-6-
1 When you sit down to eat with someone important, keep in mind who he is. 2 If you have a big appetite, restrain yourself. 3 Don't be greedy for the fine food he serves; he may be trying to trick you.
-7-
4 Be wise enough not to wear yourself out trying to get rich. 5 Your money can be gone in a flash, as if it had grown wings and flown away like an eagle.
-8-
6 Don't eat at the table of a stingy person or be greedy for the fine food he serves. 7 “Come on and have some more,” he says, but he doesn't mean it. What he thinks is what he really is. 8 You will vomit up what you have eaten, and all your flattery will be wasted.
-9-
9 Don't try to talk sense to a fool; he can't appreciate it.
-10-
10 Never move an old property line or take over land owned by orphans. 11 The Lord is their powerful defender, and he will argue their case against you.
-11-
12 Pay attention to your teacher and learn all you can.
-12-
13 Don't hesitate to discipline children. A good spanking won't kill them. 14 As a matter of fact, it may save their lives.
-13-
15 My child, if you become wise, I will be very happy. 16 I will be proud when I hear you speaking words of wisdom.
-14-
17 Don't be envious of sinful people; let reverence for the Lord be the concern of your life. 18 If it is, you have a bright future.
-15-
19 Listen, my child, be wise and give serious thought to the way you live. 20 Don't associate with people who drink too much wine or stuff themselves with food. 21 Drunkards and gluttons will be reduced to poverty. If all you do is eat and sleep, you will soon be wearing rags.
-16-
22 Listen to your father; without him you would not exist. When your mother is old, show her your appreciation.
23 Truth, wisdom, learning, and good sense—these are worth paying for, but too valuable for you to sell.
24 A righteous person's parents have good reason to be happy. You can take pride in a wise child.
25 Let your father and mother be proud of you; give your mother that happiness.
-17-
26 Pay close attention, son, and let my life be your example. 27 Prostitutes and immoral women are a deadly trap. 28 They wait for you like robbers and cause many men to be unfaithful.
-18-
29-30 Show me people who drink too much, who have to try out fancy drinks, and I will show you people who are miserable and sorry for themselves, always causing trouble and always complaining. Their eyes are bloodshot, and they have bruises that could have been avoided. 31 Don't let wine tempt you, even though it is rich red, and it sparkles in the cup, and it goes down smoothly. 32 The next morning you will feel as if you had been bitten by a poisonous snake. 33 Weird sights will appear before your eyes, and you will not be able to think or speak clearly. 34 You will feel as if you were out on the ocean, seasick, swinging high up in the rigging of a tossing ship. 35 “I must have been hit,” you will say; “I must have been beaten up, but I don't remember it. Why can't I wake up? I need another drink.”
1 Kad tu sēdi pie galda un ēd ar kādu valdnieku, tad labi ievēro, kas ir tavā priekšā, 2 un liec sev vai pat nazi pie rīkles, ja tu esi izsalcis! 3 Nekāro sev neko no viņa smalkajiem ēdieniem, jo visi tie ir viltus maize. 4 Nenopūlē pārlieku sevi, lai tu kļūtu bagāts, atmet tādu savu gudrību! 5 Tikko tu esi savas acis tai pievērsis, redzi, tā jau ir pazudusi, jo tā iegūst sev spārnus kā ērglis, kas paceļas padebešos. 6 Neēd maizi pie skauģa un nevēlies sev neko no viņa gardumiem, 7 jo viņš ir savos dvēseles dziļumos līdzīgs māņu parādībai, viņš saka: "Ēd un dzer!" - bet viņa sirds tomēr nav ar tevi. 8 Kumosi, ko tu būsi apēdis, tev būs jāatspļauj, un tavi laipnie vārdi tev būs bijuši veltīgi. 9 Nerunā bezprāša ausu priekšā, jo viņš nicina tavas runas gudrību. 10 Nepārstati atraitnes robežas un nelauzies bāriņu tīrumā, 11 jo viņu taisnības aizstāvis ir varens, tas izvedīs viņu lietu pret tevi. 12 Nodod savu sirdi mācībā, un tavas ausis lai uzklausa prātīgu valodu. 13 Netaupi savam bērnam pārmācību, jo, ja tu viņu pērsi ar rīksti, tad tādēļ jau tu viņu nenositīsi. 14 Tu viņu pērsi gan ar rīksti, bet tu izglābsi no nāves viņa dvēseli. 15 Mans dēls, ja tava sirds ir gudra, tad mana sirds par to priecājas, 16 un manas īkstis ir līksmas, ja tavas lūpas runā to, kas ir pareizs. 17 Lai tava sirds neiekarst pret grēciniekiem, bet lai tā jo dienas paliek bijāšanā Tā Kunga priekšā. 18 Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils. 19 Uzklausi, mans dēls, esi prātīgs un ievirzi savu sirdi pareizā ceļā! 20 Neesi starp dzērājiem, nedz arī starp tiem, kas rīdami paši rij savu miesu! 21 Jo dzērāji un uzdzīvotāji kļūst nabagi, un snaužam būs noplīsušas skrandas nēsāt. 22 Klausi savam tēvam, kas tevi ir dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad viņa kļūst veca! 23 Pērcies taisnību un patiesību un nepārdod tās atkal; centies iegūt gudrību, audzināšanu un saprātu. 24 Taisnīgā tēvs priecājas ar lielu prieku par savu dēlu, un, kas, dzemdinājis ar gudrību apveltītu bērnu, ir par viņu jo sevišķi līksms. 25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājas, un lai līksmojas it īpaši viņa, kas tevi dzemdējusi! 26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mani ceļi tavām acīm labi patīk! 27 Jo netikle ir dziļa bedre, un laulības pārkāpēja ir šaura aka. 28 Arī glūnēt viņa glūn kā laupītāja, un negantniekus ļaužu starpā viņa savāc un pulcina ap sevi. 29 Kur ir sāpes un gaudas? Kur ir ciešanas? Kur ir asas nesaskaņas? Kur ir sūdzēšanās? Kur ir brūces bez kāda pamata? Kur ir neskaidras acis? 30 Pie tiem, kas vēlu sēž pie vīna kausa, lai izdzertu, kas ieliets. 31 Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts un kausā tik jauki zvīļo, ka tas tik vēlīgi un gludeni ierit cilvēkā! 32 Bet pēc tam tas kož kā čūska un dzeļ kā odze. 33 Tavas acis tad skatīsies pēc citām un svešām sievām, un tava sirds runās pavisam aplamas lietas, 34 un tu būsi kā tāds, kas jūras vidū guļ, un kā tāds, kas laivas masta galā guļ. 35 "Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes; viņi kuļ un slāna mani, bet es to nejūtu. Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat un meklēt vīnu no jauna!"
