King Hoshea of Israel
1 In the twelfth year of the reign of King Ahaz of Judah, Hoshea son of Elah became king of Israel, and he ruled in Samaria for nine years. 2 He sinned against the Lord, but not as much as the kings who had ruled Israel before him. 3 Emperor Shalmaneser of Assyria made war against him; Hoshea surrendered to Shalmaneser and paid him tribute every year. 4 But one year Hoshea sent messengers to So, king of Egypt, asking for his help, and stopped paying the annual tribute to Assyria. When Shalmaneser learned of this, he had Hoshea arrested and put in prison.
The Fall of Samaria
5 Then Shalmaneser invaded Israel and besieged Samaria. In the third year of the siege, 6 which was the ninth year of the reign of Hoshea, the Assyrian emperor captured Samaria, took the Israelites to Assyria as prisoners, and settled some of them in the city of Halah, some near the Habor River in the district of Gozan and some in the cities of Media.
7 Samaria fell because the Israelites sinned against the Lord their God, who had rescued them from the king of Egypt and had led them out of Egypt. They worshiped other gods, 8 followed the customs of the people whom the Lord had driven out as his people advanced, and adopted customs introduced by the kings of Israel. 9 The Israelites did things that the Lord their God disapproved of. They built pagan places of worship in all their towns, from the smallest village to the largest city. 10 On all the hills and under every shady tree they put up stone pillars and images of the goddess Asherah, 11 and they burned incense on all the pagan altars, following the practice of the people whom the Lord had driven out of the land. They aroused the Lord's anger with all their wicked deeds 12 and disobeyed the Lord's command not to worship idols.
13 The Lord had sent his messengers and prophets to warn Israel and Judah: “Abandon your evil ways and obey my commands, which are contained in the Law I gave to your ancestors and which I handed on to you through my servants the prophets.” 14 But they would not obey; they were stubborn like their ancestors, who had not trusted in the Lord their God. 15 They refused to obey his instructions, they did not keep the covenant he had made with their ancestors, and they disregarded his warnings. They worshiped worthless idols and became worthless themselves, and they followed the customs of the surrounding nations, disobeying the Lord's command not to imitate them. 16 They broke all the laws of the Lord their God and made two metal bull-calves to worship; they also made an image of the goddess Asherah, worshiped the stars, and served the god Baal. 17 They sacrificed their sons and daughters as burnt offerings to pagan gods; they consulted mediums and fortunetellers, and they devoted themselves completely to doing what is wrong in the Lord's sight, and so aroused his anger. 18 The Lord was angry with the Israelites and banished them from his sight, leaving only the kingdom of Judah.
19 But even the people of Judah did not obey the laws of the Lord their God; they imitated the customs adopted by the people of Israel. 20 The Lord rejected all the Israelites, punishing them and handing them over to cruel enemies until at last he had banished them from his sight.
21 After the Lord had separated Israel from Judah, the Israelites made Jeroboam son of Nebat their king. Jeroboam caused them to abandon the Lord and led them into terrible sins. 22 They followed Jeroboam and continued to practice all the sins he had committed, 23 until at last the Lord banished them from his sight, as he had warned through his servants the prophets that he would do. So the people of Israel were taken into exile to Assyria, where they still live.
The Assyrians Settle in Israel
24 The emperor of Assyria took people from the cities of Babylon, Cuth, Ivvah, Hamath, and Sepharvaim, and settled them in the cities of Samaria in place of the exiled Israelites. They took possession of these cities and lived there. 25 When they first settled there, they did not worship the Lord, and so he sent lions, which killed some of them. 26 The emperor of Assyria was told that the people he had settled in the cities of Samaria did not know the law of the god of that land, and so the god had sent lions, which were killing them. 27 So the emperor commanded: “Send back one of the priests we brought as prisoners; have him go back and live there, in order to teach the people the law of the god of that land.” 28 So an Israelite priest who had been deported from Samaria went and lived in Bethel, where he taught the people how to worship the Lord.
29 But the people who settled in Samaria continued to make their own idols, and they placed them in the shrines that the Israelites had built. Each different group made idols in the cities they were living in: 30 the people of Babylon made idols of the god Succoth Benoth; the people of Cuth, idols of Nergal; the people of Hamath, idols of Ashima; 31 the people of Ivvah, idols of Nibhaz and Tartak; and the people of Sepharvaim sacrificed their children as burnt offerings to their gods Adrammelech and Anammelech. 32 These people also worshiped the Lord and chose from among their own number all sorts of people to serve as priests at the pagan places of worship and to offer sacrifices for them there. 33 So they worshiped the Lord, but they also worshiped their own gods according to the customs of the countries from which they had come.
34 They still carry on their old customs to this day. They do not worship the Lord nor do they obey the laws and commands which he gave to the descendants of Jacob, whom he named Israel. 35 The Lord had made a covenant with them and had ordered them: “Do not worship other gods; do not bow down to them or serve them or offer sacrifices to them. 36 You shall obey me, the Lord, who brought you out of Egypt with great power and strength; you are to bow down to me and offer sacrifices to me. 37 You shall always obey the laws and commands that I wrote for you. You shall not obey other gods, 38 and you shall not forget the covenant I made with you. 39 You shall obey me, the Lord your God, and I will rescue you from your enemies.” 40 But those people would not listen, and they continued to follow their old customs.
41 So those people worshiped the Lord, but they also worshiped their idols; and to this day their descendants continue to do the same.
1 Divpadsmitajā Jūdas ķēniņa Ahasa valdīšanas gadā Hosea, Ēlas dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu Samarijā, un viņš valdīja deviņus gadus. 2 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs ir ļauns, bet ne tā kā Israēla ķēniņi pirms viņa. 3 Pret viņu cēlās un devās uzbrukumā Asīrijas ķēniņš Salmanasars, un Hosea kļuva par tā padoto un maksāja tam meslus. 4 Bet, kad Asīrijas ķēniņš atklāja, ka Hosea bija gatavojis sazvērestību, jo tas bija nosūtījis sūtņus pie Ēģiptes ķēniņa Sēves un tas arī vairs nesūtīja nodevas Asīrijas ķēniņam kā iepriekš gadu no gada, tad Asīrijas ķēniņš lika to saņemt ciet, sasaistīt un iemest cietumā. 5 Pēc tam Asīrijas ķēniņš ar karu pārstaigāja visu zemi un nonāca pie Samarijas, un viņš to turēja aplenkumā trīs gadus. 6 Kad Asīrijas ķēniņš Hoseas devītajā valdīšanas gadā iekaroja Samariju, tad viņš aizveda Israēlu gūstā uz Asīriju un lika tiem dzīvot Helahā un Haborā, Gozanas upes krastos, un mēdiešu pilsētās. 7 Un notika, ka Israēla bērni bija grēkojuši pret To Kungu, savu Dievu, kas tos bija izvedis no Ēģiptes un atsvabinājis no faraona, Ēģiptes ķēniņa, rokas, un tie bija godājuši citus dievus 8 un darījuši pēc citu tautu paražām, kuras Tas Kungs bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot, un pēc Israēla ķēniņu paražām, kā tie bija darījuši. 9 Un Israēla bērni darīja slepenībā tādas lietas, kas nebija labas un nekādi nesaderēja ar Tā Kunga, viņu Dieva, prātu; tā viņi cēla sev augstieņu svētnīcas visās savās mītņu vietās, sākot ar sardzes torņiem līdz pat stipri nocietinātām pilsētām. 10 Un tie sev uzcēla elku stabus un elku kokus uz ikviena augstāka pakalna un zem ikviena kupla, zaļojoša koka. 11 Tur tie nesa kvēpināmos upurus visās augstieņu svētnīcās, gluži tāpat kā tautas, kuras Tas Kungs viņu priekšā bija izdzinis ārā; un viņi darīja ļaunas lietas, To Kungu kaitinādami, 12 un kalpoja elkiem, par kuriem Tas Kungs viņiem bija sacījis: jums nebūs tādas lietas darīt! 13 Tas Kungs gan bija Israēlu un Jūdu caur ikvienu pravieti un caur ikvienu redzētāju brīdinājis, sacīdams: "Atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem un turiet Manus baušļus un Manus likumus, pēc visas Manas bauslības, kuru Es esmu jūsu tēviem pavēlējis un kuru Es esmu jums sūtījis caur Saviem kalpiem, praviešiem!" 14 Bet tie neklausīja un bija tikpat stūrgalvīgi, cik stūrgalvīgi bija viņu tēvi, kas neuzticējās Tam Kungam, savam Dievam. 15 Un tie nicināja Viņa likumus un Viņa derību, kuru Viņš bija devis viņu tēviem, un Viņa liecības, ar kurām Viņš bija viņus brīdinājis, bet tie kalpoja māņu dieviem, kļuva tukši un sekoja apkārtējām tautām, no kurām Tas Kungs bija viņus brīdinājis, lai viņi nedara tā kā tās. 16 Un tie atstāja novārtā itin visus Tā Kunga, sava Dieva, baušļus, un tie sev izlēja elku tēlus divu teļu veidā un darināja sev Ašēru, un metās uz sava vaiga pie zemes visu debesu zvaigžņu pulku priekšā, tos godinādami, un kalpoja Baalam. 17 Un tie ugunī upurēja savus dēlus un savas meitas un izvaicāja zīlniekus, un nodevās burvju mākslām; it sevišķi viņi centās darīt to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs, lai Viņu izaicinātu un sarūgtinātu. 18 Tad Tas Kungs uz Israēlu ļoti apskaitās, un tādēļ Viņš tos atstūma no Sava vaiga, ka nekas nepalika pāri kā vienīgi tikai Jūdas cilts. 19 Un arī Jūda neturēja Tā Kunga, sava Dieva, baušļus, bet staigāja Israēla likumos, kā tie bija darījuši. 20 Tad Tas Kungs atstājās no itin visiem Israēla pēcnācējiem, un Viņš tos pazemoja un nodeva laupītāju rokās, līdz kamēr Viņš tos pilnīgi atstūma no Sava vaiga. 21 Tiešām, kad Israēls bija atšķēlies no Dāvida nama un tie sev par ķēniņu bija iecēluši Jerobeāmu, Nebata dēlu, tad Jerobeāms novērsa Israēlu no Tā Kunga un tos pavedināja uz lieliem grēkiem. 22 Un Israēla bērni sekoja Jerobeāmam visos grēku darbos, ko tas bija darījis, un viņi no tiem nenovērsās, 23 līdz kamēr Tas Kungs Israēlu atstūma no Sava vaiga, kā Viņš to bija pasludinājis caur visiem Saviem kalpiem, praviešiem. Un tā Israēls tika aizvests no savas zemes gūstā uz Asīriju, kur tas atrodas vēl līdz šai dienai. 24 Un Asīrijas ķēniņš atveda ļaudis no Bābeles, no Kutas, no Avas, no Hamatas un no Sefarvajimas un ierādīja tiem mītnes Israēla bērnu vietās Samarijas pilsētās; tādējādi tie ieguva Samariju sev par īpašumu un dzīvoja tās apdzīvotās vietās. 25 Un, kad viņi tur sāka dzīvot, tie nebijās un negodāja To Kungu, un tādēļ Tas Kungs uzsūtīja viņiem lauvas, kas labu daļu no viņiem saplosīja. 26 Tādēļ Asīrijas ķēniņam tika paziņots: "Tās tautas, ko tu esi izvedis un kam esi licis dzīvot Samarijas pilsētās, nezina šīs zemes Dieva tiesas, tādēļ Viņš uzsūtījis viņiem lauvas, un redzi, tie viņus saplosa, tāpēc ka tie nezina šīs zemes Dieva tiesu." 27 Tad Asīrijas ķēniņš izdeva šādu pavēli: "Novediet uz turieni atpakaļ vienu no tiem priesteriem, ko jūs no turienes esat izveduši; lai viņš tur iet un dzīvo, un lai viņš tiem māca šīs zemes Dieva tiesas!" 28 Un tā viens no priesteriem, kurš bija ticis aizvests no Samarijas, nāca atpakaļ un dzīvoja Bētelē, un mācīja viņiem, kā To Kungu bīties. 29 Bet tomēr bija tā, ka ikviena tauta pati veidoja sev dievus un tos novietoja augstieņu svētnīcās, kuras Samarijas ļaudis bija cēluši, ikkatra tauta savās pilsētās, kurās tā dzīvoja. 30 Tā vīri no Bābeles darināja Sukot-Benotu, un vīri no Kutas darināja Nergala tēlu, bet vīri no Hamatas darināja Ašima tēlu. 31 Un avieši izveidoja Nibhazu un Tartaku, un sefarvieši sadedzināja savus dēlus ugunī Adram-Melekam un Ana-Melekam, Sefarvajimas dieviem. 32 Viņi bijās arī Dievu, To Kungu, un viņi no sava vidus izraudzīja sev augstieņu priesterus, kas viņiem upurēja augstieņu svētnīcās. 33 Viņi bijās gan To Kungu, bet kalpoja arī saviem dieviem, pēc ikkatras tautas paradumiem, kādi bija tur, no kurienes tās bija atvestas. 34 Un tā līdz šai dienai viņas rīkojas pēc saviem iepriekšējiem paradumiem; tie nebīstas To Kungu, nedz dara pēc saviem likumiem un pēc savām tiesām, nedz pēc tās bauslības, nedz pēc tiem likumiem, ko Tas Kungs ir pavēlējis Jēkaba bērniem, kuriem Viņš deva Israēla vārdu. 35 Un tomēr Tas Kungs ar tiem noslēdza derību, un Viņš bija arī tiem pavēlējis, sacīdams: "Jums nebūs bīties svešus dievus, nedz to priekšā mesties uz sava vaiga pie zemes: nekalpojiet tiem un neupurējiet tiem kaujamos upurus! 36 Nesiet tos vienīgi Dievam, Tam Kungam, kas jūs ar lielu spēku un ar izstieptu elkoni izvedis ārā no Ēģiptes; Viņu jums būs bīties, Viņa priekšā jums būs mesties uz sava vaiga pie zemes, un Viņam pienesiet kaujamos upurus! 37 Jums būs arī sargāt tos likumus, tās tiesas, to bauslību un tos baušļus, kurus Viņš jums ir rakstījis, lai jūs tos pildītu visu savu mūža dienu, bet svešus dievus jums nebūs bīties! 38 Un to derību, ko Es esmu ar jums slēdzis, jūs nedrīkstat aizmirst - un nebīstieties svešus dievus! 39 Bet bīstieties To Kungu, savu Dievu, un Viņš jūs izglābs no visu jūsu ienaidnieku rokas!" 40 Taču tie neklausīja, bet darīja pēc sava iepriekšējā ieraduma. 41 Tā šīs tautas bijās To Kungu un kalpoja arī saviem elkiem, un tāpat arī viņu bērni un viņu bērnu bērni dara, kā viņu tēvi bija darījuši, un tā tie dara vēl līdz šai dienai.
