Laws concerning Skin Diseases
1 The Lord gave Moses and Aaron these regulations. 2 If any of you have a sore on your skin or a boil or an inflammation which could develop into a dreaded skin disease, you shall be brought to the Aaronite priest. 3 The priest shall examine the sore, and if the hairs in it have turned white and the sore appears to be deeper than the surrounding skin, it is a dreaded skin disease, and the priest shall pronounce you unclean. 4 But if the sore is white and does not appear to be deeper than the skin around it and the hairs have not turned white, the priest shall isolate you for seven days. 5 The priest shall examine you again on the seventh day, and if in his opinion the sore looks the same and has not spread, he shall isolate you for another seven days. 6 The priest shall examine you again on the seventh day, and if the sore has faded and has not spread, he shall pronounce you ritually clean; it is only a sore. You shall wash your clothes and be ritually clean. 7 But if the sore spreads after the priest has examined you and pronounced you clean, you must appear before the priest again. 8 The priest will examine you again, and if it has spread, he shall pronounce you unclean; it is a dreaded skin disease.
9 If any of you have a dreaded skin disease, you shall be brought to the priest, 10 who will examine you. If there is a white sore on your skin which turns the hairs white and is full of pus, 11 it is a chronic skin disease. The priest shall pronounce you unclean; there is no need to isolate you, because you are obviously unclean. 12 If the skin disease spreads and covers you from head to foot, 13 the priest shall examine you again. If he finds that it actually has covered the whole body, he shall pronounce you ritually clean. If your whole skin has turned white, you are ritually clean. 14 But from the moment an open sore appears, you are unclean. 15 The priest shall examine you again, and if he sees an open sore, he shall pronounce you unclean. An open sore means a dreaded skin disease, and you are unclean. 16 But when the sore heals and becomes white again, you shall go to the priest, 17 who will examine you again. If the sore has turned white, you are ritually clean, and the priest shall pronounce you clean.
18 If any of you have a boil that has healed 19 and if afterward a white swelling or a reddish-white spot appears where the boil was, you shall go to the priest. 20 The priest shall examine you, and if the spot seems to be deeper than the surrounding skin and the hairs in it have turned white, he shall pronounce you unclean. It is a dreaded skin disease that has started in the boil. 21 But if the priest examines it and finds that the hairs in it have not turned white and that it is not deeper than the surrounding skin, but is light in color, the priest shall isolate you for seven days. 22 If the spot spreads, the priest shall pronounce you unclean; you are diseased. 23 But if it remains unchanged and does not spread, it is only the scar left from the boil, and the priest shall pronounce you ritually clean.
24 In case any of you have been burned, if the raw flesh becomes white or reddish-white, 25 the priest shall examine you. If the hairs in the spot have turned white and it appears deeper than the surrounding skin, it is a dreaded skin disease that has started in the burn, and the priest shall pronounce you unclean. 26 But if the hairs in it have not turned white and it is not deeper than the surrounding skin, but is light in color, the priest shall isolate you for seven days. 27 The priest shall examine you again on the seventh day, and if it is spreading, it is a dreaded skin disease, and the priest shall pronounce you unclean. 28 But if the spot remains unchanged and does not spread and is light in color, it is not a dreaded skin disease. The priest shall pronounce you ritually clean, because it is only a scar from the burn.
29 When any of you, male or female, have a sore on your head or chin, 30 the priest shall examine it. If it seems to be deeper than the surrounding skin and the hairs in it are yellowish and thin, it is a dreaded skin disease, and he shall pronounce you unclean. 31 If, when the priest examines you, the sore does not appear to be deeper than the surrounding skin, but there are still no healthy hairs in it, he shall isolate you for seven days. 32 The priest shall examine the sore again on the seventh day, and if it has not spread and there are no yellowish hairs in it and it does not seem to be deeper than the surrounding skin, 33 you shall shave the head except the area around the sore. The priest shall then isolate you for another seven days. 34 On the seventh day the priest shall again examine the sore, and if it has not spread and does not seem to be deeper than the surrounding skin, he shall pronounce you ritually clean. You shall wash your clothes, and you will be clean. 35 But if the sore spreads after you have been pronounced clean, 36 the priest shall examine you again. If the sore has spread, he need not look for yellowish hairs; you are obviously unclean. 37 But if in the priest's opinion the sore has not spread and healthy hairs are growing in it, the sore has healed, and the priest shall pronounce you ritually clean.
38 When any of you, male or female, have white spots on the skin, 39 the priest shall examine you. If the spots are dull white, it is only a blemish that has broken out on the skin; you are ritually clean.
40-41 If you lose your hair at the back or the front of your head, this does not make you unclean. 42 But if a reddish-white sore appears on the bald spot, it is a dreaded skin disease. 43 The priest shall examine you, and if there is a reddish-white sore, 44 the priest shall pronounce you unclean, because of the dreaded skin disease on your head.
45 If you have a dreaded skin disease, you must wear torn clothes, leave your hair uncombed, cover the lower part of your face, and call out, “Unclean, unclean!” 46 You remain unclean as long as you have the disease, and you must live outside the camp, away from others.
Laws concerning Mildew
47 When there is mildew on clothing, whether wool or linen, 48 or on any piece of linen or wool cloth or on leather or anything made of leather, 49 if it is greenish or reddish, it is a spreading mildew and must be shown to the priest. 50 The priest shall examine it and put the object away for seven days. 51 He shall examine it again on the seventh day, and if the mildew has spread, the object is unclean. 52 The priest shall burn it, because it is a spreading mildew which must be destroyed by fire.
53 But if, when he examines it, the priest finds that the mildew has not spread on the object, 54 he shall order that it be washed and put away for another seven days. 55 Then he shall examine it, and if the mildew has not changed color, even though it has not spread, it is still unclean; you must burn the object, whether the rot is on the front or the back. 56 But if, when the priest examines it again, the mildew has faded, he shall tear it out of the clothing or leather. 57 Then, if the mildew reappears, it is spreading again, and the owner shall burn the object. 58 If he washes the object and the spot disappears, he shall wash it again, and it will be ritually clean.
59 This, then, is the law about mildew on clothing, whether it is wool or linen, or on linen or wool cloth or on anything made of leather; this is how the decision is made as to whether it is ritually clean or unclean.
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu: 2 "Ja kāda cilvēka miesas ādā metas tūkums vai augonis, vai balti ādas plankumi, kas norāda uz spitālību, un viņa miesas āda liktos slima, tad lai tādu ved pie priestera Ārona vai viņa dēliem priesteriem. 3 Un priesteris lai apskata miesas ādas vainu: ja mati virs slimās vietas ir kļuvuši balti un slimā vieta izskatās dziļāka, salīdzinot ar pārējo ādu, tad tā ir spitālības pazīme; priesteris lai to apskata un atzīst tādu par nešķīstu. 4 Bet, ja viņa ādā ir balti plankumi un ādā iedobumi nav saskatāmi, un arī mati vainā nav kļuvuši balti, tad priesteris lai to iesloga uz septiņām dienām. 5 Un septītajā dienā lai priesteris viņu apskata, un redzi, ja vaina ādā palikusi tāda pati un nav izpletusies, tad lai priesteris viņu iesloga vēl uz nākamām septiņām dienām. 6 Un pēc šīm septiņām dienām lai priesteris to apskata otru reizi, un redzi, ja vaina ir sadzijusi un slimība ādā nav izpletusies, tad lai priesteris viņu atzīst par šķīstu; tas ir bijis kāds parasts izsitums, bet viņš pats lai mazgā savas drēbes, un tad viņš ir šķīsts. 7 Bet, ja balto plankumu vieta ādā ir izpletusies pēc tam, kad tas ir ticis priestera apraudzīts, lai viņu šķīstītu, tad lai to parāda priesterim otru reizi. 8 Un, ja nu priesteris redz, lūk, tā vieta ādā ar baltiem plankumiem ir izpletusies, tad lai priesteris viņu atzīst par nešķīstu: tā patiesi ir spitālība. 9 Ja kāds cilvēks saslimst ar spitālību, tad tas ir jāved rādīt priesterim. 10 Un priesteris to apraudzīs, un redzi, ja ādā iemeties balts tūkums, kas matus virs tā pārvērtis baltus, un tūkumā ir ieaugusi lieka gaļa, 11 tad tā ir nelaimes nesēja spitālība, kas iemetusies viņa miesas ādā, un priesteris lai viņu atzīst par nešķīstu; taču tas lai viņu neiesloga, jo tas ir nešķīsts. 12 Un, ja spitālība caur ādu lauzdamās laužas uz āru, tā ka spitālība sāk pārņemt visu ādu, sākot ar galvu līdz tā kājām, visu ķermeni, cik tālu to priesteris redz, 13 un priesteris redz, ka, lūk, spitālība ir pārklājusi it visu viņa miesu, tad tas, kam tā vaina, ir jāatzīst par šķīstu; viņš viss ir kļuvis balts, viņš ir šķīsts. 14 Bet, tiklīdz kādā dienā viņam uzmetas lieka gaļa, tad tas tūdaļ ir pasludināms par nešķīstu. 15 Un, kad priesteris ierauga lieko gaļu, tad tas tūdaļ atzīst slimnieku par nešķīstu, jo liekā gaļa pati par sevi ir nešķīsta, tā ir spitālības pazīme. 16 Bet, ja liekā gaļa izzūd un pārvēršas baltā miesā, tad lai viņš nāk pie priestera. 17 Un priesteris viņu aplūkos un redzēs - lūk, slimā vieta atkal ir kļuvusi balta, tad priesterim tas, kam šī vaina ir bijusi, ir jāatzīst par šķīstu; un viņš patiesi ir šķīsts. 18 Bet, ja miesas ādā ir bijis kāds augonis, kas ir sadzijis, 19 un ja parādās augoņa vietā vai nu balts uztūkums, vai baltas pūtes, kuras krāsojas iesarkanas, tad lai viņu parāda priesterim. 20 Un priesteris viņu apskatīs, un redzi, ja tā vieta izskatās dziļāka, salīdzinot ar pārējo ādu, un mati virs tās kļuvuši balti, tad lai priesteris viņu atzīst par nešķīstu, jo tad tā ir spitālības vaina, kas sitas ārā caur augoni. 21 Bet, ja priesteris, to apskatīdams, tanī neierauga baltus matus, nedz arī kādi iedobumi ādā ir saskatāmi, un augoņa vieta sadzīst, tad priesteris lai viņu iesloga uz septiņām dienām. 22 Bet, ja tā ādā lauzdamās laužas uz āru, tad priesterim viņš ir jāatzīst par nešķīstu, jo tā ir spitālības pazīme. 23 Bet, ja zem ādas paliek pūtītes un tās neizlaužas ādai cauri, tad, ja tā dzīst, tad tā ir tūkuma iezīme, un priesterim būs viņu atzīt par šķīstu. 24 Vai arī ja miesas āda pēc uguns apdeguma ir sadzijusi un apdeguma vietā ir baltas pūtes, kas krāsojas iesarkanas vai arī paliek baltas, 25 tad tādu lai priesteris apskata, un redzi, ja mati tanī pūtītēm apklātā vietā ir kļuvuši balti un šī vieta izskatās dziļāka, salīdzinot ar pārējo ādu, tad tā ir spitālība, kas, lauzdamās uz āru, parādās apdeguma vietā; tādu lai priesteris atzīst par nešķīstu, jo tā ir spitālības vaina. 26 Bet, ja priesteris viņu apskata un tur virs pūtītēm nav baltu matu, un arī iedobumu nav ādā, un tā sadzīst, tad lai tādu priesteris iesloga uz septiņām dienām. 27 Un septītajā dienā lai priesteris viņu apskata; ja tā lauzdamās laužas ādai cauri, tad lai tādu priesteris atzīst par nešķīstu, jo tā ir spitālības vaina. 28 Bet, ja zem ādas paliek pūtītes, kas nesitas ādai cauri uz āru, bet sadzīst, tad tas ir apdeguma tūkums; tāpēc priesterim viņu būs atzīt par šķīstu, jo tā ir apdeguma sadzīšanas plēve. 29 Bet, ja kādam vīram vai sievai vaina ir metusies galvā vai bārdā, 30 tad lai priesteris šo vainu apskata, un redzi, ja tā vieta izskatās dziļāka, salīdzinot ar pārējo ādu, un mati ir plāni un iedzelteni, tad tādu lai priesteris atzīst par nešķīstu; tā ir spitālība galvā vai bārdā. 31 Bet, ja priesteris apskata ar izsitumiem saslimušo vietu un tur nekāda iedobuma ādā nav un tanī nav arī melnu matu, tad tādu lai priesteris iesloga uz septiņām dienām. 32 Un lai priesteris aplūko vainu septītajā dienā, un redzi, ja izsitums nav izplatījies tālāk un tanī vietā nav arī iedzeltenu matu, un tā neizskatās dziļāka, salīdzinot ar pārējo ādu, 33 tad lai viņam nodzen matus, bet izsituma vietu lai neaizskar, un tādu lai priesteris iesloga otru reizi uz septiņām dienām. 34 Un septītajā dienā lai priesteris apskata izsitumu, un redzi, ja izsitums ādā nav tālāk izplatījies un ādā nav nekādu iedobumu, tad priesterim viņu būs pasludināt par šķīstu, bet tam pašam ir jāmazgā savas drēbes, un lai viņš ir šķīsts. 35 Bet, ja izsitums lauzdamies laužas tālāk cauri ādai pēc viņa pasludināšanas par šķīstu 36 un viņu aprauga priesteris, un redzi, izsitums ādā ir izpleties tālāk, tad lai priesteris sīkāk nepētī, vai mati ir kļuvuši iedzelteni, - viņš ir nešķīsts. 37 Bet, ja tas izsitums, viņam to aplūkojot, ir tādā pat stāvoklī un tanī vietā aug melni mati, tad viņa izsitums ir izārstēts un viņš ir šķīsts, un arī priesterim viņš ir jāatzīst par šķīstu. 38 Bet, ja kādam vīram vai kādai sievai uz viņu miesas ādas mestos gaiši plankumi, plankumi ar baltām pūtēm, 39 un priesteris viņus apskatītu, un redzi, viņu miesas ādā ir bālas baltas pūtes, tad tas ir nevainīgs izsitums, kas aug viņa ādā, un viņš ir šķīsts. 40 Un, ja kādam vīram izkrīt galvas mati un tas kļūst plikpauris, viņš ir šķīsts; 41 un, ja no viņa galvas deniņiem un virs pieres izzūd mati un viņš kļūst plikpauris, arī tad viņš ir šķīsts. 42 Bet, ja viņa plikā paurī vai pie deniņiem iemetas balts izsitums, kas kļūst iesarkans, tad tā ir spitālība, kas attīstās viņa plikā paurī vai pie deniņiem. 43 Lai tādu apskata priesteris, un redzi, ja izsituma pacēlumi ir balti un krāsojas iesarkani vai nu viņa plikā paurī, vai pie deniņiem un tie izskatās kā miesas ādas spitālīgie izsitumi, 44 tad tāds vīrs ir spitālīgs; viņš ir nešķīsts, un arī priesterim būs viņu atzīt par nešķīstu, jo tam galvā ir spitālības vaina. 45 Un, kas ir spitālīgs, tam savas drēbes ir jāsaplēš, un viņa galva lai ir neapsegta, ar nekoptiem matiem, un viņa lūpas lai ir apsegtas, un viņš lai sauc: nešķīsts! nešķīsts! 46 Un visu to laiku, kamēr šis izsitums ir uz viņa, tas ir nešķīsts; tam ir jādzīvo atsevišķi, un viņa mājas vietai jāatrodas ārpus nometnes. 47 Un, ja spitālības vaina būs pie drēbēm, vai nu pie vilnas, vai linu drēbēm, 48 vai tās būtu austas vai adītas, vai no liniem, vai no vilnas, vai pie ādām un pie ādas izstrādājumiem, vienalga, 49 ja tikai parādās slimības dzelteni iesarkanā iedīgļa krāsa vai pie drēbēm, vai pie ādas, vai nu pie austām, vai pie adītām drēbēm, vai pie kāda ādas priekšmeta, tad tā ir spitālība un tai ir jātiek rādītai priesterim. 50 Un priesteris lai šādu vainu aplūko, un to, kam tāda vaina ir, lai iesloga uz septiņām dienām. 51 Bet septītajā dienā lai viņš to apskata, un, ja slimība ir tālāk izplatījusies vai nu uz drēbēm, vai uz austām vai adītām, vai uz ādas, vai uz jebkādiem ādas izstrādājumiem, tad tā ir ļaundabīga spitālība, tāds ir nešķīsts. 52 Un lai viņš sadedzina savas drēbes, vai austas, vai adītas, vai no vilnas, vai no liniem, kā arī visus ādas izstrādājumus, kādi vien tam būtu, jo tā slimība ir ļaundabīga spitālība, tāpēc tos būs sadedzināt ugunī. 53 Un, ja priesteris aplūko, un redzi, slimība nav izplatījusies nedz uz drēbēm, vai austām, vai adītām, nedz uz jebkādiem ādas izstrādājumiem, 54 tad priesterim būs pavēlēt, lai mazgā visu, kas tam slimības laikā bijis mugurā, un lai viņu iesloga otru reizi uz septiņām dienām. 55 Pēc tam kad viņš ir ticis mazgāts, lai priesteris vainu aplūko, un redzi, ja viņa acīs slimības pazīmes nav mainījušās, bet arī slimība nav tālāk izplatījusies, tad tomēr tas ir nešķīsts, un drēbes ir sadedzināmas ugunī, jo tā ir spitālības ieēdusies vaina, vai nu uz drēbes iekšpuses, vai uz tās ārpuses. 56 Un, ja priesteris to aplūko, un redzi, pēc mazgāšanas aizdomīgā vieta ir mainījusies, tad lai tas tādu vietu izplēš no drēbēm vai no ādas, vai no austām, vai no adītām drēbēm. 57 Bet, ja vēl aizvien redz pie drēbēm, vai nu pie austām, vai adītām, vai pie kādiem ādas izstrādājumiem kaut ko aizdomīgu, tad lai itin viss tiek sadedzināts ugunī, kas slimniekam ir bijis mugurā. 58 Un drēbes, vai nu austas, vai adītas, vai ādas dažādie izstrādājumi, kurus jūs esat mazgājuši, ja slimības pazīmes no tām atstājas, ir mazgājamas otru reizi, un tikai tad atzīstamas par šķīstām." 59 Šie ir bauslības noteikumi par spitālību un drēbēm, gan par vilnas drēbēm, gan par linu, vai nu austām, vai adītām, un visādiem ādas izstrādājumiem, kā tos turēt: vai par šķīstiem vai par nešķīstiem.
