Joshua Sends Spies into Jericho
1 Then Joshua sent two spies from the camp at Acacia with orders to go and secretly explore the land of Canaan, especially the city of Jericho. When they came to the city, they went to spend the night in the house of a prostitute named Rahab. 2 The king of Jericho heard that some Israelites had come that night to spy out the country, 3 so he sent word to Rahab: “The men in your house have come to spy out the whole country! Bring them out!”
4-6 “Some men did come to my house,” she answered, “but I don't know where they were from. They left at sundown before the city gate was closed. I didn't find out where they were going, but if you start after them quickly, you can catch them.” (Now Rahab had taken the two spies up on the roof and hidden them under some stalks of flax that she had put there.) 7 The king's men left the city, and then the gate was shut. They went looking for the Israelite spies as far as the place where the road crosses the Jordan.
8 Before the spies settled down for the night, Rahab went up on the roof 9 and said to them, “I know that the Lord has given you this land. Everyone in the country is terrified of you. 10 We have heard how the Lord dried up the Red Sea in front of you when you were leaving Egypt. We have also heard how you killed Sihon and Og, the two Amorite kings east of the Jordan. 11 We were afraid as soon as we heard about it; we have all lost our courage because of you. The Lord your God is God in heaven above and here on earth. 12 Now swear by him that you will treat my family as kindly as I have treated you, and give me some sign that I can trust you. 13 Promise me that you will save my father and mother, my brothers and sisters, and all their families! Don't let us be killed!”
14 The men said to her, “May God take our lives if we don't do as we say! If you do not tell anyone what we have been doing, we promise you that when the Lord gives us this land, we will treat you well.”
15 Rahab lived in a house built into the city wall, so she let the men down from the window by a rope. 16 “Go into the hill country,” she said, “or the king's men will find you. Hide there for three days until they come back. After that, you can go on your way.”
17 The men said to her, “We will keep the promise that you have made us give. 18 This is what you must do. When we invade your land, tie this red cord to the window you let us down from. Get your father and mother, your brothers, and all your father's family together in your house. 19 If anyone goes out of the house, his death will be his own fault, and we will not be responsible; but if anyone in the house with you is harmed, then we will be responsible. 20 However, if you tell anyone what we have been doing, then we will not have to keep our promise which you have made us give you.” 21 She agreed and sent them away. When they had gone, she tied the red cord to the window.
22 The spies went into the hills and hid. The king's men looked for them all over the countryside for three days, but they did not find them, so they returned to Jericho. 23 Then the two spies came down from the hills, crossed the river, and went back to Joshua. They told him everything that had happened, 24 and then said, “We are sure that the Lord has given us the whole country. All the people there are terrified of us.”
1 Tad Jozua, Nūna dēls, sūtīja slepeni no Sitimas divus vīrus kā izlūkus, sacīdams: "Noejiet turp un izlūkojiet zemi, bet it īpaši Jēriku!" Un viņi aizgāja un nonāca kādas sievas namā, kas bija netikle, un tās vārds bija Rahāba, un tie tur pārgulēja. 2 Un Jērikas ķēniņam tika paziņots: "Redzi, šinī naktī kādi vīri no Israēla bērniem ir nākuši šurp, lai izlūkotu zemi." 3 Tad Jērikas ķēniņš sūtīja pie Rahābas un lika sacīt: "Izdod tos vīrus, kuri ir pie tevis atnākuši un iegājuši tavā namā, jo viņi ir nākuši visu šo zemi izlūkot." 4 Bet šī sieva ņēma abus vīrus, paslēpa viņus un sacīja: "Tie vīri ir gan pie manis bijuši, bet es nezināju, no kurienes viņi bija nākuši; 5 un, kad vārti bija jāaizslēdz, tumsai iestājoties, tad tie vīri izgāja; es nezinu, kurp tie vīri ir aizgājuši; dzenieties tiem steidzīgi pakaļ, tad jūs tos panāksit." 6 Bet viņa pati bija tos uzvedusi augšā uz jumta un paslēpusi zem linu kūlīšiem, ko tā bija sakārtojusi uz jumta. 7 Un vīri dzinās tiem pakaļ virzienā uz Jordānu līdz braslam; un vārti tika aizslēgti, kad viņu vajātāji bija izgājuši. 8 Un, pirms tie apgūlās, viņa pie tiem uzkāpa uz jumta. 9 Un viņa tiem vīriem sacīja: "Es zinu, ka Tas Kungs jums ir devis šo zemi un ka mūs pārņēmušas bailes no jums, un ka visi šīs zemes iedzīvotāji ir izbijušies jūsu priekšā, 10 jo mēs esam dzirdējuši, ka Tas Kungs ir licis izsīkt Niedru jūras ūdeņiem jūsu priekšā, kad jūs bijāt iznākuši no Ēģiptes, un ko jūs esat darījuši viņpus Jordānas tiem diviem amoriešu ķēniņiem, Sihonam un Ogam, kurus jūs, likdami lāstam nākt pār viņiem, esat iznīcinājuši. 11 Un, to dzirdot, mūsu sirds ir kļuvusi bailīga, un neviena vīra drosme vairs nav pacēlusies pret jums, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, ir Dievs augšā debesīs un pār zemi, kas ir apakšā zem tām. 12 Bet tagad zvēriet man pie Tā Kunga, tāpēc ka es esmu jums parādījusi labvēlību, ka arī jūs būsit labvēlīgi mana tēva namam un ka jūs man dosit drošu zīmi ķīlai, 13 ka jūs atstāsit dzīvus manu tēvu un manu māti, manus brāļus un manas māsas un visus tos, kas ir pie viņiem, un ka jūs mūsu dvēseles izglābsit no nāves." 14 Tad tie vīri viņai sacīja: "Lai mūsu dvēseles ir galvojums par jūsējām, ja tikai jūs neizpaudīsit mūsu norunu. Kad Tas Kungs mums dos šo zemi, tad mēs tev parādīsim arī žēlsirdību un uzticību." 15 Tad viņa tos nolaida ar virvi pa logu zemē, jo viņas nams atradās pie pilsētas mūra, un pie šī mūra viņa dzīvoja. 16 Un viņa tiem sacīja: "Ejiet kalnos, ka jūs nesastaptu vajātāji, un paslēpieties tur trīs dienas, kamēr atgriezīsies atpakaļ vajātāji, pēc tam ejiet savu ceļu." 17 Tad vīri viņai sacīja: "Mēs kļūsim brīvi no tevis prasītā zvēresta, ko tu mums esi likusi zvērēt. 18 Redzi, kad mēs nāksim šinī zemē, tad piesien pie sava loga šo sarkano virvi, ar kuru tu mūs nolaidi zemē, un sapulcini pie sevis šinī namā savu tēvu un savu māti, arī savus brāļus un māsas, sapulcini pie sevis visu sava tēva namu. 19 Un tad lai notiek tā: ikvienam, kas izies ārā pa tava nama durvīm, lai viņa asinis paliek uz viņa galvas, bet mēs pie tā nebūsim vainīgi. Bet ikviena asinis, kas būs ar tevi namā, lai paliek uz mūsu galvas, ja kāds savu roku pie viņa pieliktu. 20 Bet, ja tu izpaudīsi šo mūsu norunu, tad mēs būsim brīvi no zvēresta, ko tu mums esi likusi zvērēt." 21 Tad viņa atbildēja: "Lai notiek, kā jūs sakāt!" Un viņa tos atlaida, un tie aizgāja, bet sarkano virvi viņa piesēja pie loga. 22 Tā tie aizgāja un nonāca kalnos, kur palika trīs dienas, līdz kamēr atgriezās atpakaļ vajātāji; un vajātāji tos bija izmeklējušies pa visiem ceļiem, bet nebija atraduši. 23 Tad šie abi vīri griezās atpakaļ un nonāca no kalniem lejā, cēlās pāri Jordānai un nāca pie Jozuas, Nūna dēla, un izstāstīja tam visu, kas tiem bija noticis. 24 Un tie teica Jozuam: "Tiešām, Tas Kungs ir nodevis visu šo zemi mūsu rokās, un visi zemes iedzīvotāji jau tagad no mums ir izbijušies."
