God's Covenant with Noah
1 God blessed Noah and his sons and said, “Have many children, so that your descendants will live all over the earth. 2 All the animals, birds, and fish will live in fear of you. They are all placed under your power. 3 Now you can eat them, as well as green plants; I give them all to you for food. 4 The one thing you must not eat is meat with blood still in it; I forbid this because the life is in the blood. 5 If anyone takes human life, he will be punished. I will punish with death any animal that takes a human life. 6 Human beings were made like God, so whoever murders one of them will be killed by someone else.
7 “You must have many children, so that your descendants will live all over the earth.”
8 God said to Noah and his sons, 9 “I am now making my covenant with you and with your descendants, 10 and with all living beings—all birds and all animals—everything that came out of the boat with you. 11 With these words I make my covenant with you: I promise that never again will all living beings be destroyed by a flood; never again will a flood destroy the earth. 12 As a sign of this everlasting covenant which I am making with you and with all living beings, 13 I am putting my bow in the clouds. It will be the sign of my covenant with the world. 14 Whenever I cover the sky with clouds and the rainbow appears, 15 I will remember my promise to you and to all the animals that a flood will never again destroy all living beings. 16 When the rainbow appears in the clouds, I will see it and remember the everlasting covenant between me and all living beings on earth. 17 That is the sign of the promise which I am making to all living beings.”
Noah and His Sons
18 The sons of Noah who went out of the boat were Shem, Ham, and Japheth. (Ham was the father of Canaan.) 19 These three sons of Noah were the ancestors of all the people on earth.
20 Noah, who was a farmer, was the first man to plant a vineyard. 21 After he drank some of the wine, he became drunk, took off his clothes, and lay naked in his tent. 22 When Ham, the father of Canaan, saw that his father was naked, he went out and told his two brothers. 23 Then Shem and Japheth took a robe and held it behind them on their shoulders. They walked backward into the tent and covered their father, keeping their faces turned away so as not to see him naked. 24 When Noah sobered up and learned what his youngest son had done to him, 25 he said,
“A curse on Canaan!
He will be a slave to his brothers.
26 Give praise to the Lord, the God of Shem!
Canaan will be the slave of Shem.
27 May God cause Japheth to increase!
May his descendants live with the people of Shem!
Canaan will be the slave of Japheth.”
28 After the flood Noah lived 350 years 29 and died at the age of 950.
1 Un Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un sacīja: "Augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi. 2 Bailes un izbīšanās jūsu priekšā lai pārņem visus zemes zvērus, visus putnus gaisā un visus tos, kas vien kust zemes virsū, un visas zivis jūrā. Jūsu rokās tie ir nodoti. 3 Viss, kas vien kust un kam ir dzīvība, lai jums ir par barību. Es jums to visu nododu, tāpat kā zaļos augus, lai tie jums noder barībai. 4 Vienīgi miesu tās dzīvībā, tās asinīs, jums nebūs ēst. 5 Bet par jūsu asinīm, jūsu dzīvību, Es prasīšu atbildību: no ikviena zvēra Es to prasīšu un no katra cilvēka, no ikviena jūsu vidū Es to prasīšu; cilvēka dzīvību Es atprasīšu. 6 Kas izlej cilvēka asinis, tā asinis caur cilvēkiem tiks izlietas, jo pēc Dieva tēla Viņš cilvēku ir radījis. 7 Bet jūs augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi lieliem pulkiem." 8 Un Dievs sacīja Noam un viņa dēliem, kas bija kopā ar viņu, teikdams: 9 "Redzi, Es tagad ceļu Savu derību ar jums un ar jūsu pēcnācējiem pēc jums, 10 arī ar visiem dzīviem radījumiem, kas pie jums: ar putniem, lopiem un visiem zemes zvēriem, kas pie jums; ar visiem, kas iznākuši no šķirsta, ar ikvienu zemes zvēru. 11 Es ceļu Savu derību ar jums, ka visa radība vairs netiks izdeldēta ūdens plūdos un ka plūdi vairs nemaitās zemi." 12 Tad Dievs sacīja: "Šī ir Mana derības zīme, ko Es celšu starp Sevi un jums un ikvienu dzīvu radījumu, kas ir ar jums, uz mūžu mūžiem. 13 Savu varavīksni Es lieku padebešos, tā lai ir par derības zīmi starp Mani un pasauli. 14 Ja Es ar mākoņiem pārklāšu zemi un padebešos parādīsies varavīksne, 15 tad Es pieminēšu Savu derību, kas ir starp Mani un jums un ikvienu dzīvu radījumu, ikvienu miesu; un ūdeņi nekad vairs nekļūs par plūdiem, kas visu radību izdeldēs. 16 Kad varavīksne pacelsies mākoņos un Es to ieraudzīšu, tad Es arī pieminēšu mūžīgo derību starp Dievu un ikvienu dzīvu radījumu, ikvienu miesu, kāda vien ir pasaulē." 17 Un Dievs sacīja Noam: "Tā ir derības zīme, ko Es ceļu starp Sevi un ikvienu radību, kāda vien ir pasaulē." 18 Un Noas dēli, kas iznāca no šķirsta, bija Šems, Hams un Jafets. Un Hams ir Kānaāna tēvs. 19 Šie trīs ir Noas dēli, un no viņiem cēlušies visi zemes iedzīvotāji. 20 Noa sāka kopt zemi un iestādīja vīna dārzu. 21 Un Noa dzēra vīnu, un viņš piedzērās un gulēja kails savā teltī. 22 Kad Hams, Kānaāna tēvs, redzēja sava tēva kailumu, viņš to pateica saviem divi brāļiem. 23 Tad Šems un Jafets paņēma tēva virsvalku, un abi uzlika to uz saviem pleciem un atmuguriski iegāja un apsedza sava tēva kailumu, savas sejas nogriezdami, tā ka tie sava tēva kailumu neredzēja. 24 Kad Noa pamodās no sava skurbuma, tad viņš dabūja zināt, ko viņa jaunākais dēls tam bija nodarījis. 25 Un viņš sacīja: "Lai Kānaāns ir nolādēts; viņš lai kļūst par vergu savu brāļu vergiem." 26 Un viņš sacīja: "Svētīts lai ir Tas Kungs, Šema Dievs, bet Kānaāns lai top tam par vergu. 27 Dievs lai vairo Jafetu, ka viņš mīt Šema teltīs, bet Kānaāns lai ir viņam vergs." 28 Un Noa dzīvoja pēc ūdensplūdiem trīs simti piecdesmit gadus. 29 Un visi Noas mūža gadi bija deviņi simti piecdesmit, tad viņš nomira.
