The Prayer of a Troubled Youth
1 Listen to my prayer, O Lord,
and hear my cry for help!
2 When I am in trouble,
don't turn away from me!
Listen to me,
and answer me quickly when I call!
3 My life is disappearing like smoke;
my body is burning like fire.
4 I am beaten down like dry grass;
I have lost my desire for food.
5 I groan aloud;
I am nothing but skin and bones.
6 I am like a wild bird in the desert,
like an owl in abandoned ruins.
7 I lie awake;
I am like a lonely bird on a housetop.
8 All day long my enemies insult me;
those who mock me use my name in cursing.
9-10 Because of your anger and fury,
ashes are my food,
and my tears are mixed with my drink.
You picked me up and threw me away.
11 My life is like the evening shadows;
I am like dry grass.
12 But you, O Lord, are king forever;
all generations will remember you.
13 You will rise and take pity on Zion;
the time has come to have mercy on her;
this is the right time.
14 Your servants love her,
even though she is destroyed;
they have pity on her,
even though she is in ruins.
15 The nations will fear the Lord;
all the kings of the earth will fear his power.
16 When the Lord rebuilds Zion,
he will reveal his greatness.
17 He will hear his forsaken people
and listen to their prayer.
18 Write down for the coming generation what the Lord has done,
so that people not yet born will praise him.
19 The Lord looked down from his holy place on high,
he looked down from heaven to earth.
20 He heard the groans of prisoners
and set free those who were condemned to die.
21 And so his name will be proclaimed in Zion,
and he will be praised in Jerusalem
22 when nations and kingdoms come together
and worship the Lord.
23 The Lord has made me weak while I am still young;
he has shortened my life.
24 O God, do not take me away now
before I grow old.
O Lord, you live forever;
25 long ago you created the earth,
and with your own hands you made the heavens.
26 They will disappear, but you will remain;
they will all wear out like clothes.
You will discard them like clothes,
and they will vanish.
27 But you are always the same,
and your life never ends.
28 Our children will live in safety,
and under your protection
their descendants will be secure.
Grēku sūdzēšana un lūgšana
1 Nelaimīga cilvēka lūgšana, kad tas izmisumā nāk ar savām žēlabām Tā Kunga priekšā. 2 Klausi, ak, Kungs, manu lūgšanu, manas vaimanas lai nāk Tavā priekšā! 3 Neapslēp man Savu vaigu bēdu laikā, piegriez man Savu ausi, kad es Tevi piesaucu, steidz paklausīt mani! 4 Ak, manas dienas ir izkūpējušas kā dūmi, mani kauli izdeguši līdzīgi pagalei. 5 Satriekta ir mana sirds, izkaltusi kā zāle, es pat aizmirstu ēst savu maizi. 6 No vaimanām mani kauli līp man pie manas miesas. 7 Es esmu kā purva dumpis tuksnesī, kā apogs drupu kaudzēs. 8 Es esmu bez miega un sēžu kā vientulis putns uz jumta. 9 Mani ienaidnieki peļ mani diendienā, tie, kas pret mani trako, piemin mani lādēdami. 10 Es ēdu pelnus kā maizi un jaucu savu dzērienu ar asarām 11 Tavas bardzības un dusmības dēļ, jo Tu pacēli un atkal nogāzi mani. 12 Manas dienas ir izstiepušās kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle! 13 Bet Tu, Kungs, Tu paliec mūžīgi - un Tava piemiņa uz radu radiem. 14 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, 15 jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, 16 lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību, 17 kad Tas Kungs Ciānu uzcels un parādīsies visā Savā spožumā. 18 Viņš piegriežas atstāto lūgšanām un nenicina viņu piesaukšanu. 19 Lai tas top uzrakstīts nākamām audzēm, ka tās tautas, kas vēl celsies, arī lai slavē To Kungu! 20 Jo Viņš skatās no Savas svētnīcas, Tas Kungs raugās no debesīm uz zemi, 21 lai dziedētu cietumnieku nopūtas un atsvabinātu nāvei nolemtos, 22 lai ļaudis sludina Ciānā Tā Kunga Vārdu un Jeruzālemē Viņa slavu, 23 kad tautas pulcēsies kopā, valstis sanāks kalpot Tam Kungam. 24 Bet Viņš ir satriecis atceļā uz Jeruzālemi manu spēku un saīsinājis manas dienas. 25 Es lūdzos:"Mans Dievs, neaizsauc mani pusmūža gados, Tu, kam gadi paliek uz radu radiem!" 26 Senlaikos Tu zemei pamatus esi licis, un debesis ir Tavu roku darbs. 27 Tās zudīs, bet Tu paliksi; tās sadils kā drānas, Tu veidosi tās kā tērpus, un tās pārveidosies. 28 Bet Tu paliec tas pats, Tavi gadi nebeigsies nekad. 29 Tavu kalpu bērni dzīvos drošībā, un viņu dzimums pastāvēs nesatricināmi Tavā priekšā.
