1 Doomed is the lying, murderous city,
full of wealth to be looted and plundered!
2 Listen! The crack of the whip,
the rattle of wheels,
the gallop of horses,
the jolting of chariots!
3 Cavalry troops charge,
swords flash, spears gleam!
Corpses are piled high,
dead bodies without number—
men stumble over them!
4 Nineveh the whore is being punished.
Attractive and full of deadly charms,
she enchanted nations and enslaved them.
5 The Lord Almighty says,
“I will punish you, Nineveh!
I will strip you naked
and let the nations see you,
see you in all your shame.
6 I will treat you with contempt
and cover you with filth.
People will stare at you in horror.
7 All who see you will shrink back.
They will say, ‘Nineveh lies in ruins!
Who has any sympathy for her?
Who will want to comfort her?’”
8 Nineveh, are you any better than Thebes, the capital of Egypt? She too had a river to protect her like a wall—the Nile was her defense. 9 She ruled Ethiopia and Egypt, there was no limit to her power; Libya was her ally. 10 Yet the people of Thebes were carried off into exile. At every street corner their children were beaten to death. Their leading men were carried off in chains and divided among their captors.
11 Nineveh, you too will fall into a drunken stupor! You too will try to escape from your enemies. 12 All your fortresses will be like fig trees with ripe figs: shake the trees, and the fruit falls right into your mouth! 13 Your soldiers are helpless, and your country stands defenseless before your enemies. Fire will destroy the bars across your gates. 14 Draw water to prepare for a siege, and strengthen your fortresses! Trample the clay to make bricks, and get the brick molds ready! 15 No matter what you do, you will still be burned to death or killed in battle. You will be wiped out like crops eaten up by locusts.
You multiplied like locusts! 16 You produced more merchants than there are stars in the sky! But now they are gone, like locusts that spread their wings and fly away. 17 Your officials are like a swarm of locusts that stay in the walls on a cold day. But when the sun comes out, they fly away, and no one knows where they have gone!
18 Emperor of Assyria, your governors are dead, and your noblemen are asleep forever! Your people are scattered on the mountains, and there is no one to bring them home again. 19 There is no remedy for your injuries, and your wounds cannot be healed. All those who hear the news of your destruction clap their hands for joy. Did anyone escape your endless cruelty?
1 Bēdas tai asinskārai pilsētai, kas ir pārpildīta ar meliem un varasdarbiem un kas savu laupīšanas paradumu nespēj atmest! 2 Klau, pātagas švīkst, riteņi aizdārd, zirgi joņo, un rati rīb! 3 Atauļo jātnieki ar spīdīgiem zobeniem un mirdzošiem šķēpiem. Aiz viņiem paliek daudz nogalināto, veselas līķu kaudzes; galu dabūjušiem nav skaita, un bieži gājējiem jāklūp pār savu piederīgo līķiem. 4 Tas viss skaistās un pievilcīgās netikles daudzo netiklību dēļ; ar savām buršanas spēju pilnām mīlas mākām viņa padarījusi par vergiem svešas tautas un ar savām valdzināšanas spējām pakļāvusi sev veselas ciltis. 5 "Redzi, Es tagad tuvošos tev," saka Tas Kungs Cebaots, "Es atsegšu tevi, pārmetot tava tērpa apakšmalu tev pār galvu. Es parādīšu tautām tavu kailumu un svešām ķēniņa valstīm tavu kaunu. 6 Es likšu tevi apmētāt ar nešķīstiem gānekļiem, tie liks tevi kaunā un tevi padarīs par biedēkli, 7 tā ka visi, kas tevi redzētu, lai bēgtu no tevis un teiktu: Ninive ir izpostīta, kam lai tās būtu žēl? - Un kur lai Es sameklēju tev iepriecinātājus?" 8 Vai tev pašai šķiet, ka tu esi labāka par No Amonu, kas atradās Nīlas krāču abās krastmalās, kurai visapkārt bija ūdeņi, pilsētu, kuras aizsargmūri bija Nīlas apskaloti un kuras cietoksnis bija jūra? 9 Etiopieši bija tās sauszemes stiprums un bezgalīgais daudzums ēģiptiešu; Putas un Lībijas iedzīvotāji bija vienmēr tās palīgi cīņās. 10 Tomēr arī viņai bija jāaiziet trimdā un kājām jādodas gūstā; viņu bērni palika guļam sašķaidītiem galvaskausiem visu ielu stūros; par dižciltīgajiem meta kauliņus un visus pilsētas varenos iekala dzelžos un saslēdza važās. 11 Arī tev, Ninive, tagad jākļūst dzērumā noreibušai, apmulsušai, pat nepazīstamai! Un, kaut tu arī būtu spēcīga jaunava, tev tomēr būs jāpaslēpjas un jāmeklē glābiņš no sava ienaidnieka. 12 Visi tavi cietokšņi ir kā vīģes koki ar pirmajiem augļiem, kas, ja kokus pakrata, krīt mutē tiem, kas tos grib ēst. 13 Redzi, tavi kareivji ir kā sievas jūsu vidū. Tavas zemes vārtus viņi vērtin ver vaļā ienaidnieka priekšā, kad uguns ir aprijusi tavu vārtu dzelzs aizšaujamos. 14 Apgādājies ar ūdeni aplenkuma laikam, nostiprini savus nocietinājumus! Roc mālu zemi, samīci mālus ar savām kājām un darini izturīgus ķieģeļus! 15 Bet uguns tevi tomēr aprīs un zobens iznīcinās; tā aprīs tevi kā siseņu cirmeņus, kaut arī tevis jau būtu tik daudz kā šo cirmeņu, tik daudz kā šo siseņu. 16 Tirgotāju tev vairāk kā zvaigžņu pie debesīm, bet viņiem kā jauniem siseņiem būs jāizslīd no savu priekškāju apvalka un jāaizlido! 17 Tavu augstāko pārvaldnieku tev arī ir tik daudz kā siseņu, rakstvežu ir kā lidojošu kukaiņu bari, kas aukstās dienās sametas uz žogiem, bet, kad atspīd saule, tie paceļas gaisā, un neviens nezina, kur tie paliek. 18 Tavi gani un vadoņi ir iesnaudušies, ak, Asīrijas ķēniņ! Tavi dižciltīgie ir nogūlušies mierā, tavi karavīri ir izklīduši pa kalniem, un nav neviena, kas tos savāktu vairs vienkopus! 19 Tavai vainai nav dziedināšanas, sitiens, kas tevi ķēris, ir nāvīgs! Visi, kas tādas lietas par tevi dzirdēs, plaukšķinās aiz prieka rokas par tevi, jo kuru gan nav vajājusi bez mitēšanās tava ļaunprātība!
