In Praise of Wisdom
1 Listen! Wisdom is calling out.
Reason is making herself heard.
2 On the hilltops near the road
and at the crossroads she stands.
3 At the entrance to the city,
beside the gates, she calls:
4 “I appeal to all of you;
I call to everyone on earth.
5 Are you immature? Learn to be mature.
Are you foolish? Learn to have sense.
6 Listen to my excellent words;
all I tell you is right.
7 What I say is the truth;
lies are hateful to me.
8 Everything I say is true;
nothing is false or misleading.
9 To those with insight, it is all clear;
to the well-informed, it is all plain.
10 Choose my instruction instead of silver;
choose knowledge rather than the finest gold.

11 “I am Wisdom, I am better than jewels;
nothing you want can compare with me.
12 I am Wisdom, and I have insight;
I have knowledge and sound judgment.
13 To honor the Lord is to hate evil;
I hate pride and arrogance,
evil ways and false words.
14 I make plans and carry them out.
I have understanding, and I am strong.
15 I help kings to govern
and rulers to make good laws.
16 Every ruler on earth governs with my help,
officials and nobles alike.
17 I love those who love me;
whoever looks for me can find me.
18 I have riches and honor to give,
prosperity and success.
19 What you get from me is better than the finest gold,
better than the purest silver.
20 I walk the way of righteousness;
I follow the paths of justice,
21 giving wealth to those who love me,
filling their houses with treasures.

22 “The Lord created me first of all,
the first of his works, long ago.
23 I was made in the very beginning,
at the first, before the world began.
24 I was born before the oceans,
when there were no springs of water.
25 I was born before the mountains,
before the hills were set in place,
26 before God made the earth and its fields
or even the first handful of soil.
27 I was there when he set the sky in place,
when he stretched the horizon across the ocean,
28 when he placed the clouds in the sky,
when he opened the springs of the ocean
29 and ordered the waters of the sea
to rise no further than he said.
I was there when he laid the earth's foundations.
30 I was beside him like an architect,
I was his daily source of joy,
always happy in his presence—
31 happy with the world
and pleased with the human race.

32 “Now, young people, listen to me.
Do as I say, and you will be happy.
33 Listen to what you are taught.
Be wise; do not neglect it.
34 Those who listen to me will be happy—
those who stay at my door every day,
waiting at the entrance to my home.
35 Those who find me find life,
and the Lord will be pleased with them.
36 Those who do not find me hurt themselves;
anyone who hates me loves death.”
1 Klau! Vai gudrība nesauc, un vai atziņa neliekas sevi dzirdam? 2 Tiešām, tā stāv kalnu augstumos atklāti ceļā un pat ielas malā. 3 Pie pilsētas vārtiem, kur tajos var ieiet pa durvīm, viņa skaļi kliedz un brēc: 4 "Ak, jūs vīri, ar saviem kliedzieniem es vēršos pie jums, un mani saucieni domāti ļaudīm! 5 Veltījiet, neprātīgie, savu uzmanību gudrībai, un jūs, ģeķi, lieciet manus vārdus sev nopietni pie sirds! 6 Klausaities, jo es gribu runāt svarīgas lietas, un es atdarīšu savu muti taisnībai! 7 Jo manai mutei jārunā patiesība, un manām lūpām jāienīst viss bezdievīgais. 8 Visas manas mutes valodas ir taisnas un īstas - tajās nav nekā viltota, nedz nepareiza. 9 Tās visas tiešām ir skaidras tiem, kas tās saprot, un pareizas tiem, kas tās grib pieņemt. 10 Pieņemiet manas pamācības labāk nekā sudrabu un manu mācību vairāk nekā dārgo un izlasīto zeltu! 11 Jo gudrība ir labāka par pērlēm, un nekas no visa, ko varētu vēlēties, nevar līdzināties tai." 12 "Es, gudrība, mītu līdzās atziņai un māku dot labu padomu. 13 Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. 14 Manā rīcībā ir abi - tiklab padoms, kā darbs, man pieder saprāts un vara. 15 Ar manu palīdzību valda ķēniņi un padomnieki dod tiesas un dod likumus. 16 Uz mani balstīdamies, valda lielkungi un dižciltīgie, visi zemes soģi. 17 Es mīlu tos, kas mani mīl, un tie, kas mani laikus meklē, mani arī atrod. 18 Bagātība un gods ir manās rokās, paliekama manta un taisnība. 19 Mani augļi ir labāki par zeltu, pat par vistīrāko zeltu, un ieguvums no manis ir cienīgāks nekā izlasīts sudrabs. 20 Es virzu savus ceļus pa taisnīgo ceļu, pa tiesību teku, 21 lai es labi aprūpēju tos, kas mani mīl, un piekrāju jo pilnas viņu dārgumu krātuves. 22 Es esmu bijusi Tā Kunga rīcībā jau Viņa ceļu pašā sākumā; iekāms Viņš kaut ko radīja, es biju pie Viņa, jau no pirmlaikiem. 23 Es esmu ielikta un pastāvu jau no mūžības, no paša sākuma, iekāms pat vēl zemes nebija. 24 Kad vēl nebija dziļumu, es biju jau dzimusi, kad ūdens avoti vēl neburbuļoja savā plūsmā. 25 Iekāms vēl nebija ielikti kalnu pamati un pakalni nebija radušies, es jau pastāvēju, 26 iekāms Tas Kungs vēl nebija izveidojis zemi, nedz arī to, kas ir uz zemes, pat arī vēl ne kalnus zemes virsū. 27 Kad Viņš darināja debesis, es biju tur klāt, tāpat tad, kad Viņš pāri visiem dziļumiem pārstiepa pāri Savu augsto debess jumu. 28 Kad Viņš augšā nostiprināja padebešus, bet zemes dziļumos drošās vietās iestiprināja avotus un akas, 29 kad Viņš novilka robežas jūrai un ūdeņiem, lai tie nepārkāptu Viņa pavēles un neplūstu šīm robežām pāri, kad Viņš nostiprināja pamatus pašai zemei, 30 tad es biju pie Viņa kā palīdze darbos un to kārtotāja, un man bija ik dienas savs prieks, un es vienmēr līksmojos Viņa priekšā, 31 un es līksmojos Viņa zemes virsū, un mans prieks ir joprojām pie cilvēku bērniem. 32 Tādēļ nu paklausiet man tagad, mani dēli! Jo svētība ir ar tiem, kuri ietur manus ceļus. 33 Uzklausiet manas pamācības, kļūstiet dziļi savā atziņā un neatmetiet tās! 34 Labi ir cilvēkam, kas mani paklausa, būdams cauru dienu nomodā pie manām durvīm un stāvēdams atslējies pret manu durvju balstu stabiem! 35 Kas mani atrod, tas atrod dzīvību un iegūst labpatiku Tā Kunga acīs. 36 Bet, kas pret mani grēko, tas ievaino savu dvēseli; visi, kas mani ienīst, mīl nāvi."