Esther Becomes Queen
1 Later, even after the king's anger had cooled down, he kept thinking about what Vashti had done and about his proclamation against her. 2 So some of the king's advisers who were close to him suggested, “Why don't you make a search to find some beautiful young virgins? 3 You can appoint officials in every province of the empire and have them bring all these beautiful young women to your harem here in Susa, the capital city. Put them in the care of Hegai, the eunuch who is in charge of your women, and let them be given a beauty treatment. 4 Then take the young woman you like best and make her queen in Vashti's place.”
The king thought this was good advice, so he followed it.
5 There in Susa lived a Jew named Mordecai son of Jair; he was from the tribe of Benjamin and was a descendant of Kish and Shimei. 6 When King Nebuchadnezzar of Babylon took King Jehoiachin of Judah into exile from Jerusalem, along with a group of captives, Mordecai was among them. 7 He had a cousin, Esther, whose Hebrew name was Hadassah; she was a beautiful young woman, and had a good figure. At the death of her parents, Mordecai had adopted her and brought her up as his own daughter.
8 When the king had issued his new proclamation and many young women were being brought to Susa, Esther was among them. She too was put in the royal palace in the care of Hegai, who had charge of the harem. 9 Hegai liked Esther, and she won his favor. He lost no time in beginning her beauty treatment of massage and special diet. He gave her the best place in the harem and assigned seven young women specially chosen from the royal palace to serve her.
10 Now, on the advice of Mordecai, Esther had kept it secret that she was Jewish. 11 Every day Mordecai would walk back and forth in front of the courtyard of the harem, in order to find out how she was getting along and what was going to happen to her.
12 The regular beauty treatment for the women lasted a year—massages with oil of myrrh for six months and with oil of balsam for six more. After that, each woman would be taken in turn to King Xerxes. 13 When she went from the harem to the palace, she could wear whatever she wanted. 14 She would go there in the evening, and the next morning she would be taken to another harem and put in the care of Shaashgaz, the eunuch in charge of the king's concubines. She would not go to the king again unless he liked her enough to ask for her by name.
15 The time came for Esther to go to the king. Esther—the daughter of Abihail and the cousin of Mordecai, who had adopted her as his daughter; Esther—admired by everyone who saw her. When her turn came, she wore just what Hegai, the eunuch in charge of the harem, advised her to wear. 16 So in Xerxes' seventh year as king, in the tenth month, the month of Tebeth, Esther was brought to King Xerxes in the royal palace. 17 The king liked her more than any of the other women, and more than any of the others she won his favor and affection. He placed the royal crown on her head and made her queen in place of Vashti. 18 Then the king gave a great banquet in Esther's honor and invited all his officials and administrators. He proclaimed a holiday for the whole empire and distributed gifts worthy of a king.
Mordecai Saves the King's Life
19 Meanwhile Mordecai had been appointed by the king to an administrative position. 20 As for Esther, she had still not let it be known that she was Jewish. Mordecai had told her not to tell anyone, and she obeyed him in this, just as she had obeyed him when she was a little girl under his care.
21 During the time that Mordecai held office in the palace, Bigthana and Teresh, two of the palace eunuchs who guarded the entrance to the king's rooms, became hostile to King Xerxes and plotted to assassinate him. 22 Mordecai learned about it and told Queen Esther, who then told the king what Mordecai had found out. 23 There was an investigation, and it was discovered that the report was true, so both men were hanged on the gallows. The king ordered an account of this to be written down in the official records of the empire.
1 Pēc šiem notikumiem, kad ķēniņa Ahasvera dusmas bija rimušās, viņš atcerējās Vašti un to, ko viņa bija darījusi un kas bija lemts pret viņu. 2 Tad galminieki, kas viņu apkalpoja, sacīja: "Ir jāsameklē ķēniņam jaunas meitenes, it īpaši daiļa izskata jaunavas, 3 un lai ķēniņš ieceļ ierēdņus visās savas valsts zemēs, lai tie savestu daiļa izskata meitenes, jaunavas, Sūsas pilī, sievu namā, ķēniņa galminieka Hegaja uzraudzībā, kas sargā sievas, un lai dod viņām skaistuma kopšanai nepieciešamās ziedes, 4 un meitene, kas ķēniņam vislabāk patiks, lai top par ķēniņieni Vašti vietā." Tas ķēniņam patika, un viņš tā darīja. 5 Sūsas pilī bija kāds vīrs, jūds, un viņa vārds bija Mordohajs, Jāīra dēls, tas Šimija dēls un tas Kīša dēls, kāds benjamīnietis, 6 kas bija aizvests no Jeruzālemes līdz ar izvestajiem, kurus izveda kopā ar Jūdas ķēniņu Jehonju Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars. 7 Un viņš bija uzaudzinājis Hadasu, tas ir, Esteri, sava tēvoča meitu, jo viņai nebija nedz tēva, nedz mātes; meitene bija daiļa auguma un skaista izskata, un, kad viņas tēvs un māte bija miruši, Mordohajs viņu pieņēma sev par meitu. 8 Kad ļaudis dabūja zināt ķēniņa pavēli un viņa lēmumu un kad daudzas meitenes tika savestas Sūsas pilī Hegaja uzraudzībā, tad arī Esteri aizveda uz ķēniņa pili Hegaja zināšanā; viņš pārzināja sievas. 9 Jaunā meitene patika viņam, ieguva viņa labvēlību, un viņš pasteidzās piešķirt viņai visiedarbīgākos skaistuma kopšanas līdzekļus un piemērotu uzturu, nodeva viņas rīcībā septiņas pašas labākās no visām ķēniņa pils kalponēm un novietoja viņu ar kalponēm sievu nama skaistākajā daļā. 10 Bet Estere neko nestāstīja par savu jūdisko izcelsmi un savām ģimenes lietām, jo Mordohajs bija noliedzis viņai to izpaust. 11 Un katru dienu Mordohajs staigāja gar sētu sievu nama priekšā, lai uzzinātu par Esteres labklājību un par visu, kas ar viņu notiek. 12 Kad ikvienai meitenei bija pienākusi kārta iet pie ķēniņa Ahasvera - pēc tam kad viņa divpadsmit mēnešus bija nodzīvojusi saskaņā ar noteikumiem par sievām, jo tik daudz laika prasīja viņu skaistuma pilnvērtīga izkopšana, proti, sešus mēnešus svaidīšana ar mirru eļļu un sešus mēnešus ar balzamiem, ziedēm un citiem skaistināšanas līdzekļiem, - 13 un kad meitene gāja pie ķēniņa, tad viņai deva visu, ko vien viņa vēlējās ņemt sev līdzi no sievu nama uz ķēniņa pili. 14 Vakarā viņa iegāja un no rīta atgriezās - bet uz otru sievu namu ķēniņa galminieka Šaašgaza uzraudzībā, kas sargāja blakussievas; viņa tad vairs nedrīkstēja pie ķēniņa iet, izņemot gadījumu, ja ķēniņš būtu atradis patikšanu pie viņas un viņa tad īpaši tiktu aicināta. 15 Kad pienāca Esteres, Abihaila, Mordohaja tēvoča meitas, ko Mordohajs bija sev par meitu pieņēmis, kārta iet pie ķēniņa, viņa neprasīja neko, izņemot to, ko viņai ieteica ķēniņa galminieks Hegajs, kas sargāja sievas; Estere bija atradusi labvēlību ikviena acīs, kas viņu redzēja. 16 Kad Estere tika ķēniņa Ahasvera viņa ķēnišķīgajā pilī viņa septītā valdīšanas gada desmitajā, tas ir, tebas mēnesī pieņemta, 17 tad ķēniņš iemīlēja Esteri vairāk par visām sievām, un viņa ieguva viņa laipnību un labvēlību vairāk par visām jaunavām, tā ka viņš lika ķēniņienes kroni viņai galvā un iecēla viņu par ķēniņieni Vašti vietā. 18 Un ķēniņš sarīkoja lielas dzīres visiem saviem lielkungiem un saviem kalpotājiem Esterei par godu, piešķīra zemēm nodevu atvieglinājumu un pavēlēja izsniegt ļaudīm papildu labības devu ar īsti ķēnišķīgu devību. 19 Un, kad jaunavas tika sapulcinātas otru reizi, Mordohajs sēdēja pie ķēniņa vārtiem. 20 Estere vēl joprojām nebija neko stāstījusi par savu jūdisko izcelsmi un saviem tuviniekiem, kā Mordohajs bija viņai pavēlējis, jo viņa darīja, kā Mordohajs teica, tāpat kā tad, kad viņa bija audzināšanā pie viņa. 21 Un tajās dienās, kad Mordohajs sēdēja pie ķēniņa vārtiem, divi ķēniņa galminieki, Bigtans un Terešs, no sliekšņa sargiem, iedegās pret ķēniņu tādās dusmās, ka mēģināja pacelt pret viņu roku. 22 Un šī lieta kļuva zināma Mordohajam, un viņš to izstāstīja ķēniņienei Esterei, un Estere stāstīja to ķēniņam Mordohaja vārdā. 23 Izmeklēja šo lietu ķēniņa pilnvarotie un atrada to atbilstošu patiesībai, un viņus abus pakāra pie koka. Un to ierakstīja dienu notikumu grāmatā ķēniņa zināšanai.
