A Hymn in Time of National Trouble
1 O Lord, I will always sing of your constant love;
I will proclaim your faithfulness forever.
2 I know that your love will last for all time,
that your faithfulness is as permanent as the sky.
3 You said, “I have made a covenant with the man I chose;
I have promised my servant David,
4 ‘A descendant of yours will always be king;
I will preserve your dynasty forever.’”
5 The heavens sing of the wonderful things you do;
the holy ones sing of your faithfulness, Lord.
6 No one in heaven is like you, Lord;
none of the heavenly beings is your equal.
7 You are feared in the council of the holy ones;
they all stand in awe of you.
8 Lord God Almighty, none is as mighty as you;
in all things you are faithful, O Lord.
9 You rule over the powerful sea;
you calm its angry waves.
10 You crushed the monster Rahab and killed it;
with your mighty strength you defeated your enemies.
11 Heaven is yours, the earth also;
you made the world and everything in it.
12 You created the north and the south;
Mount Tabor and Mount Hermon sing to you for joy.
13 How powerful you are!
How great is your strength!
14 Your kingdom is founded on righteousness and justice;
love and faithfulness are shown in all you do.
15 How happy are the people who worship you with songs,
who live in the light of your kindness!
16 Because of you they rejoice all day long,
and they praise you for your goodness.
17 You give us great victories;
in your love you make us triumphant.
18 You, O Lord, chose our protector;
you, the Holy God of Israel, gave us our king.
God's Promise to David
19 In a vision long ago you said to your faithful servants,
“I have given help to a famous soldier;
I have given the throne to one I chose from the people.
20 I have made my servant David king
by anointing him with holy oil.
21 My strength will always be with him,
my power will make him strong.
22 His enemies will never succeed against him;
the wicked will not defeat him.
23 I will crush his foes
and kill everyone who hates him.
24 I will love him and be loyal to him;
I will make him always victorious.
25 I will extend his kingdom
from the Mediterranean to the Euphrates River.
26 He will say to me,
‘You are my father and my God;
you are my protector and savior.’
27 I will make him my first-born son,
the greatest of all kings.
28 I will always keep my promise to him,
and my covenant with him will last forever.
29 His dynasty will be as permanent as the sky;
a descendant of his will always be king.
30 “But if his descendants disobey my law
and do not live according to my commands,
31 if they disregard my instructions
and do not keep my commandments,
32 then I will punish them for their sins;
I will make them suffer for their wrongs.
33 But I will not stop loving David
or fail to keep my promise to him.
34 I will not break my covenant with him
or take back even one promise I made him.
35 “Once and for all I have promised by my holy name:
I will never lie to David.
36 He will always have descendants,
and I will watch over his kingdom as long as the sun shines.
37 It will be as permanent as the moon,
that faithful witness in the sky.”
Lament over the Defeat of the King
38 But you are angry with your chosen king;
you have deserted and rejected him.
39 You have broken your covenant with your servant
and thrown his crown in the dirt.
40 You have torn down the walls of his city
and left his forts in ruins.
41 All who pass by steal his belongings;
all his neighbors laugh at him.
42 You have given the victory to his enemies;
you have made them all happy.
43 You have made his weapons useless
and let him be defeated in battle.
44 You have taken away his royal scepter
and knocked his throne to the ground.
45 You have made him old before his time
and covered him with disgrace.
A Prayer for Deliverance
46 Lord, will you hide yourself forever?
How long will your anger burn like fire?
47 Remember how short my life is;
remember that you created all of us mortal!
48 Who can live and never die?
How can we humans keep ourselves from the grave?
49 Lord, where are the former proofs of your love?
Where are the promises you made to David?
50 Don't forget how I, your servant, am insulted,
how I endure all the curses of the heathen.
51 Your enemies insult your chosen king, O Lord!
They insult him wherever he goes.
52 Praise the Lord forever!
Amen! Amen!
Par Dieva svaidīto un Viņa valstību
1 Ezrahieša Etana gudrības dziesma. 2 Es dziedāšu par Tā Kunga žēlastību visos laikos, paudīšu ar savu muti Tavu uzticību radu radiem, 3 jo Tu, Kungs, esi solījis:"Uz mūžīgiem pamatiem lai būtu celta Mana žēlastības derība!" Un kā debesīm nesatricināmi ir pamati Tavai uzticībai. 4 Tu esi arī sacījis:"Es esmu slēdzis derību ar Savu izraudzīto, esmu zvērējis Savam kalpam Dāvidam: 5 Es nostiprināšu tavu dzimumu uz mūžiem un celšu tavu troni uz radu radiem." (Sela.) 6 Debesis lai teic Tavus brīnumus, ak, Kungs, un Tavu uzticību svēto draudzē. 7 Jo kas ir līdzīgs Tam Kungam debesīs, kas līdzinās Tam Kungam no dievu dēliem ? 8 Dievs ir bijājams svēto pulkā, Viņš ir liels un iedveš bailes visiem, kas ir ap Viņu. 9 Dievs Kungs Cebaot, kas ir tāds kā Tu? Stiprs ir Tas Kungs, un Viņa uzticība ir ap Viņu. 10 Tu valdi pār trakojošo jūru; kad jūras viļņi ceļas, Tu tos klusini. 11 Tu esi notriecis Rahabu beigtu, Tu esi izklīdinājis Savus ienaidniekus ar Savu vareno roku. 12 Tev pieder debess, Tev pieder arī zeme, pasaule, un, kas to pilda, to Tu esi radījis. 13 Tu esi radījis ziemeļus un dienvidus; Tābors un Hermons gavilēs teic Tavu Vārdu. 14 Tev ir spēcīgs elkonis, Tava roka ir stipra, Tava labā roka pacelta. 15 Taisnība un tiesa ir Tava troņa pamati, žēlastība un uzticība iet Tavā priekšā. 16 Svētīga tā tauta, kas māk gavilēt; tā staigā Tava vaiga spožajā gaismā, ak, Kungs! 17 Par Tavu Vārdu viņi līksmo arvien un gavilē par Tavu taisnību. 18 Tu esi viņu spēka rota, un Tava žēlastība liek stiepties arvien lielākā augstumā mūsu ragam. 19 Tam Kungam pieder mūsu vairogs un Israēla Svētajam mūsu ķēniņš. 20 Toreiz Tu runāji ar Savu svēto parādībā un sacīji: "Es esmu vainagojis varoni, kam jāspēj palīdzēt, paaugstinājis izraudzīto no tautas dēliem. 21 Es esmu atradis un izraudzījis Dāvidu par Savu kalpu, ar Savu svēto eļļu Es esmu viņu svaidījis, 22 un Mana roka turēs viņu stipri, un Mans elkonis viņu spēcinās. 23 Nekādi ienaidnieki neuzveiks viņu ar savu viltu, un netaisnie viņu nenomāks. 24 Es sadragāšu viņa pretiniekus viņa priekšā un viņa nīdējus notriekšu gar zemi. 25 Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un Manā Vārdā augstu pacelsies viņa rags. 26 Viņa rokā Es nodošu jūru un viņa labajā rokā - upes. 27 Viņš sauks Mani:"Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas klints patvērums!" 28 Jā, Es viņu iecelšu par pirmdzimto, par visaugstāko zemes ķēniņu starpā. 29 Es saglabāšu pret viņu Savu žēlastību mūžīgi, un Mana derība ar viņu paliks pastāvīgi. 30 Viņa dzimumu Es uzturēšu mūžīgi un viņa troni tik ilgi, kamēr pastāv debess. 31 Bet, ja viņa dēli atmetīs Manu bauslību un nestaigās pēc Maniem likumiem, 32 ja viņi neturēs svētus Manus noteikumus un nepildīs Manus baušļus, 33 tad Es gan piemeklēšu viņu pārkāpumus ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem, 34 tomēr Savu žēlastību Es viņam neatraušu, nedz liegšu Savu uzticību. 35 Savu derību Es nepadarīšu par neesošu, nedz grozīšu to, kas nācis pār manām lūpām. 36 Reiz pār visām reizēm Es esmu pie Sava svētuma zvērējis - un nekad nemelošu Dāvidam - 37 viņa dzimums pastāvēs mūžīgi, un viņa tronis būs kā saule Manā priekšā, 38 tas pastāvēs visos laikos tāpat kā mēness un paliks tik ilgi, kamēr staigās mākoņi!" (Sela.) 39 Bet nu Tu viņu tomēr esi atstūmis un atmetis, sadusmojies uz Savu svaidīto. 40 Tu esi lauzis derību ar Savu kalpu, esi licis negodā un nometis zemē pīšļos viņa kroni. 41 Tu esi radījis dziļas plaisas visos viņa mūros, esi satriecis drupās viņa stiprās pilis. 42 Visi ceļa gājēji viņu aplaupa, saviem kaimiņiem viņš ir tapis par apsmieklu. 43 Tu esi paaugstinājis viņa pretinieku labo roku, esi iepriecinājis viņa ienaidniekus. 44 Tu esi licis atlēkt viņa asajam zobenam, neesi devis viņam uzvaru cīņā. 45 Tu esi salauzis viņa valdnieka zizli, esi darījis galu viņa spožumam un nogāzis no paaugstinājuma zemē viņa troni. 46 Tu esi saīsinājis viņa jaunības dienas, esi apklājis viņu ar kaunu. (Sela.) 47 Cik ilgi, Kungs, gribi Tu palikt pilnīgi apslēpies? Cik ilgi gailēs Tavu dusmu kvēle? 48 Piemini, Kungs, cik īss ir mans mūžs, cik nīcīgus Tu visus cilvēku bērnus esi radījis! 49 Kur ir tāds cilvēks, kas dzīvo joprojām, kas nekad neredz nāves un kas spēj izglābt savu dvēseli no nāves valsts varas? (Sela.) 50 Kur ir Tava senējā žēlastība, Kungs, ko Tu Dāvidam esi apsolījis ar zvērestu Savā uzticībā? 51 Piemini, Visuvarenais, Savu kalpu negodu, ka es nesu savās krūtīs izsmieklu no visu to daudzo tautu puses, 52 kuras kā Tavas naidnieces, ak, Kungs, ir vērsušas pret mums savas nievas, ar kādām tās ir centušās likt negodā Tava svaidītā gaitas! 53 Slavēts lai ir Tas Kungs mūžīgi! Āmen! Āmen!
