The Prayer of an Innocent Person
1 Listen, O Lord, to my plea for justice;
pay attention to my cry for help!
Listen to my honest prayer.
2 You will judge in my favor,
because you know what is right.
3 You know my heart.
You have come to me at night;
you have examined me completely
and found no evil desire in me.
I speak no evil, 4 as others do;
I have obeyed your command
and have not followed paths of violence.
5 I have always walked in your way
and have never strayed from it.
6 I pray to you, O God, because you answer me;
so turn to me and listen to my words.
7 Reveal your wonderful love and save me;
at your side I am safe from my enemies.
8 Protect me as you would your very eyes;
hide me in the shadow of your wings
9 from the attacks of the wicked.
Deadly enemies surround me;
10 they have no pity and speak proudly.
11 They are around me now, wherever I turn,
watching for a chance to pull me down.
12 They are like lions, waiting for me,
wanting to tear me to pieces.
13 Come, Lord! Oppose my enemies and defeat them!
Save me from the wicked by your sword;
14 save me from those who in this life have all they want.
Punish them with the sufferings you have stored up for them;
may there be enough for their children
and some left over for their children's children!
15 But I will see you, because I have done no wrong;
and when I awake, your presence will fill me with joy.
Dieva spriedums
1 Dāvida lūgšana. Ak, Kungs, mana pestīšana, ievēro manu taisnīgo lietu, uzklausi manus skaļos saucienus, uztver manu lūpu bezviltus lūgšanu! 2 No Tava vaiga es gaidu spriedumu par sevi, Tavas acis redz to, kas ir taisnība. 3 Tu pārbaudi manu sirdi, Tu noraugies uz mani arī naktī, Tu iedziļinies manā dvēselē, bet Tu neatrodi manī nekā ļauna: mana mute nav vainīga nekādā pārkāpumā. 4 Cilvēku dzīves burzmā es pēc Tavu lūpu vārdiem esmu vairījies no varmāku tekām. 5 Mani soļi ir cieši turējušies pie Tavām tekām, manas kājas savā gājumā nav ļodzījušās. 6 Es Tevi piesaucu, jo Tu uzklausi mani, ak, Dievs. Pievērs man Savu ausi, uzklausi manu runu! 7 Parādi man Savu brīnišķo žēlastību, Tu, glābējs tiem ļaudīm, kas no saviem pretiniekiem tveras pie Tavas labās rokas! 8 Pasargi mani kā Savu acuraugu, tavu spārnu pavēnī ļauj man patverties 9 no bezdievīgajiem, kas dara man pāri, no ienaidniekiem, kas kārīgi glūn man visapkārt! 10 Savu bezjūtīgo sirdi viņi glabā noslēgtu, viņu mute pauž iedomu pilnas runas. 11 Ik uz soļa viņi uzglūn mums tagad, viņi tīko pēc tā, lai nogāztu mūs pie zemes. 12 Viņi līdzinās lauvam, kas kāro laupījumu, jaunam lauvam, kas glūn no savas slēptuves. 13 Celies, Kungs, dodies tam pretim, sagrauj viņu, izglāb manu dvēseli ar Savu zobenu no bezdievīgā, no Tev pakļautiem ļaudīm, 14 ar Savu roku, ak, Kungs, no šīs pasaules ļaudīm, kam sava daļa ir šai dzīvībā, kam vēderu Tu pildi ar Savu mantu, kam dēlu papilnam un kas savu mantu atstāj saviem bērniem! 15 Bet es Tavu vaigu skatīšu taisnībā un uzmodies pēc sirds patikas raudzīšos Tavā attēlā.
