Ashes of the Red Cow
1 The Lord commanded Moses and Aaron 2 to give the Israelites the following regulations. Bring to Moses and Aaron a red cow which has no defects and which has never been worked, 3 and they will give it to Eleazar the priest. It is to be taken outside the camp and killed in his presence. 4 Then Eleazar is to take some of its blood and with his finger sprinkle it seven times in the direction of the Tent. 5 The whole animal, including skin, meat, blood, and intestines, is to be burned in the presence of the priest. 6 Then he is to take some cedar wood, a sprig of hyssop, and a red cord and throw them into the fire. 7 After that, he is to wash his clothes and pour water over himself, and then he may enter the camp; but he remains ritually unclean until evening. 8 The one who burned the cow must also wash his clothes and pour water over himself, but he also remains unclean until evening. 9 Then someone who is ritually clean is to collect the ashes of the cow and put them in a ritually clean place outside the camp, where they are to be kept for the Israelite community to use in preparing the water for removing ritual uncleanness. This ritual is performed to remove sin. 10 The one who collected the ashes must wash his clothes, but he remains unclean until evening. This regulation is valid for all time to come, both for the Israelites and for the foreigners living among them.
Contact with a Corpse
11 Those who touch a corpse are ritually unclean for seven days. 12 They must purify themselves with the water for purification on the third day and on the seventh day, and then they will be clean. But if they do not purify themselves on both the third and the seventh day, they will not be clean. 13 Those who touch a corpse and do not purify themselves remain unclean, because the water for purification has not been thrown over them. They defile the Lord's Tent, and they will no longer be considered God's people.
14 In the case of a person who dies in a tent, anyone who is in the tent at the time of death or who enters it becomes ritually unclean for seven days. 15 Every jar and pot in the tent that has no lid on it also becomes unclean. 16 If any touch a person who has been killed or has died a natural death outdoors or if any touch a human bone or a grave, they become unclean for seven days.
17 To remove the uncleanness, some ashes from the red cow which was burned to remove sin shall be taken and put in a pot, and fresh water added. 18 In the first case, someone who is ritually clean is to take a sprig of hyssop, dip it in the water, and sprinkle the tent, everything in it, and the people who were there. In the second case, someone who is ritually clean is to sprinkle the water on those who had touched the human bone or the dead body or the grave. 19 On the third day and on the seventh the person who is ritually clean is to sprinkle the water on the unclean persons. On the seventh day he is to purify those, who, after washing their clothes and pouring water over themselves, become ritually clean at sunset.
20 Those who have become ritually unclean and do not purify themselves remain unclean, because the water for purification has not been thrown over them. They defile the Lord's Tent and will no longer be considered God's people. 21 You are to observe this rule for all time to come. The person who sprinkles the water for purification must also wash his clothes; anyone who touches the water remains ritually unclean until evening. 22 Whatever an unclean person touches is unclean, and anyone else who touches it remains unclean until evening.
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu: 2 "Šis ir bauslības likums, kuru kā pavēli deva Tas Kungs, kad Viņš teica: saki Israēla bērniem, ka tiem tev jāpieved sarkana govs, kas bez vainas, kurai nav nekādas kaites, uz kuras jūgs vēl nav bijis likts. 3 Un jums tā jānodod priesterim Ēleāzaram, un tā ir jāizved ārā no nometnes un viņa acu priekšā jānokauj. 4 Un priesteris Ēleāzars lai ņem ar savu pirkstu no govs asinīm, un viņš lai slaka tās asinis septiņas reizes pret Saiešanas telts priekšu. 5 Un tad lai viņš liek govi sadedzināt savā priekšā: viņas ādu, viņas gaļu, viņas asinis, visa, kopā ar tās zarnu saturu, tā ir sadedzināma. 6 Un priesteris lai ņem ciedru koka gabalu, īzapu un karmezīna šķetinātu diegu un lai to visu uzmet uz degošās govs. 7 Un tad lai priesteris mazgā savas drēbes un lai pats mazgā savu miesu ūdenī; pēc tam viņš drīkst iet nometnē, bet tas ir nešķīsts līdz vakaram. 8 Un arī tam, kas to ir sadedzinājis, ir jāmazgā savas drēbes ūdenī un jāmazgā sava miesa ūdenī, arī tas ir nešķīsts līdz vakaram. 9 Tad šķīstam vīram ir kopā jāsaņem govs pelni un tie jānovieto ārpus nometnes šķīstā vietā, un lai tie tiek glabāti Israēla bērnu draudzes īpašam nolūkam - šķīstīšanās ūdenim, jo tas ir grēku upuris. 10 Un tas, kas saņēmis govs pelnus, lai mazgā savas drēbes un lai ir nešķīsts līdz vakaram. - Un tas lai ir mūžīgs likums Israēla bērniem un arī svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū: 11 kas aizskar mironi, kāda miruša cilvēka miesas, tam būs būt nešķīstam septiņas dienas. 12 Trešajā un septītajā dienā viņam ar šo ūdeni ir jāšķīstās, tad viņš kļūs šķīsts, bet, ja viņš trešajā un septītajā dienā nešķīstās, tad viņš nebūs šķīsts. 13 Ikviens, kas pieskāries miruša cilvēka nedzīvam ķermenim un nav no sava grēka atbrīvojies, tas aptraipa Tā Kunga mājokli, un tādu dvēseli lai izdeldē no Israēla; tāpēc ka tam pāri nav slacīts šķīstīšanās ūdens, viņš ir nešķīsts, un nešķīstība vēl ir uz viņa. 14 Bet šāds ir likums par cilvēku, kas mirst pats savā teltī: ikviens, kas ienāk tādā teltī, un ikviens, kas tanī atrodas, ir nešķīsts septiņas dienas. 15 Un visi trauki, kas ir vaļā un kam nav vāka virsū, ir nešķīsti. 16 Un ikviens, kas laukā kādam pieskaras, kas ar zobenu nokauts vai kas pats ir miris, tāpat, kas aizskāris cilvēka ģindeni vai arī kapu, tas ir nešķīsts septiņas dienas. 17 Un tad nešķīstā vajadzībām viņiem jāņem no sadedzinātā grēku upura pelniem un uz tiem traukā jāuzlej avota ūdens. 18 Un šķīsts vīrs lai ņem īzapu un to iemērc ūdenī un apslaka telti un visus traukus, un visus cilvēkus, kas tanī teltī bijuši, un to, kas aizskāris vai kaulus, vai kādu nonāvētu, vai mirušo, vai kapu. 19 Un šķīstam jāapslaka nešķīstais trešajā un septītajā dienā, un tas ir jāšķīsta no grēkiem septītajā dienā, un tad lai viņš mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī, un viņš vakarā būs šķīsts. 20 Bet tas vīrs, kas ir kļuvis nešķīsts un negrib šķīstīties no saviem grēkiem, tā dvēsele lai tiek izdeldēta no draudzes vidus, jo viņš ir Tā Kunga svēto mājokli apgānījis, neslakot pār sevi šķīstīšanās ūdeni,- viņš ir nešķīsts. 21 Un tas lai ir viņiem mūžīgs likums, ka tas, kas slacījis šķīstīšanās ūdeni, lai arī mazgā savas drēbes; bet, kas pieskaras šķīstīšanās ūdenim, tas ir nešķīsts līdz vakaram. 22 Un viss, ko nešķīstais aizskar, kļūst nešķīsts, un tāpat ikviens, kas viņu aizskar, tas ir nešķīsts līdz vakaram."
