Egypt's Defeat at Carchemish
1 The Lord spoke to me about the nations, 2 beginning with Egypt. This is what he said about the army of King Neco of Egypt, which King Nebuchadnezzar of Babylonia defeated at Carchemish near the Euphrates River in the fourth year that Jehoiakim was king of Judah:
3 “The Egyptian officers shout,
‘Get your shields ready
and march into battle!
4 Harness your horses and mount them!
Fall in line and put on your helmets!
Sharpen your spears!
Put on your armor!’
5 “But what do I see?” asks the Lord.
“They are turning back in terror.
Their soldiers are beaten back;
overcome with fear, they run as fast as they can
and do not look back.
6 Those who run fast cannot get away;
the soldiers cannot escape.
In the north, by the Euphrates,
they stumble and fall.
7 Who is this that rises like the Nile,
like a river flooding its banks?
8 It is Egypt, rising like the Nile,
like a river flooding its banks.
Egypt said, ‘I will rise and cover the world;
I will destroy cities and the people who live there.
9 Command the horses to go
and the chariots to roll!
Send out the soldiers:
men from Ethiopia and Libya, carrying shields,
and skilled archers from Lydia.’”
10 This is the day of the Sovereign Lord Almighty:
today he will take revenge;
today he will punish his enemies.
His sword will eat them until it is full,
and drink their blood until it is satisfied.
Today the Almighty sacrifices his victims
in the north, by the Euphrates.
11 People of Egypt, go to Gilead
and look for medicine!
All your medicine has proved useless;
nothing can heal you.
12 Nations have heard of your shame;
everyone has heard you cry.
One soldier trips over another,
and both of them fall to the ground.
The Coming of Nebuchadnezzar
13 When King Nebuchadnezzar of Babylonia came to attack Egypt, the Lord spoke to me. He said,
14 “Proclaim it in the towns of Egypt,
in Migdol, Memphis, and Tahpanhes:
‘Get ready to defend yourselves;
all you have will be destroyed in war!
15 Why has your mighty god Apis fallen?
The Lord has struck him down!’
16 Your soldiers have stumbled and fallen;
each one says to the other,
‘Hurry! Let's go home to our people
and escape the enemy's sword!’
17 “Give the king of Egypt a new name—
‘Noisy Braggart Who Missed His Chance.’
18 I, the Lord Almighty, am king.
I am the living God.
As Mount Tabor towers above the mountains
and Mount Carmel stands high above the sea,
so will be the strength of the one who attacks you.
19 Get ready to be taken prisoner,
you people of Egypt!
Memphis will be made a desert,
a ruin where no one lives.
20 Egypt is like a splendid cow,
attacked by a stinging fly from the north.
21 Even her hired soldiers
are helpless as calves.
They did not stand and fight;
all of them turned and ran.
The day of their doom had arrived,
the time of their destruction.
22 Egypt runs away, hissing like a snake,
as the enemy's army approaches.
They attack her with axes,
like people cutting down trees
23 and destroying a thick forest.
Their soldiers are too many to count;
they outnumber the locusts.
24 The people of Egypt are put to shame;
they are conquered by the people of the north.
I, the Lord, have spoken.”
25 The Lord Almighty, the God of Israel, says, “I am going to punish Amon, the god of Thebes, together with Egypt and its gods and kings. I am going to take the king of Egypt and all who put their trust in him, 26 and hand them over to those who want to kill them, to King Nebuchadnezzar of Babylonia and his army. But later on, people will live in Egypt again, as they did in times past. I, the Lord, have spoken.
The Lord Will Save His People
27 “My people, do not be afraid,
people of Israel, do not be terrified.
I will rescue you from that faraway land,
from the land where you are prisoners.
You will come back home and live in peace;
you will be secure, and no one will make you afraid.
28 I will come to you and save you.
I will destroy all the nations
where I have scattered you,
but I will not destroy you.
I will not let you go unpunished;
but when I punish you, I will be fair.
I, the Lord, have spoken.”
1 Šis ir Tā Kunga vārds, kas nāca pār pravieti Jeremiju par citām tautām. 2 Par Ēģipti, par Ēģiptes ķēniņa faraona Neho karaspēku, kas stāvēja pie Perat-upes pie Karhemišas un ko Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars sakāva Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, ceturtajā valdīšanas gadā: 3 "Sakārtojiet vairogus, lielos un mazos, un dodieties cīņā! 4 Seglojiet zirgus, jātnieki, un kāpiet tiem mugurā! Lieciet bruņucepures galvā, triniet šķēpus un apvelciet bruņas! 5 Kādēļ Es tos redzu bailēs atkāpjamies? Kādēļ viņu vīri ir mazticīgi un bēg bez apstājas? Briesmas visapkārt!" saka Tas Kungs. 6 "Ne kustīgākais, ne drošsirdīgākais neizbēgs: tie ziemeļos pie Perat-upes krastiem klupa, krita un palika uz mūžu guļam!" 7 Kas tā tāda, kas kā Nīla izkāpa no krastiem, tā ka tās uzplūdi viļņoja kā plašas un dziļas straumes? 8 Ēģipte cēlās kā Nīla, tās ūdeņi vēlās pāri krastiem kā dziļas straumes, un tā teica: "Es celšos un pārplūdināšu visu zemi, iznīcināšu pilsētas un to iedzīvotājus!" 9 Auļojiet šurpu, zirgi, un ripojiet projām, rati! Un vīri lai iziet kara gaitās, etiopieši un ar vairogiem izrīkotie putieši, kā arī veiklie stopu uzvilcēji un bultu raidītāji ludieši! 10 Šī diena ir Tā Kunga Cebaota atriebības diena, lai atmaksātu Saviem pretiniekiem. Zobens rij, līdz kamēr tas paēdis un apreibinājies ar viņu asinīm. Tam Kungam ir kaujas svētki un upuru mielasts ziemeļu zemē pie Perat-upes. 11 Ej un kāp Gileādā, jaunava Ēģipte, un meklē dziedināmo balzamu! Velti tu lieto dažādas zāles, tev nav vairs dziedināšanas! 12 Tautas dzird tavu kaunu, zeme ir tavu vaidu pilna, un neskaitāmi varoņi atdusas viens uz otra, jo tie krita abi kopā! 13 Šis ir tas vārds, ko Tas Kungs darīja zināmu pravietim Jeremijam, kad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars jau devās uzvarēt Ēģipti: 14 "Pasludiniet to Ēģiptē, izziņojiet to Migodalā, arī Nofā un Tahpanhesā, pavēlēdami: celies un sataisies cīņai, jo zobens jau rij visu ap tevi! 15 Kādēļ notriekti pie zemes tavi varoņi? Viņi neizturēja, jo Tas Kungs viņus nogāza pie zemes. 16 Tā Viņš nogāza daudzus, tie krita cits pār citu, saukdami: iesim atpakaļ pie savas tautas savā dzimtajā zemē, glābsimies no rijēja zobena! 17 Piešķiriet faraonam, Ēģiptes ķēniņam, vārdu: Trakulis, kas palaidis garām īsto brīdi! 18 Tik tiešām, ka Es dzīvoju, tā saka tas Ķēniņš, kura vārds ir Kungs Cebaots, kā Tabors paceļas kalnu starpā un kā Karmels pie jūras - viņš droši nāks! 19 Noliec sev pa rokai visus izceļošanai nepieciešamos piederumus, tu, visu iedzīvotāju kopa, tu īstā Ēģiptes meita, jo Nofa kļūst tuksnesis, to nodedzinās, tā kļūs neapdzīvota!" 20 Ēģipte ir brīnišķīgi skaista jauna govs, bet no ziemeļiem nāk dundurs, noteikti tas nāk. 21 Arī tās algotņu kareivji, kas iedzīvotāju vidū ir kā baroti teļi, ir cīņā pagriezuši muguru un nav izturējuši: ir pienākusi viņu nelaimes diena, viņu piemeklēšanas laiks! 22 Klau! Dzirdams troksnis, it kā čūskai rāpojot, šņācot un bēgot, jo tie tuvojas ar karaspēku un uzbrūk Ēģiptei ar cirvjiem kā malkas cirtēji. 23 "Tie nocērt viņas mežu," saka Tas Kungs, "kas ir nepārredzams, liels; taču viņu ir vairāk kā siseņu, tie nav saskaitāmi!" 24 Ēģiptes meita paliek sēžam kaunā; viņa tiek nodota ziemeļu tautas rokā. 25 Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, saka: "Redzi, Es piemeklēšu Amonu no Noa un faraonu un visu Ēģipti ar tās dieviem un ķēniņiem, faraonu un tos, kas uz viņu paļaujas. 26 Tos Es nododu tiem rokās, kas tīko pēc viņu dzīvības, Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara un viņa kalpu rokās. Bet šī zeme pēcgalā būs atkal apdzīvota kā vecos laikos, saka Tas Kungs, 27 bet tu nebīsties, Jēkab, Mans kalps, un neuztraucies, Israēl! Jo zini, Es tevi izglābšu no tālām zemēm un tavus piederīgos no viņu cietumu zemes! Jēkabs atgriezīsies atpakaļ un dzīvos mierā un drošībā, neviens viņu vairs netraucēs un nebiedēs. 28 Tātad nebīsties, Mans kalps Jēkab, tā saka Tas Kungs, jo Es esmu pie tevis! Es darīšu galu visām tautām, kuru starpā Es tevi biju izklīdinājis, bet tevi Es saudzēšu, tevi tikai pārmācīšu, kā tu pelnījis; pavisam bez soda Es nevaru tevi atstāt."