Solomon's Proverbs
1 These are Solomon's proverbs:
Wise children make their fathers proud of them; foolish ones bring their mothers grief.
2 Wealth you get by dishonesty will do you no good, but honesty can save your life.
3 The Lord will not let good people go hungry, but he will keep the wicked from getting what they want.
4 Being lazy will make you poor, but hard work will make you rich.
5 A sensible person gathers the crops when they are ready; it is a disgrace to sleep through the time of harvest.
6 Good people will receive blessings. The words of the wicked hide a violent nature.
7 Good people will be remembered as a blessing, but the wicked will soon be forgotten.
8 Sensible people accept good advice. People who talk foolishly will come to ruin.
9 Honest people are safe and secure, but the dishonest will be caught.
10 Someone who holds back the truth causes trouble, but one who openly criticizes works for peace.
11 A good person's words are a fountain of life, but a wicked person's words hide a violent nature.
12 Hate stirs up trouble, but love forgives all offenses.
13 Intelligent people talk sense, but stupid people need to be punished.
14 The wise get all the knowledge they can, but when fools speak, trouble is not far off.
15 Wealth protects the rich; poverty destroys the poor.
16 The reward for doing good is life, but sin leads only to more sin.
17 People who listen when they are corrected will live, but those who will not admit that they are wrong are in danger.
18 Anyone who hides hatred is a liar. Anyone who spreads gossip is a fool.
19 The more you talk, the more likely you are to sin. If you are wise, you will keep quiet.
20 A good person's words are like pure silver; a wicked person's ideas are worthless.
21 A good person's words will benefit many people, but you can kill yourself with stupidity.
22 It is the Lord's blessing that makes you wealthy. Hard work can make you no richer.
23 It is foolish to enjoy doing wrong. Intelligent people take pleasure in wisdom.
24 The righteous get what they want, but the wicked will get what they fear most.
25 Storms come, and the wicked are blown away, but honest people are always safe.
26 Never get a lazy person to do something for you; he will be as irritating as vinegar on your teeth or smoke in your eyes.
27 Obey the Lord, and you will live longer. The wicked die before their time.
28 The hopes of good people lead to joy, but wicked people can look forward to nothing.
29 The Lord protects honest people, but destroys those who do wrong.
30 Righteous people will always have security, but the wicked will not survive in the land.
31 Righteous people speak wisdom, but the tongue that speaks evil will be stopped.
32 Righteous people know the kind thing to say, but the wicked are always saying things that hurt.
1 Šie ir Salamana izteicieni. - Prātīgs dēls ir tēva prieks, bet negudrs dēls ir savas mātes sirdēsti. 2 Netaisna manta neko nepalīdz, bet taisnīgums glābj no nāves. 3 Tas Kungs neliek taisnā dvēselei badu ciest, bet Viņš noraida bezdievīgo iekāres. 4 Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. 5 Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet, kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā. 6 Taisna cilvēka galvu vainago svētība, bet bezdievīgo izteicienus apklusinās viņu noziegumu sekas. 7 Atcere par taisnajiem paliek svētīgā piemiņā, bet bezdievīgo vārds iznīks. 8 Kam gudra sirds, tas ievēro baušļus, bet, kam ir nejēgas mute, dabū pērienu. 9 Kas nevainīgi dzīvo, dzīvo droši, bet, kas staigā netaisnus ceļus, tas atklāsies savā nepievilcīgajā īstenībā. 10 Kas viltīgi māj ar acīm, sagādā sadzīves grūtības, un, kam nejēgas mute, ies bojā. 11 Taisnā mute ir dzīvības avots, bet bezdievīgo muti aizbāzīs bēdas. 12 Naids rada savstarpējas nesaskaņas, bet mīlestība nosedz un izlīdzina visus pārkāpumus. 13 Prātīga cilvēka lūpās atrodama gudrība, bet ģeķa mugurai piemērota stiba. 14 Prātīgie glabā savu padomu, bet ar ģeķa muti tuvojas briesmas. 15 Bagātajam viņa īpašums ir viņa stiprā pils, bet trūcīgos nabadzība dara gandrīz vai neprātīgus. 16 Taisnajam viņa manta nepieciešama dzīvei, bet bezdievīgais izlieto savus ienākumus grēkiem. 17 Kas pārmācību pieņem, ir ceļā uz dzīvību, bet, kas neievēro brīdinājumu, tas maldās. 18 Nepatiesas un viltīgas mutes slēpj sevī naidu, un, kas otru aprunā un otram niknu slavu ceļ, ir nejēga. 19 Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet, kas savu muti savalda, ir gudrs. 20 Taisnīgā cilvēka mēle ir krāšņs sudrabs, bet bezdievja sirds nav itin nekas. 21 Taisnā lūpas gana daudzus, bet nejēgas nomirs aiz savas neprātības. 22 Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm. 23 Ģeķim prieks ļaunu darīt, bet saprātīgs cilvēks priecājas par gudrību. 24 No kā bezdievīgais baidās, tas tam notiks, un, ko taisnie vēlas, to Viņš tiem piešķirs. 25 Bezdievīgais ir kā negaisa brāzma, kas pāriet un kuras tad vairs nav; turpretī taisnais pastāv mūžīgi. 26 Kā etiķis bojā zobus un dūmi acis, tā slinkais kaitē tiem, kas viņu sūta. 27 Tā Kunga bijāšana vairo cilvēka dienas, bet bezdievīgo gadi top saīsināti. 28 Taisnīgo gaidas izvērtīsies viņiem par prieku, bet bezdievīgo cerība iznīks. 29 Tā Kunga ceļš ir sirdsskaidrā stiprums, ļauna darītājus turpretī skars pazudināšana. 30 Taisnais nekad nešaubīsies, bet bezdievji uz dzīvi zemē nepaliks. 31 Taisno mute pauž gudrību, bet viltnieku mēle tiks izdeldēta. 32 Taisno lūpas pauž dziedinātājas atziņas, bet bezdievīgo mutes vārdi stāsta aplamības.
