1 While Jehoiakim was king, King Nebuchadnezzar of Babylonia invaded Judah, and for three years Jehoiakim was forced to submit to his rule; then he rebelled. 2 The Lord sent armed bands of Babylonians, Syrians, Moabites, and Ammonites against Jehoiakim to destroy Judah, as the Lord had said through his servants the prophets that he would do. 3 This happened at the Lord's command, in order to banish the people of Judah from his sight because of all the sins that King Manasseh had committed, 4 and especially because of all the innocent people he had killed. The Lord could not forgive Manasseh for that.
5 Everything that Jehoiakim did is recorded in The History of the Kings of Judah. 6 Jehoiakim died, and his son Jehoiachin succeeded him as king.
7 The king of Egypt and his army never marched out of Egypt again, because the king of Babylonia now controlled all the territory that had belonged to Egypt, from the Euphrates River to the northern border of Egypt.
King Jehoiachin of Judah
(2 Chronicles 36.92 10)8 Jehoiachin was eighteen years old when he became king of Judah, and he ruled in Jerusalem for three months. His mother was Nehushta, the daughter of Elnathan from Jerusalem. 9 Following the example of his father, Jehoiachin sinned against the Lord.
10 It was during his reign that the Babylonian army, commanded by King Nebuchadnezzar's officers, marched against Jerusalem and besieged it. 11 During the siege Nebuchadnezzar himself came to Jerusalem, 12 and King Jehoiachin, along with his mother, his sons, his officers, and the palace officials, surrendered to the Babylonians. In the eighth year of Nebuchadnezzar's reign he took Jehoiachin prisoner 13 and carried off to Babylon all the treasures in the Temple and the palace. As the Lord had foretold, Nebuchadnezzar broke up all the gold utensils which King Solomon had made for use in the Temple. 14 Nebuchadnezzar carried away as prisoners the people of Jerusalem, all the royal princes, and all the leading men, ten thousand in all. He also deported all the skilled workers, including the blacksmiths, leaving only the poorest of the people behind in Judah.
15 Nebuchadnezzar took Jehoiachin to Babylon as a prisoner, together with Jehoiachin's mother, his wives, his officials, and the leading men of Judah. 16 Nebuchadnezzar deported all the important men to Babylonia, seven thousand in all, and one thousand skilled workers, including the blacksmiths, all of them able-bodied men fit for military duty.
17 Nebuchadnezzar made Jehoiachin's uncle Mattaniah king of Judah and changed his name to Zedekiah.
King Zedekiah of Judah
(2 Chronicles 36.112 12Jeremiah 52.1-3a)18 Zedekiah was twenty-one years old when he became king of Judah, and he ruled in Jerusalem for eleven years. His mother was Hamutal, the daughter of Jeremiah from the city of Libnah. 19 King Zedekiah sinned against the Lord, just as King Jehoiakim had done. 20 The Lord became so angry with the people of Jerusalem and Judah that he banished them from his sight.
1 Viņa valdīšanas laikā cēlās un nāca Nebukadnēcars, Bābeles ķēniņš, un Jojakims bija viņam pakļauts trīs gadus, bet tad viņš no tā atkrita. 2 Tad Tas Kungs lika doties pret viņu kaldeju un aramiešu, kā arī Moāba un amoniešu karapulkiem, un Viņš tiem lika iebrukt Jūdā, lai to iznīcinātu pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš bija runājis caur Saviem kalpiem, praviešiem. 3 Patiešām, Jūdam notika tikai pēc Tā Kunga vārda, kad Viņš to atstūma no Sava vaiga Manases grēku dēļ, kurus viņš bija darījis, 4 un nenoziedzīgo asiņu dēļ, kuras viņš bija izlējis, piepildīdams Jeruzālemi ar nevainīgām asinīm; arī tās Tas Kungs negribēja viņam piedot. 5 Un, kas vēl stāstāms par Jojakimu, tas, ko viņš ir darījis,- tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. 6 Kad Jojakims gūlās pie saviem tēviem, tad viņa dēls Jojahīns kļuva ķēniņš viņa vietā. 7 Un Ēģiptes ķēniņš vairs neizgāja kara gājienos no savas zemes, jo Bābeles ķēniņš bija viņam visu atņēmis, kas Ēģiptes ķēniņam piederēja - no Ēģiptes robežu upes līdz Eifratas upei. 8 Jojahīnam bija astoņpadsmit gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja trīs mēnešus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Nehusta, un viņa bija Ēlnatāna meita no Jeruzālemes. 9 Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, tāpat kā viņa tēvs bija darījis. 10 Tanī laikā cēlās pret Jeruzālemi Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara karavīri, un viņi ielenca pilsētu. 11 Un Nebukadnēcars, Bābeles ķēniņš, nāca pilsētā, kad viņa karavīri to bija aplenkuši, 12 tad Jojahīns, Jūdas ķēniņš, gāja ārā pie Bābeles ķēniņa, viņš un viņa māte, viņa galma ļaudis, viņa karaspēka virsnieki un viņa galma kalpotāji, un Bābeles ķēniņš saņēma viņu savas valdīšanas astotajā gadā. 13 Un viņš lika no turienes paņemt visus Tā Kunga nama dārgumus un visus ķēniņa pils dārgumus un nolauza zeltu no visiem rīkiem, kurus Salamans, Israēla ķēniņš, bija licis darināt Tā Kunga namam; tā Tas Kungs to bija jau iepriekš pavēstījis. 14 Viņš izveda visu Jeruzālemi: visus virsniekus un visus karam spējīgos vīrus, desmit tūkstošus, arī visus kalējus un amatniekus; nekas netika atstāts kā vienīgi zemes nabadzīgie ļaudis. 15 Tā viņš izveda Jojahīnu uz Bābeli, tāpat arī ķēniņa māti un ķēniņa sievas; arī viņa galma kalpotājus un zemes varenos viņš izveda no Jeruzālemes uz Bābeli; 16 turklāt visus spēcīgos karavīrus, septiņus tūkstošus, amatniekus un kalējus, kādu tūkstoti, visus, kas drošsirdīgi un derīgi karam - tos Bābeles ķēniņš izveda uz Bābeli. 17 Un Bābeles ķēniņš cēla par ķēniņu viņa vietā Matanju, Jojahīna tēvabrāli, un pārdēvēja viņu par Cedekiju. 18 Cedekijam, kad viņš kļuva ķēniņš, bija divdesmit viens gads, un viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē vienpadsmit gadus; viņa mātes vārds bija Hamutala, viņa bija Jeremijas meita no Libnas. 19 Un viņš darīja to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs, tāpat kā Jojakims bija darījis. 20 Jo tāpēc Tā Kunga dusmu dēļ tā notika ar Jeruzālemi un Jūdu, ka Viņš tos pilnīgi atstūma no Sava vaiga.
