1-2 Job, you challenged Almighty God;
will you give up now, or will you answer?
Job
3-4 I spoke foolishly, Lord. What can I answer?
I will not try to say anything else.
5 I have already said more than I should.
6 Then out of the storm the Lord spoke to Job once again.
The Lord
7 Now stand up straight
and answer my questions.
8 Are you trying to prove that I am unjust—
to put me in the wrong and yourself in the right?
9 Are you as strong as I am?
Can your voice thunder as loud as mine?
10 If so, stand up in your honor and pride;
clothe yourself with majesty and glory.
11 Look at those who are proud;
pour out your anger and humble them.
12 Yes, look at them and bring them down;
crush the wicked where they stand.
13 Bury them all in the ground;
bind them in the world of the dead.
14 Then I will be the first to praise you
and admit that you won the victory yourself.
15 Look at the monster Behemoth;
I created him and I created you.
He eats grass like a cow,
16 but what strength there is in his body,
and what power there is in his muscles!
17 His tail stands up like a cedar,
and the muscles in his legs are strong.
18 His bones are as strong as bronze,
and his legs are like iron bars.
19 The most amazing of all my creatures!
Only his Creator can defeat him.
20 Grass to feed him grows
on the hills where wild beasts play.
21 He lies down under the thorn bushes,
and hides among the reeds in the swamp.
22 The thorn bushes and the willows by the stream
give him shelter in their shade.
23 He is not afraid of a rushing river;
he is calm when the Jordan dashes in his face.
24 Who can blind his eyes and capture him?
Or who can catch his snout in a trap?
1 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja: 2 "Vai pēlējs grib būt pastāvīgā nesaskaņā ar Visuvareno? Tas, kas apsūdz Dievu, lai sataisās atbildēt!" 3 Un Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja: 4 "Redzi, es esmu visai niecīgs, ko lai es Tev atbildu? Es uzlieku roku savai mutei. 5 Es reiz jau esmu runājis, bet tagad vairs neatbildēšu; es esmu gan runājis vēl otrreiz, bet turpmāk to vairs nekad nedarīšu." 6 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam vētrā un sacīja: 7 "Apjoz jel kā varonīgs vīrs savus gurnus, Es tev jautāšu, un tev būs Man atbildēt! 8 Vai tu tiešām gribi iznīcināt Manu tiesu, Mani nolikt par netaisnu, lai pats rādītos taisns? 9 Vai tev ir tāds elkonis kā Dievam, vai tev ir spēja likt dārdēt pērkonam, kā Viņš to dara? 10 Tad grezno sevi taču ar cildenumu un diženumu un tērpies greznumā un godībā! 11 Lai izplūst visā plašumā tavu dusmu kvēle, novēro ikvienu pašlepno un dari to atkal pazemīgu! 12 Uzlūko katru pārgalvi, kas ir iedomīgs, un pazemo viņu un satriec bezdievīgos tur, kur tie stāv! 13 Liec viņiem visiem kopā dziļi iegrimt pīšļos, liec, lai viņu seja sastingst nāves šausmās! 14 Tad Es atzīšu ar uzslavu arī tevi, ka tava labā roka tev nesusi uzvaru. 15 Bet palūko, te ir behemots, ko Es esmu radījis tāpat kā tevi! Tas ēd zāli kā katrs vērsis. 16 Bet palūko, kāds tam ir spēks viņa gurnos un to stiprumu, kāds viņa ķermenī! 17 Tas labprāt izstiepj taisnu un stingru savu asti kā ciedru koku, un viņa lielu dzīslas ir cieši sapītas cita ar citu. 18 Viņa kauli ir kā varā lietas caurules, viņa ģindenis kā izkalti dzelzs stieņi. 19 Viņš ir pirmais Dieva ceļos; viņa Radītājs ir piešķīris viņam arī zobenu. 20 Barību tam sagādā augstienes, kur visi lauku zvēri priecājas savā nodabā. 21 Tas snauž zem kupliem lotosa stādiem, paslēpies niedru un purvu augu aizsegā. 22 Lotosa krūmi rada viņam patvērumu ar savu ēnaino jumtu, un visapkārt tam ir upmalas kārkli. 23 Pat vareni upes uzplūdi neiedveš viņam bailes: viņš paliek paļāvīgā mierā arī tad, ja viņam pat visa Jordāna mutē smeltos. 24 Un kas gan to var sagrābt tieši no priekšas vai tam cauri nāsīm izdurt vadājamo saiti? 25 Vai tu vari leviatānu izvilkt ar makšķeres āķi jeb viņa mēli ar iemestu virvi? 26 Vai tu vari izvilkt valdāmo gredzenu cauri viņa nāsīm? Jeb vai tu vari ar žebērkli izdurt cauri viņa žaunām? 27 Vai gan viņš tevi, laipni pažēlodams, vēl lūgsies un uzrunās tevi ar jaukiem vārdiem? 28 Vai jūs savā starpā noslēgsit kādu līgumu, ka tu to pieņem par mūžīgu kalpu? 29 Vai tu rotaļāsies ar viņu kā ar kādu putniņu? Un vai tu tam piesiesi kājas pie mieta savu meitenīšu priekam un laika pavadīšanai? 30 Vai zvejasbiedri to pārdos, vai sadalīs to starp kānaāniešiem? 31 Vai tu vari tā ādu piedurt pilnu ar šķēpu zariem vai viņa galvu ar žebērkļiem? 32 Tik pieliec viņam savu kailo roku, tad sataisies jau uz karu, un tu vairs turpmāk tā nedarīsi!
