The Song of the Vineyard
1 Listen while I sing you this song,
a song of my friend and his vineyard:
My friend had a vineyard
on a very fertile hill.
2 He dug the soil and cleared it of stones;
he planted the finest vines.
He built a tower to guard them,
dug a pit for treading the grapes.
He waited for the grapes to ripen,
but every grape was sour.
3 So now my friend says, “You people who live in Jerusalem and Judah, judge between my vineyard and me. 4 Is there anything I failed to do for it? Then why did it produce sour grapes and not the good grapes I expected?
5 “Here is what I am going to do to my vineyard: I will take away the hedge around it, break down the wall that protects it, and let wild animals eat it and trample it down. 6 I will let it be overgrown with weeds. I will not trim the vines or hoe the ground; instead, I will let briers and thorns cover it. I will even forbid the clouds to let rain fall on it.”
7 Israel is the vineyard of the Lord Almighty;
the people of Judah are the vines he planted.
He expected them to do what was good,
but instead they committed murder.
He expected them to do what was right,
but their victims cried out for justice.
The Evil That People Do
8 You are doomed! You buy more houses and fields to add to those you already have. Soon there will be no place for anyone else to live, and you alone will live in the land. 9 I have heard the Lord Almighty say, “All these big, fine houses will be empty ruins. 10 The grapevines growing on five acres of land will yield only five gallons of wine. Ten bushels of seed will produce only one bushel of grain.”
11 You are doomed! You get up early in the morning to start drinking, and you spend long evenings getting drunk. 12 At your feasts you have harps and tambourines and flutes—and wine. But you don't understand what the Lord is doing, 13 and so you will be carried away as prisoners. Your leaders will starve to death, and the common people will die of thirst. 14 The world of the dead is hungry for them, and it opens its mouth wide. It gulps down the nobles of Jerusalem along with the noisy crowd of common people.
15 Everyone will be disgraced, and all who are proud will be humbled. 16 But the Lord Almighty shows his greatness by doing what is right, and he reveals his holiness by judging his people. 17 In the ruins of the cities lambs will eat grass and young goats will find pasture.
18 You are doomed! You are unable to break free from your sins. 19 You say, “Let the Lord hurry up and do what he says he will, so that we can see it. Let Israel's holy God carry out his plans; let's see what he has in mind.”
20 You are doomed! You call evil good and call good evil. You turn darkness into light and light into darkness. You make what is bitter sweet, and what is sweet you make bitter.
21 You are doomed! You think you are wise, so very clever.
22 You are doomed! Heroes of the wine bottle! Brave and fearless when it comes to mixing drinks! 23 But for just a bribe you let the guilty go free, and you keep the innocent from getting justice. 24 So now, just as straw and dry grass shrivel and burn in the fire, your roots will rot and your blossoms will dry up and blow away, because you have rejected what the Lord Almighty, Israel's holy God, has taught us. 25 The Lord is angry with his people and has stretched out his hand to punish them. The mountains will shake, and the bodies of those who die will be left in the streets like rubbish. Yet even then the Lord's anger will not be ended, but his hand will still be stretched out to punish.
26 The Lord gives a signal to call for a distant nation. He whistles for them to come from the ends of the earth. And here they come, swiftly, quickly! 27 None of them grow tired; none of them stumble. They never doze or sleep. Not a belt is loose; not a sandal strap is broken. 28 Their arrows are sharp, and their bows are ready to shoot. Their horses' hoofs are as hard as flint, and their chariot wheels turn like a whirlwind. 29 The soldiers roar like lions that have killed an animal and are carrying it off where no one can take it away from them.
30 When that day comes, they will roar over Israel as loudly as the sea. Look at this country! Darkness and distress! The light is swallowed by darkness.
1 Es dziedāšu par savu dvēseles draugu, sava sirdsdrauga dziesmu par viņa vīnadārzu! Manam sirsnīgajam draugam bija vīnadārzs auglīgā pakalnā. 2 Viņš to apraka, iztīrīja no akmeņiem un apstādīja ar labiem vīnakoka stādiem; tā vidū viņš uzcēla torni, izcirta vietu vīna spaidam un sagaidīja, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa skābas vīnogas. 3 Tad nu jūs, Jeruzālemes iedzīvotāji, un jūs, Jūdas vīri, spriediet tiesu starp Mani un Manu vīnadārzu! 4 Kas tad Man vēl bija ko darīt Savā vīnadārzā, ko Es nebūtu darījis? Kāpēc gan Es gaidīju, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa negaršīgas vīnogas? 5 Es jums teikšu, ko Es darīšu ar Savu vīnadārzu: Es nojaukšu tā sētu, lai to nogana; Es noārdīšu tā mūri, lai to samin un izmīda. 6 Es to aizlaidīšu postā, to vairs neapgraizīs un neapraks, tā ka tur augs ērkšķi un dadži, Es pavēlēšu mākoņiem, lai tam lietu vairs nedod. - 7 Tā Kunga Cebaota vīnadārzs ir Israēla nams, un Jūdas vīri ir stādi, kam pieder Viņa sirds. Viņš sagaida taisnu tiesu, bet redzi, izlej asinis, taisnīgumu, bet redzi, atskan vaimanas! 8 Bēdas tiem, kas ceļ namu pēc nama un iegūst tīrumu pēc tīruma, kamēr nekas vairs pāri nepaliek, un jūs esat vienīgie zemes īpašnieki! 9 Manās ausīs skan Tā Kunga Cebaota vārds: "Tiešām, būs daudz lielu un skaistu postā aizlaistu namu, tie stāvēs tukši! 10 Jo desmit jūga vietas (birzumi) vīnadārza nesīs tikai vienu vien spaini vīna un viens homers sēklas tikai vienu pūru." 11 Bēdas lai tiem, kas jau rīta agrumā kāro pēc reibinošiem dzērieniem un sēd līdz vēlam vakaram, lai apreibinātos ar vīnu! 12 Tur ir cītaras un arfas, bungas un flautas un vīns viņu dzīrēs, bet Tā Kunga ceļus viņi neierauga, un Viņa roku darbu viņi neredz. 13 Tādēļ mana tauta tiks aizvesta trimdā, saprāta trūkuma dēļ, viņas dižciltīgie cietīs badu, un lielākā tās daļa mocīsies slāpēs. 14 Tādēļ elle atpleš savu rīkli un atver plaši savu muti, lai tur nogrimtu Jeruzālemes dižciltīgie, tās ļaužu bari, dzīves burzma un troksnis un visi, kas tur līksmojas. 15 Tas nolieks pie zemes vienkāršos ļaudis, pazemos labākos un liks noslīgt pie zemes uzpūtīgo acīm. 16 Bet Tas Kungs Cebaots dižens stāvēs ar Savu tiesu, un svētais Dievs svēts parādīsies Savā taisnībā. 17 Un jēri tur ganīsies it kā savās ganībās, un svešinieki noēdīs bagāto atmatā pamestās druvas. 18 Bēdas tiem, kas velk pie sevis netaisnību ar melu saitēm un grēku kā ar ratu virvēm, 19 kas saka: "Lai Viņš steidzas, lai Viņš pasteidzina Savu darbu, ka mēs to redzam! Lai notiek un piepildās Israēla Svētā lēmums, lai mēs to saredzam un lai tas mums top saprotams!" 20 Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas tumsību tur par gaismu un gaismu par tumsību, kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu! 21 Bēdas lai tiem, kas tikai pašu acīs ir gudri un prātīgi tikai paši savās iedomās! 22 Bēdas lai tiem, kas ir varoņi vīna dzeršanā un spēkavīri darīt reibinošus dzērienus, 23 kas dāvanu dēļ attaisno vainīgo un atrauj taisnību nevainīgajam! 24 Tādēļ, tāpat kā uguns aprij salmus un kā sakaltuši stublāji saplok liesmās, tā saplaks viņu sakne kā prauli, un viņu ziedi aizlidos kā putekļi, jo viņi ir atmetuši Tā Kunga Cebaota bauslību un nicinājuši Israēla Svētā vārdu. 25 Tādēļ arī iedegās Tā Kunga dusmas pret Viņa tautu, un Viņš izstiepa Savu roku pret viņiem un viņus sita, ka kalni trīcēja un viņu līķi kā mēsli gulēja uz ielas. Tomēr Viņa dusmas vēl nav rimušas un mitējušās, un Viņa roka arvien vēl pacelta. 26 Un Viņš pacels par zīmi karogu tālajām tautām un aicinās kādu no zemes gala, un redzi, tā steigšus jau tuvojas. 27 Un nav neviena nedz piekusuša, nedz ļodzīga viņu vidū; neviens nesnauž un neguļ, nevienam neatraisās viņa gurnu josta, un nevienam nepārtrūkst viņa kurpju siksnas. 28 Viņu bultas ir asas un viņu stopi ir stingri uzvilkti; viņu zirgu nagi ir cieti kā klints, un viņu ratu riteņi kā viesulis; 29 viņu balsu dunoņa ir kā lauvas rūkoņa, tie rūc kā jauni lauvas, kas ņurdēdami sagrābj laupījumu un to aiznes, un nav neviena, kas viņiem to atņemtu! 30 Pār to velsies tanī dienā kā jūras bangas; kad raudzīsies uz zemi, tur klāsies baiga tumsa, un aiz miglas un padebešu segas vairs neliksies gaisma spīdam.
