Abijah's War with Jeroboam
(1 Kings 15.1-8)1 In the eighteenth year of the reign of King Jeroboam of Israel, Abijah became king of Judah, 2 and he ruled three years in Jerusalem. His mother was Micaiah daughter of Uriel, from the city of Gibeah.
War broke out between Abijah and Jeroboam. 3 Abijah raised an army of 400,000 soldiers, and Jeroboam opposed him with an army of 800,000.
4 The armies met in the hill country of Ephraim. King Abijah went up Mount Zemaraim and called out to Jeroboam and the Israelites: “Listen to me!” he said. 5 “Don't you know that the Lord, the God of Israel, made an unbreakable covenant with David, giving him and his descendants kingship over Israel forever? 6 Jeroboam son of Nebat rebelled against Solomon, his king. 7 Later he gathered together a group of worthless scoundrels, and they forced their will on Rehoboam son of Solomon, who was too young and inexperienced to resist them. 8 Now you propose to fight against the royal authority that the Lord gave to David's descendants. You have a huge army and have with you the gold bull-calves that Jeroboam made to be your gods. 9 You drove out the Lord's priests, the descendants of Aaron, and you drove out the Levites. In their place you appointed priests in the same way that other nations do. Anybody who comes along with a bull or seven sheep can get himself consecrated as a priest of those so-called gods of yours.
10 “But we still serve the Lord our God and have not abandoned him. Priests descended from Aaron perform their duties, and Levites assist them. 11 Every morning and every evening they offer him incense and animal sacrifices burned whole. They present the offerings of bread on a table that is ritually clean, and every evening they light the lamps on the gold lampstand. We do what the Lord has commanded, but you have abandoned him. 12 God himself is our leader and his priests are here with trumpets, ready to blow them and call us to battle against you. People of Israel, don't fight against the Lord, the God of your ancestors! You can't win!”
13 Meanwhile Jeroboam had sent some of his troops to ambush the Judean army from the rear, while the rest faced them from the front. 14 The Judeans looked around and saw that they were surrounded. They cried to the Lord for help, and the priests blew the trumpets. 15 The Judeans gave a loud shout, and led by Abijah, they attacked; God defeated Jeroboam and the Israelite army. 16 The Israelites fled from the Judeans, and God let the Judeans overpower them. 17 Abijah and his army dealt the Israelites a crushing defeat—half a million of Israel's best soldiers were killed. 18 And so the people of Judah were victorious over Israel, because they relied on the Lord, the God of their ancestors.
19 Abijah pursued Jeroboam's army and occupied some of his cities: Bethel, Jeshanah, and Ephron, and the villages near each of these cities. 20 Jeroboam never regained his power during Abijah's reign. Finally the Lord struck him down, and he died.
21 Abijah, however, grew more powerful. He had fourteen wives and fathered twenty-two sons and sixteen daughters. 22 The rest of the history of Abijah, what he said and what he did, is written in The History of Iddo the Prophet.
1 Ķēniņa Jerobeāma astoņpadsmitajā valdīšanas gadā Abija kļuva ķēniņš pār Jūdu. 2 Trīs gadus viņš valdīja Jeruzālemē; un viņa mātes vārds bija Mihaja, Ūriēla meita no Gibeas. Un Abijas un Jerobeāma starpā cēlās karš. 3 Un Abija devās uzbrukumā ar drosmīgu vīru pulku - četri simti tūkstošiem izlasītu vīru, bet Jerobeāms pret viņu virzīja kaujai astoņi simti tūkstošus izlasītu vīru, drosmīgus varoņus. 4 Un Abija uzkāpa Cemaraima kalna galotnē, kas atrodas Efraima kalnājā, un sacīja: "Jerobeām un viss Israēl, uzklausiet mani! 5 Vai jums nav zināms, ka Tas Kungs, Israēla Dievs, ir nodevis ķēniņa valsts varu pār Israēlu Dāvidam uz mūžīgiem laikiem - gan viņam, gan viņa dēliem - ar sāls derību? 6 Bet Jerobeāms, Nebata dēls, Salamana, Dāvida dēla, kalps, ir sacēlies pret savu kungu. 7 Un pie viņa ir sapulcējušies nevērtīgi klaidoņi, ļaundari, un tagad tie ir nostiprinājušies spēkā pret Rehabeāmu, Salamana dēlu, jo Rehabeāms kādreiz bija jauneklis ar maigu sirdi un nebija pats pret viņiem stingri nostājies. 8 Un tagad jūs domājat stipri turēties pret Tā Kunga ķēniņa valsts varu, kas atrodas Dāvida dēlu rokā, tādēļ ka jūsu ir liels pulks un ka jums ir zelta teļu tēli, ko Jerobeāms ir jums licis izveidot par elka dieviem. 9 Vai jūs neesat Tā Kunga priesterus, Ārona dēlus, un levītus izdzinuši, un vai jūs neesat paši sev cēluši priesterus kā citas tautas? Ikviens, kas nāca, lai pats ar savu roku iesvētītos, nesdams upurim jaunu vērsi un septiņus aunus, - tāds kļuva priesteris tādiem, kas nav dievi. 10 Turpretī mums Tas Kungs ir mūsu Dievs, un mēs Viņu neatmetam; un priesteri Tam Kungam - Ārona dēli un levīti atrodas savā amatā. 11 Un tie Tam Kungam iededzina dedzināmos upurus ik rītus un ik vakarus, kvēpina saldos kvēpināmos upurus un liek skatāmo maizi uz galda no tīra zelta; viņi arī gādā par zelta lukturi un tā eļļas lukturīšiem, ka tie degtu ik vakarus; jo mēs turam Tā Kunga, mūsu Dieva, pavēles, bet jūs esat Viņu atmetuši. 12 Un, redziet, mūsu vadonis ir Dievs, Viņš ir ar mums un Viņa priesteri, kas pūš trauksmes taures, lai tās skanētu pret jums! Ak, jūs, Israēla bērni! Nekarojiet pret To Kungu, savu tēvu Dievu, jo tas jums neizdosies." 13 Bet Jerobeāms sūtīja karavīrus ielenkt viņus no aizmugures; tā nu viņi stāvēja Jūdas priekšā, bet ielencēji - Jūdas aizmugurē. 14 Kad Jūda apgriezās apkārt, tad redzi, kauja bija viņu priekšā un aizmugurē. Un tie skaļi piesauca To Kungu, un priesteri nepārtraukti pūta taures. 15 Un Jūdas vīri uzsāka kara saucienu, un, Jūdas kara saucienam skaļi atskanot, arī Dievs sita Jerobeāmu un visu Israēlu Abijas un Jūdas priekšā. 16 Un Israēla bērni metās Jūdas priekšā bēgt, un Dievs tos nodeva viņu rokā. 17 Un Abija ar saviem karavīriem tos sakāva lielā kaujā, un no Israēla krita pieci simti tūkstoši izlases vīru. 18 Tā nu Israēla bērni tika pazemoti, bet Jūdas bērni kļuva stipri, tāpēc ka viņi bija paļāvušies uz To Kungu, savu tēvu Dievu. 19 Un Abija vajāja Jerobeāmu un iekaroja vairākas viņa pilsētas: Bēteli ar tās mazajām pilsētām, Ješanu ar tās mazajām pilsētām un Ēfronu ar tās mazajām pilsētām. 20 Un Jerobeāms vairs neatguva savu spēku Abijas dienās, bet Tas Kungs viņu sita un lika viņam nomirt pēkšņā nāvē. 21 Bet Abija nostiprinājās; viņš sev apņēma četrpadsmit sievas un dzemdināja divdesmit divus dēlus un sešpadsmit meitas. 22 Un, kas vēl stāstāms par Abiju, tiklab viņa gaitas, kā arī viņa vārdi, ir uzrakstīts pravieša Ido stāstos. 23 Un, kad Abija gūlās pie saviem tēviem, tad Jūdas ļaudis viņu apglabāja Dāvida pilsētā, un viņa dēls Asa kļuva ķēniņš viņa vietā. Viņa laikā zemei bija miers desmit gadus.
