Josiah Does Away with Pagan Worship
(2 Chronicles 34.3-72 29-33)1 King Josiah summoned all the leaders of Judah and Jerusalem, 2 and together they went to the Temple, accompanied by the priests and the prophets and all the rest of the people, rich and poor alike. Before them all the king read aloud the whole book of the covenant which had been found in the Temple. 3 He stood by the royal column and made a covenant with the Lord to obey him, to keep his laws and commands with all his heart and soul, and to put into practice the demands attached to the covenant, as written in the book. And all the people promised to keep the covenant.
4 Then Josiah ordered the High Priest Hilkiah, his assistant priests, and the guards on duty at the entrance to the Temple to bring out of the Temple all the objects used in the worship of Baal, of the goddess Asherah, and of the stars. The king burned all these objects outside the city near Kidron Valley and then had the ashes taken to Bethel. 5 He removed from office the priests that the kings of Judah had ordained to offer sacrifices on the pagan altars in the cities of Judah and in places near Jerusalem—all the priests who offered sacrifices to Baal, to the sun, the moon, the planets, and the stars. 6 He removed from the Temple the symbol of the goddess Asherah, took it out of the city to Kidron Valley, burned it, pounded its ashes to dust, and scattered it over the public burying ground. 7 He destroyed the living quarters in the Temple occupied by the temple prostitutes. (It was there that women wove robes used in the worship of Asherah.) 8 He brought to Jerusalem the priests who were in the cities of Judah, and throughout the whole country he desecrated the altars where they had offered sacrifices. He also tore down the altars dedicated to the goat demons near the gate built by Joshua, the city governor, which was to the left of the main gate as one enters the city. 9 Those priests were not allowed to serve in the Temple, but they could eat the unleavened bread provided for their fellow priests.
10 King Josiah also desecrated Topheth, the pagan place of worship in Hinnom Valley, so that no one could sacrifice his son or daughter as a burnt offering to the god Molech. 11 He also removed the horses that the kings of Judah had dedicated to the worship of the sun, and he burned the chariots used in this worship. (These were kept in the temple courtyard, near the gate and not far from the living quarters of Nathan Melech, a high official.) 12 The altars which the kings of Judah had built on the palace roof above King Ahaz' quarters, King Josiah tore down, along with the altars put up by King Manasseh in the two courtyards of the Temple; he smashed the altars to bits and threw them into Kidron Valley. 13 Josiah desecrated the altars that King Solomon had built east of Jerusalem, south of the Mount of Olives, for the worship of disgusting idols—Astarte the goddess of Sidon, Chemosh the god of Moab, and Molech the god of Ammon. 14 King Josiah broke the stone pillars to pieces, cut down the symbols of the goddess Asherah, and the ground where they had stood he covered with human bones.
15 Josiah also tore down the place of worship in Bethel, which had been built by King Jeroboam son of Nebat, who led Israel into sin. Josiah pulled down the altar, broke its stones into pieces, and pounded them to dust; he also burned the image of Asherah. 16 Then Josiah looked around and saw some tombs there on the hill; he had the bones taken out of them and burned on the altar. In this way he desecrated the altar, doing what the prophet had predicted long before during the festival as King Jeroboam was standing by the altar. King Josiah looked around and saw the tomb of the prophet who had made this prediction. 17 “Whose tomb is that?” he asked.
The people of Bethel answered, “It is the tomb of the prophet who came from Judah and predicted these things that you have done to this altar.”
18 “Leave it as it is,” Josiah ordered. “His bones are not to be moved.”
So his bones were not moved, neither were those of the prophet who had come from Samaria.
19 In every city of Israel King Josiah tore down all the pagan places of worship which had been built by the kings of Israel, who thereby aroused the Lord's anger. He did to all those altars what he had done in Bethel. 20 He killed all the pagan priests on the altars where they served, and he burned human bones on every altar. Then he returned to Jerusalem.
Josiah Celebrates the Passover
(2 Chronicles 35.1-19)21 King Josiah ordered the people to celebrate the Passover in honor of the Lord their God, as written in the book of the covenant. 22 No Passover like this one had ever been celebrated by any of the kings of Israel or of Judah, since the time when judges ruled the nation. 23 Now at last, in the eighteenth year of the reign of Josiah, the Passover was celebrated in Jerusalem.
Other Changes Made by Josiah
24 In order to enforce the laws written in the book that the High Priest Hilkiah had found in the Temple, King Josiah removed from Jerusalem and the rest of Judah all the mediums and fortunetellers, and all the household gods, idols, and all other pagan objects of worship. 25 There had never been a king like him before, who served the Lord with all his heart, mind, and strength, obeying all the Law of Moses; nor has there been a king like him since.
26 But the Lord's fierce anger had been aroused against Judah by what King Manasseh had done, and even now it did not die down. 27 The Lord said, “I will do to Judah what I have done to Israel: I will banish the people of Judah from my sight, and I will reject Jerusalem, the city I chose, and the Temple, the place I said was where I should be worshiped.”
The End of Josiah's Reign
(2 Chronicles 35.20—36.1)28 Everything else that King Josiah did is recorded in The History of the Kings of Judah. 29 While Josiah was king, King Neco of Egypt led an army to the Euphrates River to help the emperor of Assyria. King Josiah tried to stop the Egyptian army at Megiddo and was killed in battle. 30 His officials placed his body in a chariot and took it back to Jerusalem, where he was buried in the royal tombs.
The people of Judah chose Josiah's son Joahaz and anointed him king.
King Joahaz of Judah
(2 Chronicles 36.2-4)31 Joahaz was twenty-three years old when he became king of Judah, and he ruled in Jerusalem for three months. His mother was Hamutal, the daughter of Jeremiah from the city of Libnah. 32 Following the example of his ancestors, he sinned against the Lord. 33 His reign ended when King Neco of Egypt took him prisoner in Riblah, in the land of Hamath, and made Judah pay 7,500 pounds of silver and 75 pounds of gold as tribute. 34 King Neco made Josiah's son Eliakim king of Judah as successor to Josiah, and changed his name to Jehoiakim. Joahaz was taken to Egypt by King Neco, and there he died.
King Jehoiakim of Judah
(2 Chronicles 36.5-8)35 King Jehoiakim collected a tax from the people in proportion to their wealth, in order to raise the amount needed to pay the tribute demanded by the king of Egypt.
36 Jehoiakim was twenty-five years old when he became king of Judah, and he ruled in Jerusalem for eleven years. His mother was Zebidah, the daughter of Pedaiah from the town of Rumah. 37 Following the example of his ancestors, Jehoiakim sinned against the Lord.
1 Kad viņi šo atbildi nonesa ķēniņam, tad ķēniņš izsūtīja vēstnešus, lai pie viņa sapulcējas visi vecaji no Jūdas un no Jeruzālemes. 2 Un ķēniņš gāja augšup Tā Kunga namā un visi Jūdas vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji līdz ar viņu, visi priesteri, un pravieši, un visa tauta, gan mazi, gan lieli, un tad viņš, tiem dzirdot, lasīja priekšā visus šīs derības grāmatas vārdus, kas bija atrasta Tā Kunga namā. 3 Un ķēniņš nostājās uz paaugstinājuma, un viņš noslēdza derību Tā Kunga priekšā, ka sekos Tam Kungam un ka viņš ar visu sirdi un visu dvēseli turēs Viņa baušļus un Viņa liecības, un Viņa likumus un ka viņš noteikti gādās, ka tiktu pildīti šīs derības vārdi, kas ierakstīti šinī grāmatā. Un visa tauta kļuva šīs derības dalībniece, 4 un ķēniņš pavēlēja augstajam priesterim Hilkijam un priesterim, kurš pēc amata bija otrais, un sliekšņu sargiem, lai tie iznes ārā no Tā Kunga nama visus tos priekšmetus, kuri bija darināti Baalam un Ašērai, kā arī visiem debesu zvaigznāju pulkiem, un lai tie visi tiek sadedzināti ārpus Jeruzālemes, laukos pie Kidronas, bet to pīšļus nonest uz Bēteli. 5 Tad viņš atcēla elku priesterus, kurus bija iecēluši Jūdas ķēniņi un kas bija upurējuši augstieņu svētnīcās Jūdas pilsētu un Jeruzālemes apkārtnē, kā arī tos, kas upurēja Baalam, saulei un mēnesim, zvaigznājiem un visiem debesu zvaigžņu pulkiem. 6 Un viņš izmeta Ašēras tēlu no Tā Kunga nama ārā aiz Jeruzālemes vārtiem Kidronas ielejā un lika to tur sadedzināt un sagrūst putekļos, un šos putekļus izkaisīt pār vienkāršo ļaužu kapiem. 7 Viņš lika arī noplēst netikļiem ierīkotās telpas; šīs telpas atradās Tā Kunga namā, un tur sievas auda pārsegas Ašērai. 8 Tāpat viņš lika saaicināt visus priesterus no Jūdas pilsētām un lika sagānīt augstieņu altārus, uz kuriem priesteri bija upurējuši, no Gebas līdz Bēršebai, un viņš lika norakt arī ar āžu attēliem greznotos pakalniņus, kas atradās pie pilsētas pārvaldnieka Jozuas nama vārtiem, pa kreisi no pilsētas vārtiem. 9 Taču augstieņu svētnīcu priesteri nedrīkstēja upurēt uz Tā Kunga altāra Jeruzālemē, bet tie gan ēda neraudzētas maizes savu amata brāļu vidū. 10 Viņš sagānīja arī to negantību vietu, kas atradās Ben-Hinomas ielejā, lai turpmāk neviens vairs neupurētu savu dēlu vai savu meitu kā uguns upuri Moloham. 11 Viņš lika arī novākt tos zirgus, kurus Jūdas ķēniņi bija darinājuši, godinādami saules dievu, pie ieejas Tā Kunga namā, virzienā uz galma sulaiņa Netan-Meleha mītni, kas atrodas Tempļa piebūvē, un viņš lika sadedzināt arī saules ratus. 12 Viņš lika arī nojaukt tos altārus, kas uz Ahasa augštelpas jumta un ko Jūdas ķēniņi bija uzcēluši līdz ar tiem altāriem, kurus Manase bija novietojis Tā Kunga nama abos pagalmos; ķēniņš lika tos nojaukt un sadauzīt un to drazas nomest Kidronas ielejā. 13 Tāpat ķēniņš lika sagānīt augstieņu svētnīcas, kas atradās austrumos no Jeruzālemes un dienvidos no Samaitāšanas kalna, ko Israēla ķēniņš Salamans bija uzcēlis Aštartei, briesmīgai Sidonas elka dievei un negantībai, un Milkomam, šausmīgai Amona bērnu negantībai. 14 Tāpat viņš sadragāja elku stabus un lika nocirst elku kokus un to vietas piepildīt ar cilvēku kauliem. 15 Viņš arī nojauca altāri, kas bija Bētelē augstienes svētnīcā un kuru bija cēlis Jerobeāms, Nebata dēls, kas Israēlu paveda uz grēku darbiem; šo altāri līdz ar augstieņu svētnīcu viņš lika noplēst; viņš iznīcināja augstieņu svētnīcu ar uguni, bet altāra akmeņus viņš lika samalt putekļos un sadedzināja Ašēras tēlu. 16 Kad Josija pagriezās, tad viņš ieraudzīja kapus, kas tur tajā kalnā bija; viņš tad sūtīja ļaudis, lika tiem ņemt kaulus no kapiem ārā un sadedzināt uz altāra un tā to sagānīja pēc Tā Kunga vārda, ko Dieva vīrs bija sludinājis, kas šīs lietas paredzēja. 17 Un viņš sacīja: "Kas tā par kapa zīmi, ko es tur redzu?" Tad pilsētas ļaudis viņam atbildēja: "Tas ir tā Dieva vīra kaps, kas no Jūdas atnāca un pasludināja šīs lietas, ko tu tagad esi darījis ar Bēteles altāri." 18 Tad viņš pavēlēja: "Lai tas dus mierā, neviens lai neaiztiek viņa kaulus!" Tā tie izglāba viņa kaulus līdz ar tā pravieša kauliem, kas bija nācis no Samarijas. 19 Josija nojauca arī visas kalnu svētnīcas Samarijas pilsētās, kuras bija cēluši Israēla ķēniņi, kaitinādami To Kungu; ar tām viņš rīkojās tāpat, kā viņš bija darījis Bētelē. 20 Tāpat viņš lika uz altāriem nokaut visus augstieņu priesterus, kuri tur bija, un uz šiem altāriem sadedzināt cilvēku kaulus; pēc tam viņš griezās atpakaļ uz Jeruzālemi. 21 Un ķēniņš pavēlēja visai tautai, sacīdams: "Svētījiet Tam Kungam, savam Dievam, Pashā svētkus tā, kā tas ir rakstīts šīs derības grāmatā!" 22 Jo tādi Pashā svētki kā šie nebija svinēti nedz soģu laikā, kas tiesāja Israēlu, nedz visu Israēla ķēniņu, nedz arī Jūdas ķēniņu laikā. 23 Bet ķēniņa Josijas astoņpadsmitajā valdīšanas gadā šie Pashā svētki tika svinēti Tam Kungam Jeruzālemē. 24 Un Josija arī izskauda miroņu izsaucējus un burvjus, mājas dievus un elkus, visu elku negantību, ko vien viņš redzēja Jūdas zemē un Jeruzālemē, lai stingri turētu bauslības vārdus, kas rakstīti grāmatā, ko priesteris Hilkija bija atradis Tā Kunga namā. 25 Un neviens ķēniņš pirms viņa nav bijis līdzīgs viņam, kas būtu tā piegriezies Tam Kungam no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un ar visu savu spēku pēc Mozus bauslības, un arī pēc viņa neviens tāds necēlās kā viņš. 26 Tomēr Tas Kungs nerimās Savā lielajā dusmu kvēlē, jo Viņa niknums pret Jūdu bija iededzies visu to kaitinājumu dēļ, ar ko Manase Viņu bija sarūgtinājis. 27 Tāpēc Tas Kungs sacīja: "Es arī Jūdu atstumšu nost no Sava vaiga, kā Es esmu atstūmis Israēlu, un atstumšu šo pilsētu, kuru Es biju izraudzījis, proti, Jeruzālemi, un namu, par kuru Es reiz biju sacījis, ka Manam Vārdam tur būs dzīvot." 28 Un, kas vēl stāstāms par Josiju un viss, ko viņš ir darījis,- tas ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. 29 Viņa valdīšanas laikā faraons Neho, Ēģiptes ķēniņš, cēlās un devās uzbrukumā pret Asīrijas ķēniņu pie Eifratas upes. Un ķēniņš Josija izgāja tam pretī, bet Ēģiptes ķēniņš Neho to nogalināja pie Megidas, tikko viņi sastapās. 30 Tad viņa kalpi viņu aizveda mirušu ratos projām no Megidas un pārveda uz Jeruzālemi, un apglabāja viņa kapā. Tad tās zemes ļaudis ņēma Joahasu, Josijas dēlu, svaidīja viņu un cēla par ķēniņu viņa tēva vietā. 31 Joahasam bija divdesmit trīs gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja trīs mēnešus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Hamutala, Jeremijas meita no Libnas. 32 Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, tāpat kā viņa tēvi bija darījuši. 33 Bet faraons Neho to saistīja un lika iemest cietumā Riblā, Hamatas zemē, lai viņš nebūtu ilgāk ķēniņš Jeruzālemē, un viņš uzlika par zemi meslus - simts talentus sudraba un vienu talentu zelta. 34 Pēc tam faraons Neho iecēla Ēljakimu, Josijas dēlu, par ķēniņu viņa tēva Josijas vietā un pārdēvēja viņu par Jojakimu; Joahasu turpretī viņš paņēma sev līdzi; tā tas nonāca Ēģiptē un tur nomira. 35 Un Jojakims deva faraonam sudrabu un zeltu, bet viņš uzlika zemei meslus tā, lai varētu nomaksāt visu naudu pēc faraona pavēles; pēc tā, kā ikviens bija novērtēts, viņš piedzina zeltu un sudrabu no zemes iedzīvotājiem, lai to nodotu faraonam Neho. 36 Divdesmit piecu gadu vecumā Jojakims kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja vienpadsmit gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Sebuda, un viņa bija Pedajas meita no Rumas. 37 Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, tāpat kā bija darījuši viņa tēvi.
