The Broken Jar
1 The Lord told me to go and buy a clay jar. He also told me to take some of the elders of the people and some of the older priests, 2 and to go through Potsherd Gate out to Hinnom Valley. There I was to proclaim the message that he would give me. 3 The Lord told me to say, “Kings of Judah and people of Jerusalem, listen to what I, the Lord Almighty, the God of Israel, have to say. I am going to bring such a disaster on this place that everyone who hears about it will be stunned. 4 I am going to do this because the people have abandoned me and defiled this place by offering sacrifices here to other gods—gods that neither they nor their ancestors nor the kings of Judah have known anything about. They have filled this place with the blood of innocent people, 5 and they have built altars for Baal in order to burn their children in the fire as sacrifices. I never commanded them to do this; it never even entered my mind. 6 So then, the time will come when this place will no longer be called Topheth or Hinnom Valley. Instead, it will be known as Slaughter Valley. 7 In this place I will frustrate all the plans of the people of Judah and Jerusalem. I will let their enemies triumph over them and kill them in battle. I will give their corpses to the birds and the wild animals as food. 8 I will bring such terrible destruction on this city that everyone who passes by will be shocked and amazed. 9 The enemy will surround the city and try to kill its people. The siege will be so terrible that the people inside the city will eat one another and even their own children.”
10 Then the Lord told me to break the jar in front of those who had gone with me 11 and to tell them that the Lord Almighty had said, “I will break this people and this city, and it will be like this broken clay jar that cannot be put together again. People will bury their dead even in Topheth because there will be nowhere else to bury them. 12 I promise that I will make this city and its inhabitants like Topheth. 13 The houses of Jerusalem, the houses of the kings of Judah, and indeed all the houses on whose roofs incense has been burned to the stars and where wine has been poured out as an offering to other gods—they will all be as unclean as Topheth.”
14 Then I left Topheth, where the Lord had sent me to proclaim his message. I went and stood in the court of the Temple and told all the people 15 that the Lord Almighty, the God of Israel, had said, “I am going to bring on this city and on every nearby town all the punishment that I said I would, because you are stubborn and will not listen to what I say.”
1 Tas Kungs man sacīja tā: "Ej un nopērc no podnieka māla krūzi, tad ņem kādus no tautas vecajiem un ievērojamākiem priesteriem 2 un ej uz Ben-Hinomas ieleju, kas ir pie Šķembeļu vārtiem, un sludini tur tos vārdus, ko Es tev sacīšu. 3 Klausaities Tā Kunga vārdu, jūs Jūdas ķēniņi un jūs Jeruzālemes iedzīvotāji! Tā sacīja Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Es sūtīšu nelaimi pār šo vietu, ka ikvienam, kas to dzirdēs, ausis skanēs! 4 Par sodu, tādēļ ka tie Mani atstājuši, šo vietu negodā likuši, tur upurējuši citiem dieviem, kurus nepazina ne viņi, ne viņu tēvi, ne Jūdas ķēniņi, un šo vietu aptraipījuši ar nevainīgām asinīm, 5 jo tie Baalam cēluši altārus un tam nesuši savus bērnus kā dedzināmo upuri, ko Es nekad neesmu pavēlējis un kas Man nekad nav nācis prātā, - 6 tādēļ redzi, nāks dienas, tā saka tas Kungs, ka šo vietu nesauks vairs par Tofetu, nedz arī par Ben-Hinomas ieleju, bet gan par slepkavības jeb par žņaugšanas ieleju. 7 Tad Es iznīcināšu šinī vietā Jūdas un Jeruzālemes gudrību: tie kritīs no ienaidnieka zobena, no to rokas, kas tīko pēc viņu dzīvības, un Es atstāšu viņu miesas par barību un ēsmu putniem apakš debess un zvēriem laukā. 8 Un šo pilsētu Es padarīšu par atbaidošu vietu un par apsmieklu, tā ka ikvienu, kas tur ies garām, pārņems šausmas, un viņš tomēr par viņu mokām smiesies. 9 Es likšu tiem ēst savu dēlu un meitu miesas, tie ēdīs ikviens sava tuvākā miesu tai postā un bēdās, ar ko tos spaidīs viņu ienaidnieki un tie, kas tiecas pēc viņu dzīvības. 10 Tad sadauzi krūzi to vīru acu priekšā, kas tevi pavadīja, 11 un saki tiem: tā saka Tas Kungs Cebaots: tāpat Es satriekšu šo tautu un šo pilsētu, kā sasit māla trauku, kas tad vairs nav labojams. Un Tofetā apraks miroņus, tāpēc ka citur kapa vietas nebūs. 12 Tā Es rīkošos ar šo vietu un tās iedzīvotājiem, saka Tas Kungs, šo pilsētu Es padarīšu kā Tofetu. 13 Un Jeruzālemes nami un Jūdas ķēniņu nami būs tikpat nešķīsti kā Tofeta, un proti, visi tie nami, uz kuru jumtiem ļaudis kvēpinājuši visam debesu pulkam un nesuši dzeramos upurus svešiem dieviem." 14 Kad Jeremija atgriezās no Tofetas, kurp Tas Kungs viņu bija sūtījis pravietojuma pasludināšanai, viņš nostājās Tā Kunga nama pagalmā un sacīja visai tautai: 15 "Tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: redzi, Es sūtīšu pār šo pilsētu un pār visām tai piederīgām apdzīvotām vietām visu to nelaimi, par kuru Es runāju! Jo tie ir nocietinājuši savu pakausi un neklausījās Manus vārdus."
