1 Call out, Job. See if anyone answers.
Is there any angel to whom you can turn?
2 To worry yourself to death with resentment
would be a foolish, senseless thing to do.
3 I have seen fools who looked secure,
but I called down a sudden curse on their homes.
4 Their children can never find safety;
no one stands up to defend them in court.
5 Hungry people will eat the fool's crops—
even the grain growing among thorns —
and thirsty people will envy his wealth.
6 Evil does not grow in the soil,
nor does trouble grow out of the ground.
7 No indeed! We bring trouble on ourselves,
as surely as sparks fly up from a fire.
8 If I were you, I would turn to God
and present my case to him.
9 We cannot understand the great things he does,
and to his miracles there is no end.
10 He sends rain on the land
and he waters the fields.
11 Yes, it is God who raises the humble
and gives joy to all who mourn.
12-13 He upsets the plans of cunning people,
and traps the wise in their own schemes,
so that nothing they do succeeds;
14 even at noon they grope in darkness.
15 But God saves the poor from death;
he saves the needy from oppression.
16 He gives hope to the poor and silences the wicked.
17 Happy is the person whom God corrects!
Do not resent it when he rebukes you.
18 God bandages the wounds he makes;
his hand hurts you, and his hand heals.
19 Time after time he will save you from harm;
20 when famine comes, he will keep you alive,
and in war protect you from death.
21 God will rescue you from slander;
he will save you when destruction comes.
22 You will laugh at violence and hunger
and not be afraid of wild animals.
23 The fields you plow will be free of rocks;
wild animals will never attack you.
24 Then you will live at peace in your tent;
when you look at your sheep, you will find them safe.
25 You will have as many children
as there are blades of grass in a pasture.
26 Like wheat that ripens till harvest time,
you will live to a ripe old age.
27 Job, we have learned this by long study.
It is true, so now accept it.
1 Sauc vien, varbūt radīsies kāds, kas tev atbildēs? Uz kuru no svētajiem eņģeļiem tu gribi savu skatu vērst? 2 Tik tiešām, nelgu nokauj sirdēsti, un vientiesīgo nogalina viņa pārmērīgā dedzība. 3 Es esmu gan redzējis arī nelgu iesakņojamies, bet drīz vien man bija jānolād viņa miteklis. 4 Viņa bērniem nebija nekāda atbalsta, tiesas priekšā vārtos tie tika samīti, jo nebija neviena glābēja. 5 Viņa pļāvumu apēda trūkuma cietējs, pat no ērkšķu vidus tie to izņēma, un plēsīgie tvēra pēc viņa mantības. 6 Jo nelaime neizaug no zemes pīšļiem, un ciešanas nedzen asnus no druvas, 7 bet cilvēks pats rada ciešanas, un kā dzirkstis tās uzlido jo augstu. 8 Bet es gan censtos iet klāt Dievam, un savu lietu es celtu priekšā Dievam, 9 Tam, kas dara jo varenas lietas, kuras nav izdibināmas, un brīnuma darbus bez skaita, 10 Viņam, kas liek lietum nolīt pār zemes virsu un kas pavēl debesu veldzei sniegt spirdzinājumu druvām līdzīgi tam, 11 kā Viņš liek augstāk pacelties zemajiem un liek kādreiz noskumušajiem priecāties par augstāko laimi; 12 Viņam, kas neliek izdoties viltnieku nodomam, tā ka viņu rokas negūst panākumu; 13 Viņam, kas notver gudros viņu viltībās, tā ka viltīgie pārsteidzas paši savos viltus nolūkos: 14 dienu tie saduras ar tumsu, un pašā dienas vidū viņi grābstās kā nakts laikā. 15 Viņš ir tas, kas izglābj no zobena, no viņu mutes, un nabago no stiprā rokas. 16 Un tā nelaimīgajam atkal rodas cerība, jo aplamība pati aizdara savu muti. 17 Redzi, svētīgs tas cilvēks, kuru Dievs pārmāca, tāpēc nenonicini tā Visuvarenā pārmācības, 18 jo Viņš gan ievaino, bet arī pārsien, ja Viņš ko sasit, tad Viņa roka atkal dziedina. 19 Sešos grūtumos Viņš tevi paglābs, bet septītajā vairs bēdas tevi neskars. 20 Un bada dienā Viņš tevi izglābs no nāves, bet kara laikā no zobena varas. 21 No ļaunām mēlēm tu būsi drošs, un tev nebūs jābīstas no izpostīšanas, ka tā tevi sasniegs. 22 Tā tu drīkstēsi smieties par postu un dārgiem laikiem, un no lauku zvēriem tev nebūs ko bīties, 23 jo tev ir sava draudzība ar tīruma akmeņiem, bet plēsīgie zvēri sadzīvo ar tevi mierā. 24 Un tagad tu atzīsi, ka tava telts ir drošībā, un, kad tu apstaigā savu pagalmu, tu redzi, ka tev nenieka netrūkst, 25 un tu piedzīvosi, ka tavu pēcnācēju būs daudz, un to, kas no tevis būs cēlušies, ir tik, cik zāles virs zemes. 26 Un vecuma pilnbriedā tu ieslīgsi kapā, kā top ievākts nobriedumu sasniedzis kūlītis. 27 Redzi, to mēs esam izdibinājuši, klausi to un paturi labi vērā!"
