1 The most beautiful of songs, by Solomon.
The First Song
The Woman
2 Your lips cover me with kisses;
your love is better than wine.
3 There is a fragrance about you;
the sound of your name recalls it.
No woman could keep from loving you.
4 Take me with you, and we'll run away;
be my king and take me to your room.
We will be happy together,
drink deep, and lose ourselves in love.
No wonder all women love you!
5 Women of Jerusalem, I am dark but beautiful,
dark as the desert tents of Kedar,
but beautiful as the draperies in Solomon's palace.
6 Don't look down on me because of my color,
because the sun has tanned me.
My brothers were angry with me
and made me work in the vineyard.
I had no time to care for myself.
7 Tell me, my love,
Where will you lead your flock to graze?
Where will they rest from the noonday sun?
Why should I need to look for you
among the flocks of the other shepherds?
The Man
8 Don't you know the place, loveliest of women?
Go and follow the flock;
find pasture for your goats
near the tents of the shepherds.
9 You, my love, excite men
as a mare excites the stallions of Pharaoh's chariots.
10 Your hair is beautiful upon your cheeks
and falls along your neck like jewels.
11 But we will make for you a chain of gold
with ornaments of silver.
The Woman
12 My king was lying on his couch,
and my perfume filled the air with fragrance.
13 My lover has the scent of myrrh
as he lies upon my breasts.
14 My lover is like the wild flowers
that bloom in the vineyards at Engedi.
The Man
15 How beautiful you are, my love;
how your eyes shine with love!
The Woman
16 How handsome you are, my dearest;
how you delight me!
The green grass will be our bed;
17 the cedars will be the beams of our house,
and the cypress trees the ceiling.
1 Salamana augstā dziesma. 2 "Lai viņš skūpsta mani ar savu lūpu skūpstu, jo tava mīlestība ir tīkamāka par vīnu! 3 Brīnišķa ir tavu ziežu smarža; pats tavs vārds ir it kā maigi iztriepta dzidra ziedes eļļa, tāpēc arī jaunavas tevi tā mīl. 4 Velc mani sev līdzi, tad tecēsim mēs! Ķēniņš ieveda mani savās dzīvojamās telpās." - "Mēs priecājamies un esam iepriecinātas par tevi; mēs kavējamies domās vairāk pie tavas mīlestības nekā pie vīna. Rimtās un tikušās jaunavas mīl tevi." 5 "Es esmu melna, bet tiešām mīlīga, jūs Jeruzālemes meitas, kā Kedara lauku mitekļi, kā Salamana paklāji. 6 Neskatieties uz mani, ka es esmu tik melna, jo saule mani tā nodedzinājusi! Manas pašas mātes dēli ir bijuši dusmīgi uz mani, viņi ielikuši mani par vīna dārzu uzraudzi, bet manas pašas vīna dārzu es esmu atstājusi novārtā un neuzraudzītu. 7 Saki man tu, mans draugs, ko tā mīl mana dvēsele, - kur tu gani, kur tu atdusies pusdienas laikā? Lai man nebūtu velti jāklejo šurpu turpu ap tavu palīgu ganāmiem pulkiem." 8 "Ja tu to vēl nezinātu, tu skaistākā starp sievām, tad izej tālākās ārēs pa aitu ganāmpulku pēdām un gani savus kazlēniņus gar aitu ganu mitekļiem!" 9 "Tu man liecies līdzīga, mana draudzene, faraona ratu lepnajam aizjūgam. 10 Tavi vaidziņi ir mīlīgi aizsegti ar važiņām, un tavu kaklu grezno rotu vijas!" 11 "Mēs darināsim tev zelta rotu sloksnītes ar sīkiem sudraba ielaidumiem." 12 "Kamēr ķēniņš pie galda, smaržo mana nardes puķe. 13 Mans draugs ir man kā mirru pušķītis, kas novietots starp manām krūtīm. 14 Mans draugs man ir kā ciprešu ziedu čemurs Engedijas vīna dārzos." 15 "Redzi, mana draudzene, tu esi skaista; skaista tu esi, tavas acis ir tādas kā baložiem." 16 "Raugies, mans draugs, arī tu esi skaists un mīlīgs! Redzi, mūsu guļasvieta ir zaļumu klājā; 17 mūsu ēku stabi, sijas un dziedri ir ciedri, mūsu sienu pārsegums ir cipreses.
