherous; the priests defile what is sacred, and twist the law of God to their own advantage. 5 But the Lord is still in the city; he does what is right and never what is wrong. Every morning without fail, he brings justice to his people. And yet the unrighteous people there keep on doing wrong and are not ashamed.
6 The Lord says, “I have wiped out whole nations; I have destroyed their cities and left their walls and towers in ruins. The cities are deserted; the streets are empty—no one is left. 7 I thought that then my people would have reverence for me and accept my discipline, that they would never forget the lesson I taught them. But soon they were behaving as badly as ever.
8 “Just wait,” the Lord says. “Wait for the day when I rise to accuse the nations. I have made up my mind to gather nations and kingdoms in order to let them feel the force of my anger. The whole earth will be destroyed by the fire of my fury.
9 “Then I will change the people of the nations, and they will pray to me alone and not to other gods. They will all obey me. 10 Even from distant Ethiopia my scattered people will bring offerings to me. 11 At that time you, my people, will no longer need to be ashamed that you rebelled against me. I will remove everyone who is proud and arrogant, and you will never again rebel against me on my sacred hill. 12 I will leave there a humble and lowly people, who will come to me for help. 13 The people of Israel who survive will do no wrong to anyone, tell no lies, nor try to deceive. They will be prosperous and secure, afraid of no one.”
A Song of Joy
14 Sing and shout for joy, people of Israel!
Rejoice with all your heart, Jerusalem!
15 The Lord has stopped your punishment;
he has removed all your enemies.
The Lord, the king of Israel, is with you;
there is no reason now to be afraid.
16 The time is coming when they will say to Jerusalem,
“Do not be afraid, city of Zion!
Do not let your hands hang limp!
17 The Lord your God is with you;
his power gives you victory.
The Lord will take delight in you,
and in his love he will give you new life.
He will sing and be joyful over you,
18 as joyful as people at a festival.”
The Lord says,
“I have ended the threat of doom
and taken away your disgrace.
19 The time is coming!
I will punish your oppressors;
I will rescue all the lame
and bring the exiles home.
I will turn their shame to honor,
and all the world will praise them.
20 The time is coming!
I will bring your scattered people home;
I will make you famous throughout the world
and make you prosperous once again.”
The Lord has spoken.
1 Bēdas tai nepaklausīgai, par netīru kļuvušai un varmācīgai pilsētai! 2 Tā neklausa brīdinājumam, nedz arī ļauj sevi pamācīt; tā nepaļaujas uz To Kungu un negrib nākt pie sava Dieva. 3 Tās augstākie ir viņu vidū kā rūcoši lauvas, un tās tiesneši ir kā vilki vakarā, kas neko no sava laupījuma neatstāj rītam. 4 Tās pravieši ir vieglprātīgi, neuzticami cilvēki; tās priesteri sagandē svētumu un sagroza bauslību. 5 Bet Tas Kungs, kas ir viņu vidū, ir taisns un nedara netaisnību; Viņš ik rītus ceļ gaismā Savu taisnību, un tur nekā netrūkst, bet bezdievīgais neprot kauna. 6 "Es esmu iznīcinājis tautas, sagrāvis pilis, tukši ir viņu lauku ceļi, ka tur neviens vairs nestaigā; izputinātas ir viņu pilsētas, un neviens vairs tur nedzīvo. 7 Es domāju: tagad viņa Mani bīsies un pieņems pamācības, lai viņas mājokļus neizpostītu un nepiepildītos viss no tā, ar ko Es biju piedraudējis viņu pārmācīt. Bet patiesībā viņi savu rīcību padara vēl jo ļaunāku. 8 Tāpēc," saka Tas Kungs, "jums arī būs Mani jāgaida līdz tai dienai, kamēr Es celšos ar Savu liecību, ka Es spēju tiesāties un sapulcināt tautas un savest kopā ķēniņu valstis un izliet Savas dusmas pār tām, jā, visu Savu dusmu karstumu, jo visu pasauli aprīs Manu dusmu bargums! 9 Un tad Es piešķiršu tautām šķīstas lūpas, lai viņas visas piesauc Tā Kunga Vārdu un Viņam vienprātībā kalpo. 10 No viņpus Etiopijas ūdeņiem Man atvedīs Manus pielūdzējus, Manus izkaisītos ļaudis, un to pasniegs Man kā upura dāvanu. 11 Tanī dienā tev vairs nebūs jākaunas par visiem saviem ļauniem darbiem, ar kādiem tu kādreiz esi apgrēkojusies pret Mani, jo Es izmetīšu tavus pārgalvīgi lepnos no tava vidus, lai tu pati vairs nelepotos pārgalvībā uz Mana svētā kalna, Jeruzāleme. 12 Un Es tavā vidū atlicināšu pazemīgus un nabadzīgus ļaudis, kas savu cerību liks uz Tā Kunga Vārdu. 13 Pārējie, kas vēl no Israēla atlikuši, nedarīs neko ļaunu un nerunās melus, un viņu mutē neatradīs viltus mēli; viņi paši būs ganāmais pulks, kas ganīsies mierā, un neviens tos netraucēs." 14 Priecājies, Ciānas meita! Gavilē, Israēl! Priecājies un gavilē no visas sirds, tu Jeruzālemes meita! 15 Jo Tas Kungs ir atsvabinājis tevi no soda un novērsis no tevis tavus ienaidniekus. Tas Kungs, Israēla ķēniņš, ir pie tevis. Ļaunuma tu vairs neredzēsi. 16 Tanī pašā dienā sacīs Jeruzālemei: nebīsties, Ciāna! Nenolaid savas rokas bezspēcībā! 17 Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis, tavs spēcīgais glābējs; Viņš priecāsies par tevi, būs pret tevi mīļš, tev piedos un skaļi izpaudīs Savu prieku par tevi. 18 "Tos, kas bailēs tālumā skumst, nevarēdami piedalīties tavos svētkos, Es sapulcināšu vienuviet, jo viņi pieder tev, kaut arī tagad viņiem jācieš pazemojums. 19 Redzi, Es tanī laikā saukšu pie atbildības visus tavus apspiedējus, Es gribu palīdzēt klibajiem un sapulcināšu visus izkaisītos, un gribu viņus iecelt slavā un godā visās zemēs, kur viņus ienīst. 20 Tanī laikā Es jūs atvedīšu šurp, un tanī laikā Es jūs sapulcināšu vienkopus, jo Es gribu jūs izcelt ar slavu un godu visu tautu starpā ar to, ka Es pavisam izbeigšu jūsu gūstniecību jūsu pašu acu priekšā," saka Tas Kungs.
