The Return of the Covenant Box
1 After the Lord's Covenant Box had been in Philistia for seven months, 2 the people called the priests and the magicians and asked, “What shall we do with the Covenant Box of the Lord? If we send it back where it belongs, what shall we send with it?”
3 They answered, “If you return the Covenant Box of the God of Israel, you must, of course, send with it a gift to him to pay for your sin. The Covenant Box must not go back without a gift. In this way you will be healed, and you will find out why he has kept on punishing you.”
4 “What gift shall we send him?” the people asked.
They answered, “Five gold models of tumors and five gold mice, one of each for each Philistine king. The same plague was sent on all of you and on the five kings. 5 You must make these models of the tumors and of the mice that are ravaging your country, and you must give honor to the God of Israel. Perhaps he will stop punishing you, your gods, and your land. 6 Why should you be stubborn, as the king of Egypt and the Egyptians were? Don't forget how God made fools of them until they let the Israelites leave Egypt. 7 So prepare a new wagon and two cows that have never been yoked; hitch them to the wagon and drive their calves back to the barn. 8 Take the Lord's Covenant Box, put it on the wagon, and place in a box beside it the gold models that you are sending to him as a gift to pay for your sins. Start the wagon on its way and let it go by itself. 9 Then watch it go; if it goes toward the town of Beth Shemesh, this means that it is the God of the Israelites who has sent this terrible disaster on us. But if it doesn't, then we will know that he did not send the plague; it was only a matter of chance.”
10 They did what they were told: they took two cows and hitched them to the wagon, and shut the calves in the barn. 11 They put the Covenant Box in the wagon, together with the box containing the gold models of the mice and of the tumors. 12 The cows started off on the road to Beth Shemesh and headed straight toward it, without turning off the road. They were mooing as they went. The five Philistine kings followed them as far as the border of Beth Shemesh.
13 The people of Beth Shemesh were reaping wheat in the valley, when suddenly they looked up and saw the Covenant Box. They were overjoyed at the sight. 14 The wagon came to a field belonging to a man named Joshua, who lived in Beth Shemesh, and it stopped there near a large rock. The people chopped up the wooden wagon and killed the cows and burned them as a burnt sacrifice to the Lord. 15 The Levites lifted off the Covenant Box of the Lord and the box with the gold models in it, and placed them on the large rock. Then the people of Beth Shemesh offered burnt sacrifices and other sacrifices to the Lord. 16 The five Philistine kings watched them do this and then went back to Ekron that same day.
17 The Philistines sent the five gold tumors to the Lord as a gift to pay for their sins, one each for the cities of Ashdod, Gaza, Ashkelon, Gath, and Ekron. 18 They also sent gold mice, one for each of the cities ruled by the five Philistine kings, both the fortified towns and the villages without walls. The large rock in the field of Joshua of Beth Shemesh, on which they placed the Lord's Covenant Box, is still there as a witness to what happened.
19 The Lord killed seventy of the men of Beth Shemesh because they looked inside the Covenant Box. And the people mourned because the Lord had caused such a great slaughter among them.
The Covenant Box at Kiriath Jearim
20 So the men of Beth Shemesh said, “Who can stand before the Lord, this holy God? Where can we send him to get him away from us?” 21 They sent messengers to the people of Kiriath Jearim to say, “The Philistines have returned the Lord's Covenant Box. Come down and get it.”
1 Kad Tā Kunga šķirsts atradās filistiešu novadā jau septiņus mēnešus, 2 tad filistieši saaicināja savus priesterus un zintniekus un viņiem jautāja: "Ko lai mēs darām ar Tā Kunga šķirstu? Izziniet, kā mums to nosūtīt atpakaļ savā vietā!" 3 Un tie sacīja: "Ja jūs gribat Israēla Dieva šķirstu sūtīt atpakaļ, tad nesūtiet to tukšā, bet atdodiet to atpakaļ kopā ar vainas izpirkšanas upuri, jo tikai tādā ceļā jūs paši tiksit dziedināti un jums kļūs arī zināms, kādēļ Viņa roka no jums vēl nav atstājusies." 4 Tad tie prasīja: "Kādu vainas izpirkšanas upuri tad lai mēs tam līdzi nosūtām?" Un tie sacīja: "Pēc filistiešu lielkungu skaita - piecus lielus zelta trumus un piecas zelta peles, jo viena un tā pati sērga ir pārņēmusi viņus visus: gan tautu, gan vadoņus. 5 Tad nu taisiet savu trumu attēlus un peļu attēlus, kas posta jūsu zemi, un dodiet godu Israēla Dievam; varbūt Viņš padarīs Savu roku pār jums mazliet vieglāku - pār jūsu dievu un pār jūsu zemi. 6 Un kāpēc tad jūs gribat savu sirdi apcietināt, kā ēģiptieši un faraons reiz savas sirdis apcietināja? Vai tad tā nebija: kad Viņš tiem Savu gribu bija brīnišķi parādījis, tad viņi tos arī atlaida, un tie aizgāja. 7 Un tagad, taisiet jaunus ratus un ņemiet divas zīdītājas govis, uz kurām vēl nekad jūgs nav likts; iejūdziet abas jaunās govis ratos, bet viņu mazos telēnus aizvediet no tām prom uz mājām; 8 tad ņemiet Tā Kunga šķirstu un uzceliet to uz ratiem, tos zelta priekšmetus, ko jūs Viņam esat nolikuši kā vainas izpirkšanas maksu, tos ielieciet vācelē tam blakām un tad to sūtiet projām, lai iet savu ceļu. 9 Un tad vērojiet: ja tas uzsāks savu atceļu kalnup virzienā uz Bet-Šemešu, tad tas mums šo nelaimi ir atnesis; bet ja ne, tad mēs zināsim, ka Viņa roka nav mūs skārusi, bet tas mums nejauši noticis." 10 Un tie vīri tā arī izdarīja - ņēma divas jaunas govis, kas tikko kā bija atnesušās, un iejūdza tās ratos, bet viņu teļus tie paturēja mājās. 11 Un tie iecēla Tā Kunga šķirstu ratos līdz ar vāceli ar zelta pelēm un trumu attēliem. 12 Tad govis aizgāja taisni pa ceļu virzienā uz Bet-Šemešu, iedamas pa vienām un tām pašām sliedēm, nepārtraukti maudamas, solīti pa solītim, un tās nenogriezās ne pa labi, ne pa kreisi; un filistiešu lielkungi sekoja tām līdz Bet-Šemešas robežām. 13 Bet-Šemešas iedzīvotāji pašreiz pļāva ielejā kviešus, un, kad tie savas acis pacēla un ieraudzīja šķirstu nākam, tad tie, to redzēdami, kļuva līksmi. 14 Un rati nobrauca Jozuas, Bet-Šemešas iedzīvotāja, tīrumā un tur apstājās. Un tur bija liels akmens, un tie saskaldīja ratus malkā, bet govis tie upurēja kā dedzināmo upuri Tam Kungam. 15 Tad levīti nocēla Tā Kunga šķirstu līdz ar vāceli, kas bija tam klāt un kurā atradās zelta priekšmeti, un nolika to uz lielā akmens, un Bet-Šemešas iedzīvotāji tanī dienā upurēja Tam Kungam gan dedzināmos, gan kaujamos upurus. 16 Kad tie pieci filistiešu lielkungi to redzēja, tad tie tanī pašā dienā atgriezās Ekronā. 17 Bet šie nu ir trumu atveidojumi tīrā zeltā, ko filistieši atsūtīja Tam Kungam kā vainas izpirkšanas upuri: viens par Ašdodu, viens par Gazu, viens par Aškalonu, viens par Gātu, viens par Ekronu. 18 Un arī zelta peļu daudzums bija pēc filistiešu pilsētu skaita, kuras bija padotas pieciem lielkungiem, gan no nocietinātām pilsētām, gan no lauku ciemiem. Un tam liecinieks ir lielais akmens, uz kura tie nolika Tā Kunga šķirstu un kas līdz šai dienai vēl atrodas Jozuas, no Bet-Šemešas, tīrumā. 19 Bet Tas Kungs sodīja Bet-Šemešas iedzīvotājus, tāpēc ka tie bija ielūkojušies Tā Kunga šķirstā, un Viņš lika nomirt no iedzīvotājiem septiņdesmit vīriem. Un tauta par tiem sēroja, ka Tas Kungs ar šādu bargu pārmācību bija tautu sodījis. 20 Un Bet-Šemešas iedzīvotāji sacīja: "Kas gan var pastāvēt Tā Kunga, tā svētā Dieva, vaiga priekšā?! Un pie kā gan Viņš no mums aizietu?" 21 Un tie nosūtīja vēstnešus pie Kirjat-Jeārimas iedzīvotājiem, teikdami: "Filistieši ir atdevuši atpakaļ Tā Kunga šķirstu, nāciet lejā un vediet to kalnā pie sevis."
