The Ten Commandments
(Deuteronomy 5.1-21)1 God spoke, and these were his words: 2 “I am the Lord your God who brought you out of Egypt, where you were slaves.
3 “Worship no god but me.
4 “Do not make for yourselves images of anything in heaven or on earth or in the water under the earth. 5 Do not bow down to any idol or worship it, because I am the Lord your God and I tolerate no rivals. I bring punishment on those who hate me and on their descendants down to the third and fourth generation. 6 But I show my love to thousands of generations of those who love me and obey my laws.
7 “Do not use my name for evil purposes, for I, the Lord your God, will punish anyone who misuses my name.
8 “Observe the Sabbath and keep it holy. 9 You have six days in which to do your work, 10 but the seventh day is a day of rest dedicated to me. On that day no one is to work—neither you, your children, your slaves, your animals, nor the foreigners who live in your country. 11 In six days I, the Lord, made the earth, the sky, the seas, and everything in them, but on the seventh day I rested. That is why I, the Lord, blessed the Sabbath and made it holy.
12 “Respect your father and your mother, so that you may live a long time in the land that I am giving you.
13 “Do not commit murder.
14 “Do not commit adultery.
15 “Do not steal.
16 “Do not accuse anyone falsely.
17 “Do not desire another man's house; do not desire his wife, his slaves, his cattle, his donkeys, or anything else that he owns.”
The People's Fear
(Deuteronomy 5.22-33)18 When the people heard the thunder and the trumpet blast and saw the lightning and the smoking mountain, they trembled with fear and stood a long way off. 19 They said to Moses, “If you speak to us, we will listen; but we are afraid that if God speaks to us, we will die.”
20 Moses replied, “Don't be afraid; God has only come to test you and make you keep on obeying him, so that you will not sin.” 21 But the people continued to stand a long way off, and only Moses went near the dark cloud where God was.
Laws about Altars
22 The Lord commanded Moses to tell the Israelites: “You have seen how I, the Lord, have spoken to you from heaven. 23 Do not make for yourselves gods of silver or gold to be worshiped in addition to me. 24 Make an altar of earth for me, and on it sacrifice your sheep and your cattle as offerings to be completely burned and as fellowship offerings. In every place that I set aside for you to worship me, I will come to you and bless you. 25 If you make an altar of stone for me, do not build it out of cut stones, because when you use a chisel on stones, you make them unfit for my use. 26 Do not build an altar for me with steps leading up to it; if you do, you will expose yourselves as you go up the steps.
1 Un Dievs sacīja visus šos vārdus: 2 "Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama. 3 Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. 4 Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. 5 Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, 6 un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus. 7 Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā. 8 Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. 9 Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. 10 Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. 11 Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta. 12 Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod. 13 Tev nebūs nokaut. 14 Tev nebūs laulību pārkāpt. 15 Tev nebūs zagt. 16 Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku. 17 Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder." 18 Un visa tauta redzēja pērkonu, zibeņus un dzirdēja bazūņu skaņas un redzēja kalnu kūpam. Tad tauta, to redzēdama, bēga un nostājās iztālēm. 19 Un ļaudis sacīja Mozum: "Runā tu uz mums, mēs tev klausīsim, bet lai Dievs nerunā uz mums, citādi mēs mirsim." 20 Tad Mozus sacīja tautai: "Nebīstaities, jo Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu un lai jums būtu bijība Viņa priekšā, ka jūs negrēkotu." 21 Un tauta stāvēja iztālēm, bet Mozus tuvojās tumšajiem mākoņiem, kuros bija Dievs. 22 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Saki tā Israēla ļaudīm: jūs paši esat redzējuši, ka Es no debesīm esmu runājis uz jums. 23 Neceliet Man blakus nedz sudraba dievekļus, nedz zelta dievekļus. 24 Celiet Man altāri no zemes un upurējiet uz tā savus dedzināmos upurus un savus pateicības upurus, savus sīklopus un savus liellopus; ikvienā vietā, kurā Es likšu pieminēt Savu Vārdu, tur Es nākšu pie tevis un tevi svētīšu. 25 Bet, ja tu Man taisīsi akmens altāri, tad necel to no cirstiem akmeņiem, jo, ar dzelzi strādājot, tu to apgāni. 26 Nekāp pa kāpnēm uz Manu altāri, ka tā priekšā neatsedzas tavs kailums.
