The Second Dialogue
(15.1—21.34)Eliphaz
1-2 Empty words, Job! Empty words!
3 No one who is wise would talk the way you do
or defend himself with such meaningless words.
4 If you had your way, no one would fear God;
no one would pray to him.
5 Your wickedness is evident by what you say;
you are trying to hide behind clever words.
6 There is no need for me to condemn you;
you are condemned by every word you speak.
7 Do you think you were the first person born?
Were you there when God made the mountains?
8 Did you overhear the plans God made?
Does human wisdom belong to you alone?
9 There is nothing you know that we don't know.
10 We learned our wisdom from gray-haired people—
those born before your father.
11 God offers you comfort; why still reject it?
We have spoken for him with calm, even words.
12 But you are excited and glare at us in anger.
13 You are angry with God and denounce him.
14 Can any human being be really pure?
Can anyone be right with God?
15 Why, God does not trust even his angels;
even they are not pure in his sight.
16 And we drink evil as if it were water;
yes, we are corrupt; we are worthless.
17 Now listen, Job, to what I know.
18 Those who are wise have taught me truths
which they learned from their ancestors,
and they kept no secrets hidden.
19 Their land was free from foreigners;
there was no one to lead them away from God.
20 The wicked who oppress others
will be in torment as long as they live.
21 Voices of terror will scream in their ears,
and robbers attack when they think they are safe.
22 They have no hope of escaping from darkness,
for somewhere a sword is waiting to kill them,
23 and vultures are waiting to eat their corpses.
They know their future is dark;
24 disaster, like a powerful king,
is waiting to attack them.
25 That is the fate of those
who shake their fists at God
and defy the Almighty.
26-27 They are proud and rebellious;
they stubbornly hold up their shields
and rush to fight against God.
28 They are the ones who captured cities
and seized houses whose owners had fled,
but war will destroy those cities and houses.
29 They will not remain rich for long;
nothing they own will last.
Even their shadows will vanish,
30 and they will not escape from darkness.
They will be like trees
whose branches are burned by fire,
whose blossoms are blown away by the wind.
31 If they are foolish enough to trust in evil,
then evil will be their reward.
32 Before their time is up they will wither,
wither like a branch and never be green again.
33 They will be like vines that lose their unripe grapes;
like olive trees that drop their blossoms.
34 There will be no descendants for godless people,
and fire will destroy the homes built by bribery.
35 These are the ones who plan trouble and do evil;
their hearts are always full of deceit.
1 Tad temanietis Ēlifass atbildēja un sacīja: 2 "Vai tad gudram pieklājas neskaidras, vējīgas atziņas dot atbildei, un vai tas savu krūti tiešām piepūtis ar austrumu vēju? 3 Vai viņš var izlikties nopietni atbildam ar nenozīmīgām runām un nelietderīgiem vārdiem? 4 Tiešām tu gribi sagraut bijāšanu un traucēt pielūgšanu Dieva priekšā? 5 Taču tava paša vainas apziņa liek tavai mutei tā runāt, tu pats sev esi izraudzījis viltnieku valodu. 6 Tava mute, bet ne es, tevi nosoda, un tavas lūpas tevi apsūdz, tās liecina pret tevi. 7 Vai tu esi kā pirmais cilvēks piedzimis, vai esi vēl pirms kalniem nācis pasaulē? 8 Vai tu slepeni esi noklausījies Dieva padomu un Tā gudrību piesavinājies sev? 9 Ko tad tāda tu nu zini, ko mēs nezinām? Ko tāda tu saproti, kas nebūtu arī mūsu atziņu krājumā? 10 Arī mūsu starpā ir gan sirmas galvas, gan galīgi veci ļaudis, kas ir vēl ar daudz garākiem mūžiem nekā tava tēva dzīves laiks. 11 Vai tik maz vien tev nozīmē Dieva mierinājumi un vārds, kas tev laipnībā un mīlestībā teikts? 12 Kāpēc tevi aizrauj tavs paša dedzīgums, kālab tavas acis raugās īgni, 13 ka tu pret pašu Dievu vērs savu dusmu svelmi un izverdi tādu valodu no savas mutes? 14 Kas tad ir cilvēks, ka tas šķīsts pastāvētu un ka no sievas dzimušais būtu taisnīgs? 15 Lūk, pat uz savu svēto saimi Dievs nevar paļauties, pat debesis nav nemaz Viņa paša acīs tik nevainojamas, 16 bet cik daudz vairāk atmetams un nolādams ir cilvēks, šis šausmonis un izdzimums, kas ļaunumu dara tā, it kā viņš ūdeni dzertu! 17 Es tevi pamācīšu, un tu uzklausi mani; ko es esmu garā redzējis, to es tev izskaidrošu, proti, 18 ko gudrie māk vēstīt, kas tiem viņu tēvu priekšā nav bijis jāslēpj, 19 viņi, kuriem vienīgi zeme bija nodota un kuru vidū vēl nebija apmeties neviens svešinieks: 20 bezdievis visu mūžu ir pakļauts bailēm, tāpat kā varmākam ir jau iepriekš noteikts viņa gadu skaits. 21 Viņa ausīs atbalsojas briesmu balsis, tieši mierīgas laimes brīdī viņam uzbrūk viņa iznīcinātājs. 22 Viņam nav nekādas cerības izkļūt no tumsības, tāds domā, ka viņš ir paredzēts zobenam. 23 Viņam ir jāklīst apkārt pēc maizes. Bet kur to atrast? Viņš zina tumsības dienu sev tuvu klāt esam. 24 Viņu šausmina bailes un nemiers, un tie viņu nomāc tā kā ķēniņš, kas ir spēcīgi apbruņojies cīņai. 25 Tā kā tas savu roku bija pacēlis pret pašu Dievu un bija parādījis savu nepakļāvību Visuvarenajam, 26 tad tas metās pret viņu ar izslietu kaklu un ar sava vairoga stiprajām bruņām, 27 jo cilvēks pats savu seju ir apklājis ar saviem taukiem un uzbriedinājis sev resnu vēderu, 28 un jau dzīvo ārpus likuma izsludinātās pilsētas namos, kas nav apdzīvojami, kurus bija paredzēts pārvērst par drupu kaudzēm. 29 Tā viņš nekļūs bagāts, viņa labklājībai nav pamata, un viņa vārpas neliecas pie zemes, nekāds stāsts par viņa laimi neizpaudīsies pa viņa apdzīvoto zemi. 30 Viņam neizbēgt tumsas, un viņa atvasēm jānokalst karstā vēja pūsmā, un viņš pats izzudīs dusmu pilnās Dieva mutes dvesmā. 31 Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš tikai pieviļ pats sevi, jo nelietība būs viņa alga: 32 iekāms vēl viņa laiks nav pilns, nāk viņa alga, tā ka viņa paša galotnes palmas zars nepagūst sazaļot. 33 Kā vīnakoks tas nokratīs neienākušos savus ķekarus, un kā olīvkoks tas nometīs savus ziedus. 34 Jo neauglīga ir bezdievīgo saime, un uguns aprij teltis dāvanu izspiedējiem. 35 Kas dzemdina grūtumu, tur piedzimst ļaunums, un tā klēpis rada vienīgi vilšanos."
