The Fall of Jericho
1 The gates of Jericho were kept shut and guarded to keep the Israelites out. No one could enter or leave the city. 2 The Lord said to Joshua, “I am putting into your hands Jericho, with its king and all its brave soldiers. 3 You and your soldiers are to march around the city once a day for six days. 4 Seven priests, each carrying a trumpet, are to go in front of the Covenant Box. On the seventh day you and your soldiers are to march around the city seven times while the priests blow the trumpets. 5 Then they are to sound one long note. As soon as you hear it, all the people are to give a loud shout, and the city walls will collapse. Then the whole army will go straight into the city.”
6 Joshua called the priests and told them, “Take the Covenant Box, and seven of you go in front of it, carrying trumpets.” 7 Then he ordered the people to start marching around the city, with an advance guard going on ahead of the Lord's Covenant Box.
8-9 So, just as Joshua had ordered, an advance guard started out ahead of the priests who were blowing trumpets; behind these came the priests who were carrying the Covenant Box, followed by a rear guard. All this time the trumpets were sounding. 10 But Joshua had ordered the people not to shout, not to say a word until he gave the order. 11 So he had this group of men take the Lord's Covenant Box around the city one time. Then they came back to camp and spent the night there.
12-13 Joshua got up early the next morning, and for the second time the priests and soldiers marched around the city in the same order as the day before: first, the advance guard; next, the seven priests blowing the seven trumpets; then, the priests carrying the Lord's Covenant Box; and finally, the rear guard. All this time the trumpets were sounding. 14 On this second day they again marched around the city one time and then returned to camp. They did this for six days.
15 On the seventh day they got up at daybreak and marched seven times around the city in the same way—this was the only day that they marched around it seven times. 16 The seventh time around, when the priests were about to sound the trumpets, Joshua ordered the people to shout, and he said, “The Lord has given you the city! 17 The city and everything in it must be totally destroyed as an offering to the Lord. Only the prostitute Rahab and her household will be spared, because she hid our spies. 18 But you are not to take anything that is to be destroyed; if you do, you will bring trouble and destruction on the Israelite camp. 19 Everything made of silver, gold, bronze, or iron is set apart for the Lord. It is to be put in the Lord's treasury.”
20 So the priests blew the trumpets. As soon as the people heard it, they gave a loud shout, and the walls collapsed. Then all the army went straight up the hill into the city and captured it. 21 With their swords they killed everyone in the city, men and women, young and old. They also killed the cattle, sheep, and donkeys.
22 Joshua then told the two men who had served as spies, “Go into the prostitute's house, and bring her and her family out, as you promised her.” 23 So they went and brought Rahab out, along with her father and mother, her brothers, and the rest of her family. They took them all, family and slaves, to safety near the Israelite camp. 24 Then they set fire to the city and burned it to the ground, along with everything in it, except the things made of gold, silver, bronze, and iron, which they took and put in the Lord's treasury. 25 But Joshua spared the lives of the prostitute Rahab and all her relatives, because she had hidden the two spies that he had sent to Jericho. (Her descendants have lived in Israel to this day.)
26 At this time Joshua issued a solemn warning: “Anyone who tries to rebuild the city of Jericho will be under the Lord's curse.
Whoever lays the foundation will lose his oldest son;
Whoever builds the gates will lose his youngest.”
27 So the Lord was with Joshua, and his fame spread through the whole country.
1 Bet Jērika aizslēdza savus vārtus un palika noslēgta Israēla bērniem; ne tur kāds iegāja, ne no turienes kāds iznāca. 2 Un Tas Kungs sacīja Jozuam: "Redzi, Es esmu nodevis Jēriku, tās ķēniņu un tās varonīgos karavīrus tavā rokā. 3 Aplenciet pilsētu, visi karavīri apejiet tai apkārt vienreiz dienā, un tā dariet sešas dienas. 4 Un septiņi priesteri lai nes septiņas āžu ragu taures šķirstam pa priekšu, bet septītajā dienā ejiet apkārt ap pilsētu septiņas reizes, un priesteri lai pūš taures. 5 Un, tiklīdz tie garāk pūtīs āža ragā un jūs sadzirdēsit taures skaņu, tad lai visa tauta saceļ varen lielu troksni; tad tūdaļ sagrūs pilsētas mūri paši no sevis, un tauta lai kāpj tiem pāri tur, kur ikviens stāv." 6 Tad Jozua, Nūna dēls, aicināja priesterus un tiem sacīja: "Nesiet derības šķirstu, bet lai septiņi priesteri nes septiņas āžu ragu taures Tā Kunga šķirsta priekšā." 7 Bet kara saimei viņš pavēlēja: "Ejiet un aplenciet pilsētu, un apbruņotie vīri lai iet pa priekšu Tā Kunga šķirstam." 8 Un, kā Jozua bija tautai sacījis, tā arī gāja septiņi priesteri, nesdami septiņas āžu ragu taures Tā Kunga priekšā; viņi gāja un pūta taures, bet Tā Kunga derības šķirsts viņiem sekoja. 9 Un apbruņojušies karavīri gāja pa priekšu priesteriem, kuri pūta taures, un aizmugurējie pulki sekoja šķirstam, pūzdami taures. 10 Bet tautai Jozua bija stingri pavēlējis, teikdams: "Jūs nedrīkstat izkliegt kara saucienus, un lai jūsu balss nebūtu dzirdama un lai ne vārds neiziet no jūsu mutes līdz tai dienai, kad es jums sacīšu: saceliet troksni. Tad jums būs kliegt." 11 Un Tā Kunga šķirsts tika nests apkārt pilsētai vienu reizi; tad tie iegāja nometnē un palika pa nakti nometnē. 12 Un Jozua cēlās agri no rīta, un priesteri iznesa Tā Kunga šķirstu. 13 Un septiņi priesteri, kas nesa septiņas āžu ragu taures Tā Kunga šķirsta priekšā, staigājot lēnā solī, pūta taures, bet apbruņotie karavīri gāja viņiem pa priekšu un aizmugurējie pulki soļoja aiz Tā Kunga šķirsta, un ejot tika pūstas taures. 14 Tā viņi arī otrā dienā apgāja pilsētai apkārt vienu reizi, tad tie atgriezās nometnē; tā tie darīja sešas dienas. 15 Un septītajā dienā tie cēlās agri, gaismai austot, un gāja ap pilsētu tādā pašā veidā septiņas reizes, tikai šinī dienā viņi apgāja pilsētai apkārt septiņas reizes. 16 Un notika septītajā reizē, kad priesteri pūta taures, Jozua sacīja tautai: "Kliedziet, jo Tas Kungs šo pilsētu ir nodevis jūsu varā. 17 Un šī pilsēta lai krīt Tā Kunga sodā: viss, kas vien tanī ir, un viņa pati lai top izdeldēta; tikai netikle Rahāba lai paliek dzīva, viņa pati un visi, kas ir pie viņas atrodami viņas namā, jo viņa bija paslēpusi sūtņus, ko mēs bijām izsūtījuši. 18 Tikai sargaities no tā, kas ir padots iznīcības lāstam, ka jūs paši netopat par tādiem, kas ir iznīcināmi, un ka jūs neņemat daļu sev un tā nepadarāt arī Israēla nometni par tādu, kas ir padota lāstam, un ka jūs to nenovedat postā. 19 Bet viss sudrabs un zelts, un vara un dzelzs rīki lai ir svēti Tam Kungam, un tie lai nāk pie Tā Kunga dārgumiem." 20 Tad nu tauta kliedza, taures tika pūstas. Un, tiklīdz tauta sadzirdēja tauru skaņas, tā sāka kliegt vēl skaļāk, un tad arī mūri sagruva, un karotāji iegāja pilsētā, katrs no savas vietas. Un, kad nu viņi pilsētu tā bija ieņēmuši, 21 viņi galīgi iznīcināja it visu, kas vien bija pilsētā: vīrus un sievas, bērnus un sirmgalvjus, no vērša līdz sīklopam un ēzelim; viss tika nogalināts ar zobena asmeni. 22 Tad Jozua teica abiem vīriem, kas bija nākuši zemi izlūkot: "Ejiet netikles namā un izvediet ārā šo sievu un itin visus tos, kuri ir kopā ar viņu tās namā, kā jūs viņai zvērēdami solījāt." 23 Tad jaunekļi, abi izlūki, nogāja un izveda Rahābu un viņas tēvu, un viņas māti, un viņas brāļus, un visu, kas vien pie tās bija; viņi izveda ārā arī visus viņas ģimenes piederīgos, un viņi lika tiem apmesties ārpus Israēla nometnes. 24 Un pilsētu tie nodedzināja līdz ar visu, kas tajā bija, bet sudrabu un zeltu līdz ar vara un dzelzs rīkiem tie nodeva Tā Kunga nama dārgumu krātuvē. 25 Bet netikli Rahābu un viņas tēva namu, un itin visu, kas tai piederēja, Jozua atstāja pie dzīvības, un tā dzīvoja Israēla vidū līdz šai dienai, tāpēc ka viņa bija paslēpusi sūtņus, ko Jozua bija izsūtījis Jēriku izlūkot. 26 Un tanī laikā Jozua zvērēja un sacīja: "Nolādēts lai ir tas vīrs Tā Kunga priekšā, kas uzcels un atjaunos šo pilsētu Jēriku. Pamatus lai viņš liek tai par sava pirmdzimtā un vārtus lai ieceļ tai par sava jaunākā dēla dzīvību." 27 Bet Tas Kungs bija ar Jozuu, un viņa slava izpaudās visā zemē.
