1 This is the prophecy of Obadiah—what the Sovereign Lord said about the nation of Edom.
The Lord Will Punish Edom
The Lord has sent his messenger to the nations,
and we have heard his message:
“Get ready! Let us go to war against Edom!”
2 The Lord says to Edom,
“I will make you weak;
everyone will despise you.
3 Your pride has deceived you.
Your capital is a fortress of solid rock;
your home is high in the mountains,
and so you say to yourself,
‘Who can ever pull me down?’
4 Even though you make your home
as high as an eagle's nest,
so that it seems to be among the stars,
yet I will pull you down.
5 “When thieves come at night,
they take only what they want.
When people gather grapes,
they always leave a few.
But your enemies have wiped you out completely.
6 Descendants of Esau, your treasures have been looted.
7 Your allies have deceived you;
they have driven you from your country.
People who were at peace with you have now conquered you.
Those friends who ate with you have laid a trap for you;
they say of you, ‘Where is all that cleverness he had?’
8 “On the day I punish Edom,
I will destroy their clever men
and wipe out all their wisdom.
9 The fighting men of Teman will be terrified,
and every soldier in Edom will be killed.
Reasons for Edom's Punishment
10 “Because you robbed and killed
your relatives, the descendants of Jacob,
you will be destroyed and dishonored forever.
11 You stood aside on that day
when enemies broke down their gates.
You were as bad as those strangers
who carried off Jerusalem's wealth
and divided it among themselves.
12 You should not have gloated
over the misfortune of your relatives in Judah.
You should not have been glad
on the day of their ruin.
You should not have laughed at them
in their distress.
13 You should not have entered the city of my people
to gloat over their suffering
and to seize their riches
on the day of their disaster.
14 You should not have stood at the crossroads
to catch those trying to escape.
You should not have handed them over to the enemy
on the day of their distress.
God Will Judge the Nations
15 “The day is near when I, the Lord,
will judge all nations.
Edom, what you have done
will be done to you.
You will get back what you have given.
16 My people have drunk a bitter cup of punishment
on my sacred hill.
But all the surrounding nations will drink
a still more bitter cup of punishment;
they will drink it all and vanish away.
The Victory of Israel
17 “But on Mount Zion some will escape,
and it will be a sacred place.
The people of Jacob will possess
the land that is theirs by right.
18 The people of Jacob and of Joseph will be like fire;
they will destroy the people of Esau
as fire burns stubble.
No descendant of Esau will survive.
I, the Lord, have spoken.
19 “People from southern Judah will occupy Edom;
those from the western foothills will capture Philistia.
Israelites will possess the territory of Ephraim and Samaria;
the people of Benjamin will take Gilead.
20 The army of exiles from northern Israel
will return and conquer Phoenicia as far north as Zarephath.
The exiles from Jerusalem who are in Sardis
will capture the towns of southern Judah.
21 The victorious men of Jerusalem
will attack Edom and rule over it.
And the Lord himself will be king.”
1 Lūk, Obadjas redzētais. Tā saka Dievs Tas Kungs par Edomu: "Mēs esam dzirdējuši no Tā Kunga, ka svešām tautām nosūtīts šāds vēstījums: celieties un sataisieties cīņai pret Edomu! 2 Redzi, Es esmu tevi svešu tautu starpā darījis niecīgu un gaužām nicinātu! 3 Tavas sirds uzpūtība ir tevi pievīlusi, jo tu dzīvo klinšu aizās savos augstajos mājokļos un tu domā savā sirdī: kas gan var mani nogrūst zemē? 4 Bet, ja tu arī līdzīgi ērglim paceltos debesu augstumos un taisītu sev ligzdu starp zvaigznēm, Es tevi tomēr no turienes nogāzīšu!" saka Tas Kungs. 5 Ja pie tevis ielauzīsies zagļi vai naktī laupītāji, kā gan viņi tevi postīs un kā tu tad būsi gluži pagalam! Tiešām, lai viņi zog, cik viņiem patīk, un, ja tavā vīnadārzā ienāktu sveši vīnogu lasītāji, vai tad lai viņi neatstāj tev tavos vīnakokos nekādu pārpalikumu? 6 Cik labi viņi tomēr izdibinājuši visu par Ēsavu un izmeklējušies pēc viņa bagātībām! 7 Visi tavi sabiedrotie dzīs tevi projām no savas zemes līdz pašām tavām robežām; labie draugi, uz kuriem tu liki lielas cerības un sagaidīji mierinājumu, piekrāps un uzveiks tevi; tie, kas ēd tavu maizi, nodos tevi, iekāms tu to pamanīsi. 8 "Tik tiešām, tanī dienā," saka Tas Kungs, "Es iznīcināšu Edoma gudros un likšu izzust katram saprātam Ēsava kalnu zemē; 9 un tavi drosmes pilnie karavīri, Tēman, kritīs izmisumā, tā ka visi ļaudis Ēsava kalnu zemē tiks iznīcināti! 10 Sava nozieguma dēļ, ko tu esi izdarījis pret savu brāli Jēkabu, tev būs jāpanes visādi pazemojumi un jākļūst iznīcinātam uz visiem laikiem. 11 Tanī dienā, kad tu biji turpat klāt, kad svešinieki veda projām sagūstītu viņa karaspēku, kad sveštautieši lauzās iekšā pa viņa pilsētas vārtiem un meta kauliņus par Jeruzālemi, tu biji tāds pats kā ikviens no viņiem. 12 Tev nebūs nekad vairs tā sajust prieku par tavu brāli viņa nelaimes dienā, un tev nebūs ļauni priecāties par Jūdas bērniem pazušanas dienā un nebūs būt lielmutīgam tad, kad ir viņu bailības diena! 13 Tev nebūs ieiet pa Manas tautas vārtiem viņas bēdu dienā, tev nebūs izjust prieku par viņu nelaimi, tev nebūs tvert pēc viņu mantas, viņiem pašiem pārdzīvojot briesmas un šausmas! 14 Tev nebūs stāvēt krustcelēs, lai slepkavotu tos, kas no viņu ļaudīm paguvuši glābties; tev nebūs nodot ienaidnieku rokās arī pārējos viņu locekļus, kad viņi pārdzīvo nelaimes dienu! 15 Jo Tā Kunga diena jau visām tautām ir tuvu klāt nākusi. Kā tu esi rīkojies, tā notiks arī tev, un, ko tu esi nopelnījis, tas nāks atpakaļ pār tavu galvu! 16 Jo, tāpat kā jūs esat dzēruši Manu dusmu kausu Manā svētajā kalnā, tā lai svešas tautas ik dienas to tagad tukšo; lai tās dzer, noreibst, streipuļo un pēc tam izgaist kā nebijušas! 17 Bet uz Ciānas kalna būs glābiņš, un šim kalnam būs svētam būt, un Jēkaba nama bērni atkal iegūs savus agrākos īpašumus. 18 Un Jēkaba namam būs kļūt par uguni un Jāzepa namam par liesmu, bet Ēsava namam par salmu kušķi, ko tie divi aizdedzinās, un uguns galīgi to aprīs, lai no Ēsava nama nekas nepaliktu pāri!" - jo Tas Kungs tā ir runājis. 19 Un tie, kas dzīvo uz dienvidiem, iemantos Ēsava kalnu zemi, un tie, kas mīt ieplakā, iegūs savā varā filistiešu zemi; viņi ieņems arī Efraima un Samarijas klajumus, un Benjamīns iekaros Gileādu. 20 Un šā Israēla bērnu karaspēka locekļi, kas bija aizvesti gūstā, iegūs zemi, kas pieder kānaāniešiem līdz Sareptai, un no Jeruzālemes trimdā aizvestie, kas atrodas Sefaradā, dabūs sev dienvidu pilsētas. 21 Un atsvabinātāji uznāks Ciānas kalnā, lai būtu par tiesnešiem Ēsava kalnu zemē, un ķēniņa valstī augstākā vara piederēs Tam Kungam.
