More of Solomon's Proverbs
1 Here are more of Solomon's proverbs, copied by scribes at the court of King Hezekiah of Judah.
2 We honor God for what he conceals; we honor kings for what they explain.
3 You never know what a king is thinking; his thoughts are beyond us, like the heights of the sky or the depths of the ocean.
4 Take the impurities out of silver and the artist can produce a thing of beauty. 5 Keep evil advisers away from the king and his government will be known for its justice.
6 When you stand before the king, don't try to impress him and pretend to be important. 7 It is better to be asked to take a higher position than to be told to give your place to someone more important.
8 Don't be too quick to go to court about something you have seen. If another witness later proves you wrong, what will you do then?
9 If you and your neighbor have a difference of opinion, settle it between yourselves and do not reveal any secrets. 10 Otherwise everyone will learn that you can't keep a secret, and you will never live down the shame.
11 An idea well-expressed is like a design of gold, set in silver.
12 A warning given by an experienced person to someone willing to listen is more valuable than gold rings or jewelry made of the finest gold.
13 A reliable messenger is refreshing to the one who sends him, like cold water in the heat of harvest time.
14 People who promise things that they never give are like clouds and wind that bring no rain.
15 Patient persuasion can break down the strongest resistance and can even convince rulers.
16 Never eat more honey than you need; too much may make you vomit. 17 Don't visit your neighbors too often; they may get tired of you and come to hate you.
18 A false accusation is as deadly as a sword, a club, or a sharp arrow.
19 Depending on an unreliable person in a crisis is like trying to chew with a loose tooth or walk with a crippled foot.
20 Singing to a person who is depressed is like taking off a person's clothes on a cold day or like rubbing salt in a wound.
21 If your enemies are hungry, feed them; if they are thirsty, give them a drink. 22 You will make them burn with shame, and the Lord will reward you.
23 Gossip brings anger just as surely as the north wind brings rain.
24 Better to live on the roof than share the house with a nagging wife.
25 Finally hearing good news from a distant land is like a drink of cold water when you are dry and thirsty.
26 A good person who gives in to someone who is evil reminds you of a polluted spring or a poisoned well.
27 Too much honey is bad for you, and so is trying to win too much praise.
28 If you cannot control your anger, you are as helpless as a city without walls, open to attack.
1 Arī šie ir Salamana izteicieni, ko sakrājuši un pievienojuši Hiskijas, Jūdas ķēniņa, vīri. 2 Dieva gods ir kādu lietu apslēpt, bet ķēniņa gods ir kādu lietu izdibināt un noskaidrot. 3 Debesis ir augstas un zeme dziļa, bet ķēniņu sirds ir neizdibināma. 4 Atšķir piekušņus no sudraba, tikai tad zeltkalim no tā taps dzidrs trauks. 5 Attālini bezdievīgo no tuvuma ķēniņam, tad viņa goda krēsls savā taisnībā kļūs vēl vairāk stiprināts. 6 Nepūlies velti spīdēt ķēniņa priekšā un nenostājies augstu vīru vietā! 7 Ir taču tev labāk, ja tev saka:"Virzies šurpu te augstāk!" - nekā ja tu tiec dižciltīgā priekšā pazemots, tā ka tavas acis pašas spiestas to redzēt. 8 Nesteidzies tūliņ ar kādu citu uzsākt asu vārdu maiņu, jo ko tu darīsi tad, ja tevi tavs tuvākais būs apkaunojis? 9 Kārto savu lietu ar savu tuvāko un neatklāj kāda cita noslēpumus, 10 lai par tevi nerunātu ļaunu tas, kas to dzirdētu, un lai tad tava nelabā slava nekad neizzustu. 11 Vārds, kas teikts īstā laikā, ir kā zelta āboli greznos sudraba traukos. 12 Kas paklausa gudram vīram, kad tas viņu pamāca, tam tas ir kā zelta pieres sprādze un kā zelta kakla vija. 13 Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā - tāds ir uzticams sūtnis tam, kas viņu sūtījis, jo viņš atspirdzina sava kunga dvēseli. 14 Vīrs, kas ar dāvanām lielās, bet nekad tās nedod, ir kā vējš un mākoņi bez lietus. 15 Ar pacietību var noskaņot valdnieku žēlīgam būt, un mīlīga valoda lauž kaulus. 16 Kad tu atrod medu, tad ēd no tā tik, cik tev pietiek, bet ne lai tu pārēstos un ieēsto atspļautu. 17 Atturi savu kāju no sava tuvākā nama; tu viņam varētu apnikt, un viņš uz tevi varētu sākt dusmot. 18 Kas nodod nepatiesu liecību pret savu tuvāko, tas ir šķēps, zobens un asa šautra vienā laikā. 19 Cerība uz kādu neuzticamu cilvēku bēdu laikā ir kā sapuvis zobs un paslīdējusi kāja. 20 Kas apbēdinātai sirdij dzied dziesmas, ir līdzīgs tādam, kas novelk savas drēbes aukstā dienā, vai arī etiķim, kad to lej uz krītu. 21 Ja tavs ienaidnieks cieš badu, tad paēdini viņu ar maizi; ja viņam slāpst, tad atspirdzini viņu ar ūdeni, 22 jo ar to tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Tas Kungs tev to atlīdzinās. 23 Ziemelis atnes lietu, un slepenas mēles rada skābu seju. 24 Ir labāki sēdēt stūrī uz jumta nekā būt ar nesaticīgu sievu kopā vienā namā. 25 Laba vēsts no svešām zemēm ir kā vēss ūdens izslāpušai dvēselei. 26 Taisnais, kas zemojas bezdievīgā priekšā, ir kā duļķaina aka un sajaukts avots. 27 Daudz medus ēst nav labi, un sava paša godu meklēt - nav gods. 28 Vīrs, kas savu garu nevar savaldīt, ir kā atklāta pilsēta, kuras mūri ir sagrauti.
