The Prophet Condemns the People's Sins
1 Don't think that the Lord is too weak to save you or too deaf to hear your call for help! 2 It is because of your sins that he doesn't hear you. It is your sins that separate you from God when you try to worship him. 3 You are guilty of lying, violence, and murder.
4 You go to court, but you do not have justice on your side. You depend on lies to win your case. You carry out your plans to hurt others. 5-6 The evil plots you make are as deadly as the eggs of a poisonous snake. Crush an egg, out comes a snake! But your plots will do you no good—they are as useless as clothing made of cobwebs! 7 You are always planning something evil, and you can hardly wait to do it. You never hesitate to murder innocent people. You leave ruin and destruction wherever you go, 8 and no one is safe when you are around. Everything you do is unjust. You follow a crooked path, and no one who walks that path will ever be safe.
The People Confess Their Sin
9 The people say, “Now we know why God does not save us from those who oppress us. We hope for light to walk by, but there is only darkness, 10 and we grope about like blind people. We stumble at noon, as if it were night, as if we were in the dark world of the dead. 11 We are frightened and distressed. We long for God to save us from oppression and wrong, but nothing happens.
12 “Lord, our crimes against you are many. Our sins accuse us. We are well aware of them all. 13 We have rebelled against you, rejected you, and refused to follow you. We have oppressed others and turned away from you. Our thoughts are false; our words are lies. 14 Justice is driven away, and right cannot come near. Truth stumbles in the public square, and honesty finds no place there. 15 There is so little honesty that those who stop doing evil find themselves the victims of crime.”
The Lord Prepares to Rescue His People
The Lord has seen this, and he is displeased that there is no justice. 16 He is astonished to see that there is no one to help the oppressed. So he will use his own power to rescue them and to win the victory. 17 He will wear justice like a coat of armor and saving power like a helmet. He will clothe himself with the strong desire to set things right and to punish and avenge the wrongs that people suffer. 18 He will punish his enemies according to what they have done, even those who live in distant lands. 19 From east to west everyone will fear him and his great power. He will come like a rushing river, like a strong wind.
20 The Lord says to his people, “I will come to Jerusalem to defend you and to save all of you that turn from your sins. 21 And I make a covenant with you: I have given you my power and my teachings to be yours forever, and from now on you are to obey me and teach your children and your descendants to obey me for all time to come.”
1 Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt. 2 Bet jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņš neklausās uz jums, 3 jo jūsu rokas ir aptraipītas ar asinīm un jūsu pirksti ir pilni noziegumu, jūsu lūpas runā melus, un jūsu mēle pauž netaisnību. 4 Neviens nemeklē taisnību, neviens negriežas pie tiesas pēc patiesības, bet balstās uz tukšiem niekiem un runā melus; tie staigā it kā grūti ar ļaunumu un dzemdē postu. 5 Tie izperē čūsku olas un auž zirnekļu tīklus. Kas ēd šādu olu, tam jāmirst. Ja saspiež tādu olu, iznāk odze. 6 Viņu audumi neder drēbēm, nedz viņu sietie un pītie darinājumi apsegai. Viņu darbi ir ļauni darbi, varmācība ir atkarīga no viņu rokām. 7 Viņu kājas ir naskas doties ļaunos darbos, viņi steidzas izliet nevainīgas asinis; viņu domas ir vērstas uz ļaunu. Posts un sabrukums ir uz viņu ceļiem. 8 Miera ceļu viņi nepazīst, nav taisnīguma viņu gaitās; viņi iet tikai līkus ceļus; kas pa tiem staigā, tas nepazīst miera. 9 Tādēļ taisna tiesa mums paliek sveša un taisnība mūs nesasniedz. Mēs gaidām gaismu, bet, redzi, te ir tumsa, mēs gaidām dienas gaišumu, bet mums jāstaigā nakts tumsā. 10 Mēs taustāmies gar sienām kā akli, mēs gāzelējamies nemaņā, it kā mums nebūtu acu; mēs klūpam dienas vidū kā tumsā, mēs, būdami labi baroti un dzīvības pilni, esam patiesībā kā miruši. 11 Mēs rūcam kā lāči un dūdojam vienmēr kā baloži; mēs gaidām taisnu tiesu, bet velti, gaidām glābšanu, bet tā paliek tālu no mums. 12 Jo mūsu pārkāpumu ir pārāk daudz Tavā priekšā, un mūsu grēki liecina pret mums. Mūsu pārkāpumi ir pilnīgi dzīvi mūsu apziņā, mūsu noziegumi mums ir zināmi: 13 atkrituši mēs esam no Tā Kunga un Viņu aizlieguši, mēs neklausījām mūsu Dievam, runājām tikai par varmācību, daudzinājām bezdievību un melus un paužam visu to no visas savas sirds. 14 Tā ir nostumta pie malas tiesa, un taisnība pilnīgi izzudusi; uzticība grīļojas kaut kur tirgus laukumā, bet godīgums nekur neatrod ieejas. 15 Tiešām, patiesība un uzticība ir pazudušas; kas piekāpjas ļaunuma priekšā, tas krīt par upuri neskaitāmiem laupītājiem. Tas Kungs to redzēja, un Viņam tas ļoti nepatika, ka nav vairs taisnības. 16 Un Viņš redzēja, ka nav neviena, un brīnījās, ka nav aizstāvja; tad Viņam palīdzēja Viņa paša elkonis, un Viņa paša taisnība bija Viņam par balstu. 17 Viņš apvilka taisnību kā bruņas un lika galvā pestīšanas bruņucepuri; Viņš tērpās atriebības drēbēs kā Savā ieroču tērpā un ietinās dusmu bargumā kā mētelī. 18 Viņš atmaksās tieši pēc nopelna, piemērodams bardzību Saviem pretiniekiem, atriebību Saviem ienaidniekiem; jūras salām Viņš atmaksās, kā tās pelnījušas. 19 Tad ļaudis rietumos bīsies Tā Kunga Vārdu un austrumos Viņa godību, jo Viņš nāks kā augstos krastos iesprostota strauja upe, ko dzen Tā Kunga dvaša. 20 "Bet Ciānai nāks pestītājs un tiem, kas Jēkabā atgriezušies no sava uzticības zvēresta lauzuma," saka Tas Kungs. 21 "Šī ir Mana derība ar tiem," saka Tas Kungs, "Mans Gars, kas tevī mājo, un Mani vārdi, ko Es liku tavā mutē, nezudīs no tavas mutes un no tavu bērnu un bērnu bērnu mutes no šī laika mūžīgi!" saka Tas Kungs.
