The Cities of Refuge
1 Then the Lord told Joshua 2 to say to the people of Israel, “Choose the cities of refuge that I had Moses tell you about. 3 If any of you accidentally kills someone, you can go there and escape the one who is looking for revenge. 4 You can run away to one of these cities, go to the place of judgment at the entrance to the city, and explain to the leaders what happened. Then they will let you into the city and give you a place to live in, so that you can stay there. 5 If the one looking for revenge follows you there, the people of the city must not hand you over to that one. They must protect you because you killed the person accidentally and not out of anger. 6 You may stay in the city until you have received a public trial and until the death of the man who is then the High Priest. Then you may go back home to your own town, from which you had run away.”
7 So, on the west side of the Jordan they set aside Kedesh in Galilee, in the hill country of Naphtali; Shechem, in the hill country of Ephraim; and Hebron, in the hill country of Judah. 8 East of the Jordan, on the desert plateau east of Jericho, they chose Bezer in the territory of Reuben; Ramoth in Gilead, in the territory of Gad; and Golan in Bashan, in the territory of Manasseh. 9 These were the cities of refuge chosen for all the people of Israel and for any foreigner living among them. Any who killed a person accidentally could find protection there from the one looking for revenge; they could not be killed unless they had first received a public trial.
1 Tad Tas Kungs pavēlēja Jozuam, teikdams: 2 "Runā ar Israēla bērniem un saki: noteiciet sev vēl glābšanās pilsētas, par kurām Es ar jums esmu runājis caur Mozu, 3 lai turp varētu aizbēgt tāds, kas netīši un nezinādams ir nokāvis kādu dvēseli, un tās lai jums būtu par patvērumu no asinsatriebēja. 4 Ja tāds tad bēg uz kādu no šīm pilsētām, tad tam ir jānostājas pilsētas vārtos un viņam, šīs pilsētas vecajiem dzirdot, tas jāizstāsta; tad lai viņi to uzņem pie sevis pilsētā un lai viņam ierāda vietu, ka viņš var pie tiem dzīvot. 5 Kad nu asinsatriebējs viņu vajā, tad viņi nedrīkst to nodot viņa rokā, tāpēc ka viņš netīši bija nonāvējis savu tuvāko un viņš to nebija ienīdis nedz vakar, nedz aizvakar. 6 Un viņš lai paliek šinī pilsētā dzīvot, līdz kamēr tas nāks draudzes priekšā uz tiesu un līdz augstā priestera nāvei, kas tanī laikā tur būs amatā; pēc tam lai viņš atgriežas savā pilsētā un savā namā, tanī pilsētā, no kuras viņš bija aizbēdzis." 7 Tad Israēla bērni iesvētīja par tādām patvēruma vietām Kedešu Galilejā, Naftaļa kalnos, Sihemu Efraima kalnos un Kirjat-Arbu, tā ir Hebrona, Jūdas kalnos. 8 Un viņpus Jordānas, no Jērikas uz austrumiem, tie izraudzīja Beceru klajumā uz kalnu līdzenuma Rūbena ciltī un Ramotu Gileādā Gada ciltī, tāpat arī Golanu Basanā Manases ciltī. 9 Šīs bija izraudzītās pilsētas visiem Israēla bērniem, kā arī svešiniekiem, kas dzīvoja viņu vidū, lai uz turieni varētu bēgt ikkatrs, kas vien netīši nositis kādu cilvēku, lai tam nebūtu jāmirst no asinsatriebēja rokas, pirms tas nebūtu stāvējis draudzes priekšā.