The Complaint of Someone in Trouble
1 I praise you, God; don't remain silent!
2 Wicked people and liars have attacked me.
They tell lies about me,
3 and they say evil things about me,
attacking me for no reason.
4 They oppose me, even though I love them
and have prayed for them.
5 They pay me back evil for good
and hatred for love.
6 Choose some corrupt judge to try my enemy,
and let one of his own enemies accuse him.
7 May he be tried and found guilty;
may even his prayer be considered a crime!
8 May his life soon be ended;
may someone else take his job!
9 May his children become orphans,
and his wife a widow!
10 May his children be homeless beggars;
may they be driven from the ruins they live in!
11 May his creditors take away all his property,
and may strangers get everything he worked for.
12 May no one ever be kind to him
or care for the orphans he leaves behind.
13 May all his descendants die,
and may his name be forgotten in the next generation.
14 May the Lord remember the evil of his ancestors
and never forgive his mother's sins.
15 May the Lord always remember their sins,
but may they themselves be completely forgotten!
16 That man never thought of being kind;
he persecuted and killed
the poor, the needy, and the helpless.
17 He loved to curse—may he be cursed!
He hated to give blessings—may no one bless him!
18 He cursed as naturally as he dressed himself;
may his own curses soak into his body like water
and into his bones like oil!
19 May they cover him like clothes
and always be around him like a belt!
20 Lord, punish my enemies in that way—
those who say such evil things against me!
21 But my Sovereign Lord, help me as you have promised,
and rescue me because of the goodness of your love.
22 I am poor and needy;
I am hurt to the depths of my heart.
23 Like an evening shadow I am about to vanish;
I am blown away like an insect.
24 My knees are weak from lack of food;
I am nothing but skin and bones.
25 When people see me, they laugh at me;
they shake their heads in scorn.
26 Help me, O Lord my God;
because of your constant love, save me!
27 Make my enemies know
that you are the one who saves me.
28 They may curse me, but you will bless me.
May my persecutors be defeated,
and may I, your servant, be glad.
29 May my enemies be covered with disgrace;
may they wear their shame like a robe.
30 I will give loud thanks to the Lord;
I will praise him in the assembly of the people,
31 because he defends the poor
and saves them from those who condemn them to death.
Tava žēlastība ir mans prieks
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms. Ak, Dievs, es Tevi slavēju, neciet klusu! 2 Jo bezdievju mute un meļu mute ir atvērusies pret mani un runā ar viltus mēli. 3 Tie uzbrūk man dzēlīgi no visām pusēm ar naidīgiem vārdiem un bez iemesla apkaro mani. 4 Uz manu mīlestību tie atbild ar naidu, kaut es par tiem lūdzu Dievu. 5 Tie atmaksā labu ar ļaunu, ar ienaidu par manu mīlestību. 6 Iecel viņam bezdievi par tiesnesi, un sātans lai stāv viņam pie viņa labās rokas! 7 Par vainīgu lai viņš top atzīts tiesā, un pat viņa Dieva lūgšana lai kļūst viņam par grēku! 8 Viņa mūža dienas lai iet mazumā, viņa amatu lai pārņem citi! 9 Par bāriņiem lai kļūst viņa bērni un par atraitni viņa sieva! 10 Viņa bērni lai staigā kā klaidoņi ubagodami un meklē maizi tālu no savas tēva mājas drupām! 11 Parāda devējs lai atņem visu, kas viņam ir, svešinieki lai izvazā un laupa viņa mantu! 12 Neviens lai viņam nepalīdz, un lai neviens nežēlo viņa bārabērnus! 13 Viņa pēcnācēji lai top izdeldēti, otrā augumā lai izzūd viņa vārds! 14 Viņa tēva noziegumus Tas Kungs lai piemin, un viņa mātes grēki lai paliek nepiedoti! 15 Tie lai paliek Tā Kunga priekšā vienumēr, un viņa piemiņa lai izzūd virs zemes, 16 tādēļ ka viņš necentās rādīt mīlestību, bet vajāja atstāto un nabago un sirdī noskumušo, lai to nogalinātu. 17 Viņš mīlēja lāstu - lai tas tagad krīt uz viņa galvu; viņš nemīlēja svētību - tā tagad lai paliek tālu nost no viņa! 18 Viņš tērpās lāstos kā drēbēs - lai tie tagad spiežas kā ūdens viņam iekšā, kā eļļa viņa kaulos! 19 Tie lai top viņam kā par drēbēm, kas viņu sedz, kā par jostu, ar ko tas jožas! 20 Tā lai ir Tā Kunga alga maniem pretiniekiem un visiem tiem, kas par mani runā ļaunu! 21 Bet Tu, Kungs, esi ar mani Sava Vārda dēļ, Tava žēlastība ir liela, izglāb mani! 22 Jo es esmu nelaimīgs un nabags, mana sirds manī ir ievainota. 23 Es iznīkstu un zūdu kā novakara ēna, kas stiepjas garumā, un esmu līdzīgs sisenim, ko vētra dzenā. 24 Mani ceļi ļodzās no gavēšanas, un mana miesa ir izdilusi, un treknuma vairs nav. 25 Es esmu kļuvis ļaudīm par apsmieklu: kad viņi mani redz, viņi, mani nievādami, krata galvu. 26 Palīdzi man, ak, Kungs mans Dievs, izglāb mani pēc Savas žēlastības! 27 Lai viņi atzīst, ka tā ir Tava roka, ka Tu, Kungs, to dari! 28 Lai viņi lād, bet Tu svētī; kad viņi ceļas, tad lai viņi krīt kaunā, bet Tavs kalps lai priecājas! 29 Mani pretinieki lai top tērpti kaunā, viņu negods lai viņus sedz kā drēbes! 30 Bet es skaļi pateikšos Tam Kungam no visas sirds ar savu muti un slavēšu Viņu lielā pulkā, 31 jo Viņš stāv nabagam pie viņa labās rokas, lai viņu glābtu no tiem, kas viņu pazudina.
