A Cry for Help
1 Lord God, my savior, I cry out all day,
and at night I come before you.
2 Hear my prayer;
listen to my cry for help!
3 So many troubles have fallen on me
that I am close to death.
4 I am like all others who are about to die;
all my strength is gone.
5 I am abandoned among the dead;
I am like the slain lying in their graves,
those you have forgotten completely,
who are beyond your help.
6 You have thrown me into the depths of the tomb,
into the darkest and deepest pit.
7 Your anger lies heavy on me,
and I am crushed beneath its waves.
8 You have caused my friends to abandon me;
you have made me repulsive to them.
I am closed in and cannot escape;
9 my eyes are weak from suffering.
Lord, every day I call to you
and lift my hands to you in prayer.
10 Do you perform miracles for the dead?
Do they rise up and praise you?
11 Is your constant love spoken of in the grave
or your faithfulness in the place of destruction?
12 Are your miracles seen in that place of darkness
or your goodness in the land of the forgotten?
13 Lord, I call to you for help;
every morning I pray to you.
14 Why do you reject me, Lord?
Why do you turn away from me?
15 Ever since I was young, I have suffered and been near death;
I am worn out from the burden of your punishments.
16 Your furious anger crushes me;
your terrible attacks destroy me.
17 All day long they surround me like a flood;
they close in on me from every side.
18 You have made even my closest friends abandon me,
and darkness is my only companion.
Lūgšana nopietnā brīdī
1 Dziesma. Koraha dēlu dziesma. Dziedātāju vadonim. Ezrahieša Hemana pamācības dziesma. 2 Kungs Dievs, mans Pestītājs, caurām dienām un naktīm es Tevi piesaucu. 3 Lai mana lūgšana nonāk Tavā priekšā, uzklausi manu karsto lūgšanos! 4 Jo mana dvēsele ir bēdu un ciešanu pilna, un mana dzīvība tuvojas pazemei. 5 Es tieku pielīdzināts tiem, kas jau guldīti kapa bedrē, esmu kļuvis par vīru bez spēka. 6 Starp mirušiem ir miteklis man, līdzīgi nosistajiem, kas guļ kapā, kurus Tu vairs nepiemini, kas ir atšķirti no Tavas rokas. 7 Tu esi mani iemetis visdziļākā pazemes bedrē, pašā drūmākajā un baigākajā tumsā. 8 Uz mani gulstas Tavas dusmas, Tu liec Saviem bangainiem ūdeņiem velties pār mani. (Sela.) 9 Tu esi man atsvešinājis manus draugus, Tu dari mani viņiem par biedēkli; es esmu ieslēgts un netieku laukā. 10 Mana acs īgst no bēdām, Es Tevi piesaucu, ak, Kungs, ik dienas, es Tev izstiepju pretī savas rokas: 11 "Vai Tu darīsi brīnumus mirušo vidū, jeb vai aizgājušie celsies Tevi godāt? (Sela.) 12 Vai kapā sludinās Tavu žēlastību un Tavu uzticību nāves valstībā? 13 Vai Tavas rīcības brīnumus atzīs un paudīs tumsībā un Tavu taisnību aizmirstības zemē?" 14 Es turpretī skaļi kliedzu pēc Tevis, Kungs, un ik rītus mana lūgšana paceļas pie Tevis. 15 Kāpēc Tu, Kungs, atstum manu dvēseli un apslēp Savu vaigu no manis? 16 Es esmu nožēlojams un līdz nāvei novārdzis jau no pašas jaunības, man jānes Tavas bardzības briesmas, ka esmu gandrīz izmisis. 17 Pār mani iet Tavu dusmu uzliesmojumi, Tavas šausmu pilnās briesmas mani spiež nost. 18 Tās mani apņem kā ūdens plūdi cauru dienu, tās nepārtraukti ir ap mani. 19 Tu man atņem biedrus un draugus, tikai tumsa paliek man uzticīga!