Israel's Return Home
1 The Lord says, “The time is coming when I will be the God of all the tribes of Israel, and they will be my people. 2 In the desert I showed mercy to those people who had escaped death. When the people of Israel longed for rest, 3 I appeared to them from far away. People of Israel, I have always loved you, so I continue to show you my constant love. 4 Once again I will rebuild you. Once again you will take up your tambourines and dance joyfully. 5 Once again you will plant vineyards on the hills of Samaria, and those who plant them will eat what the vineyards produce. 6 Yes, the time is coming when sentries will call out on the hills of Ephraim, ‘Let's go up to Zion, to the Lord our God.’”
7 The Lord says,
“Sing with joy for Israel,
the greatest of the nations.
Sing your song of praise,
‘The Lord has saved his people;
he has rescued all who are left.’
8 I will bring them from the north
and gather them from the ends of the earth.
The blind and the lame will come with them,
pregnant women and those about to give birth.
They will come back a great nation.
9 My people will return weeping,
praying as I lead them back.
I will guide them to streams of water,
on a smooth road where they will not stumble.
I am like a father to Israel,
and Ephraim is my oldest son.”
10 The Lord says,
“Nations, listen to me
and proclaim my words on the far-off shores.
I scattered my people, but I will gather them
and guard them as a shepherd guards his flock.
11 I have set Israel's people free
and have saved them from a mighty nation.
12 They will come and sing for joy on Mount Zion
and be delighted with my gifts—
gifts of grain and wine and olive oil,
gifts of sheep and cattle.
They will be like a well-watered garden;
they will have everything they need.
13 Then the young women will dance and be happy,
and men, young and old, will rejoice.
I will comfort them and turn their mourning into joy,
their sorrow into gladness.
14 I will fill the priests with the richest food
and satisfy all the needs of my people.
I, the Lord, have spoken.”
The Lord's Mercy on Israel
15 The Lord says,
“A sound is heard in Ramah,
the sound of bitter weeping.
Rachel is crying for her children;
they are gone,
and she refuses to be comforted.
16 Stop your crying
and wipe away your tears.
All that you have done for your children
will not go unrewarded;
they will return from the enemy's land.
17 There is hope for your future;
your children will come back home.
I, the Lord, have spoken.
18 “I hear the people of Israel say in grief,
‘Lord, we were like an untamed animal,
but you taught us to obey.
Bring us back;
we are ready to return to you,
the Lord our God.
19 We turned away from you,
but soon we wanted to return.
After you had punished us,
we hung our heads in grief.
We were ashamed and disgraced
because we sinned when we were young.’
20 “Israel, you are my dearest child,
the one I love best.
Whenever I mention your name,
I think of you with love.
My heart goes out to you;
I will be merciful.
21 Set up signs and mark the road;
find again the way by which you left.
Come back, people of Israel,
come home to the towns you left.
22 How long will you hesitate, faithless people?
I have created something new and different,
as different as a woman protecting a man.”
The Future Prosperity of God's People
23 The Lord Almighty, the God of Israel, says, “When I restore the people to their land, they will once again say in the land of Judah and in its towns,
‘May the Lord bless the sacred hill of Jerusalem,
the holy place where he lives.’
24 People will live in Judah and in all its towns, and there will be farmers, and shepherds with their flocks. 25 I will refresh those who are weary and will satisfy with food everyone who is weak from hunger. 26 So then, people will say, ‘I went to sleep and woke up refreshed.’
27 “I, the Lord, say that the time is coming when I will fill the land of Israel and Judah with people and animals. 28 And just as I took care to uproot, to pull down, to overthrow, to destroy, and to demolish them, so I will take care to plant them and to build them up. 29 When that time comes, people will no longer say,
‘The parents ate the sour grapes,
But the children got the sour taste.’
30 Instead, those who eat sour grapes will have their own teeth set on edge; and everyone will die because of their own sin.”
31 The Lord says, “The time is coming when I will make a new covenant with the people of Israel and with the people of Judah. 32 It will not be like the old covenant that I made with their ancestors when I took them by the hand and led them out of Egypt. Although I was like a husband to them, they did not keep that covenant. 33 The new covenant that I will make with the people of Israel will be this: I will put my law within them and write it on their hearts. I will be their God, and they will be my people. 34 None of them will have to teach a neighbor to know the Lord, because all will know me, from the least to the greatest. I will forgive their sins and I will no longer remember their wrongs. I, the Lord, have spoken.”
35 The Lord provides the sun for light by day,
the moon and the stars to shine at night.
He stirs up the sea and makes it roar;
his name is the Lord Almighty.
36 He promises that as long as the natural order lasts,
so long will Israel be a nation.
37 If one day the sky could be measured
and the foundations of the earth explored,
only then would he reject the people of Israel
because of all they have done.
The Lord has spoken.
38 “The time is coming,” says the Lord, “when all of Jerusalem will be rebuilt as my city, from Hananel Tower west to the Corner Gate. 39 And the boundary line will continue from there on the west to the hill of Gareb and then around to Goah. 40 The entire valley, where the dead are buried and garbage is dumped, and all the fields above Kidron Brook as far as the Horse Gate to the east, will be sacred to me. The city will never again be torn down or destroyed.”
1 "Tanī laikā," tā saka Tas Kungs, "Es būšu Dievs visām Israēla ciltīm, un tās būs Mana tauta. 2 Tā saka Tas Kungs: zobena pasaudzēta tauta ir atradusi žēlastību tuksnesī. Es noiešu, lai vestu Israēlu viņa miera pilnajā dzīves vietā!" 3 Tas Kungs man parādījās no tālienes: "Es tevi mīlēju ar mūžīgu mīlestību, tādēļ Es pret tevi tik uzticīgi esmu saglabājis Savu žēlastību. 4 Es tevi atkal uzcelšu, ka tu stāvēsi atjaunota, Israēla jaunava! Tu greznosies vēlreiz ar savām roku bungām un iziesi riņķa dejā, priecīgi diedama! 5 Tu atkal dēstīsi vīnadārzus Samarijas kalnos, un dēstītāji arī baudīs to augļus. 6 Jo nāks diena, kad sargi sauks Efraima kalnos: celieties, iesim uz Ciānu pie Tā Kunga, mūsu Dieva! 7 Jo tā saka Tas Kungs: priecājieties ar skaļiem kliedzieniem par Jēkabu un gavilējiet par tautu galvu - pašu pirmo starp tautām! Skandiniet slavas dziesmas un sakiet: izglāb, Kungs, Savu tautu, Israēla pārpalikumu! 8 Redzi, Es tos atvedīšu atpakaļ no ziemeļu zemes un sapulcināšu no visiem zemes galiem. Viņu starpā ir akli un tizli, grūtas sievas un dzemdētājas, tie visi kopā lielā pulkā atgriezīsies šurp. 9 Tie nāks raudādami, ar kvēlām lūgšanām sirdī, un Es tos vedīšu mājās. Es tos vedīšu mājās. Es tos vedīšu pie ūdens strautiem pa līdzenu ceļu, kur tie neklups, jo Es esmu Israēlam atkal kļuvis par tēvu, un Ēfraims ir Mans pirmdzimtais dēls! 10 Klausaities, tautas, Tā Kunga vārdu un pasludiniet tālajām jūras salām šādu vēsti: Viņš, kas Israēlu izklīdināja, to tagad atkal pulcina kopā un sargā kā gans Savu ganāmo pulku! 11 Jo Tas Kungs ir izpircis Jēkabu un viņu atsvabinājis no tā rokas, kas bija stiprāks par viņu. 12 Tā tie nāks un gavilēs Ciānas kalnā un steigsies pie Tā Kunga dāvanām, pie labības, vīna un eļļas, pie jauniem jēriem un vēršiem, un viņu dvēsele būs kā auglīgs dārzs, un tiem nebūs vairs jācieš trūkums. 13 Tad jaunavas atkal priecāsies diedamas un jaunekļi un sirmgalvji jūsmos visi kopā līdz ar viņām. Es pārvērtīšu viņu skumjas priekā un tos iepriecināšu un ielīksmošu pēc viņu bēdām. 14 Un Es pamielošu priesteru sirdi ar tauku barību, un Mana tauta būs paēdināta ar Manas svētības dāvanām, saka Tas Kungs. 15 Tā saka Tas Kungs: klau! Brēkšana dzirdama Rāmā, vaimanas un gauža raudāšana! Rahēle apraud savus bērnus, tā nav iepriecināma savu bērnu dēļ, jo to vairs nav!" 16 Tomēr arī tā saka Tas Kungs: "Neļauj savai balsij izskanēt nemitīgās vaimanās un atradini savas acis no nepārtrauktām asarām! Jo ir vēl kāda cita atlīdzība par tavām pūlēm, tā saka Tas Kungs, patiesi tie pārnāks no ienaidnieku zemes! 17 Tiešām, tev ir vēl nākotnes cerība, tā saka Tas Kungs, jo tavi bērni pārnāks atpakaļ savās robežās! 18 Es gan dzirdēju, kā Efraims žēlojās: Tu esi mani pārmācījis, un es mācījos kārtību kā iešanai jūgā nepieradināts teļš. Ļauj man atgriezties mājās, tad es atgriezīšos, jo Tu taču esi Tas Kungs, mans Dievs! 19 Jo kopš es novērsos no Tevis, es sajūtu nožēlu, kopš esmu nācis pie īstās atziņas, es situ sev pa saviem gurniem, es kaunos un stāvu apjucis, jo man jācieš par savas jaunības negodu! - 20 Vai tad Man Efraims tiešām ir tik dārgs dēls un tik mīļš bērns, ka Es viņu vienmēr atceros mīlestībā, kaut gan Es viņu bieži esmu brīdinājis? Taču laikam tādēļ Mana sirds tā pukst par viņu, un Man par viņu jāapžēlojas katrā ziņā!" saka Tas Kungs. 21 "Uzcel ceļa rādītājus stabus un nostati ceļa zīmes un ievēro to ceļu, pa kuru tu reiz gāji! Atgriezies, jaunava Israēl, atgriezies atpakaļ šeit savās pilsētās! 22 Cik ilgi tu vēl šurp un turp maldīsies, tu atkritēja gara meita? Tas Kungs ir devis ko jaunu šinī zemē: sieva aptecēs vīru, tā cieši viņam piekļausies." 23 Tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: "Atkal lietos šo svētīšanas vārdu Jūdas zemē un tās pilsētās, kad Es pārvedīšu atpakaļ trimdiniekus: Tas Kungs lai tevi svētī, tu taisnības mājokli, tu svētais kalns! 24 Un Jūda tur dzīvos ar visām savām pilsētām vienkopus, arāji un tie, kas klejo ar ganāmo pulku; 25 Es dzirdināšu katru iztvīkušo un novārgušo un iepriecināšu katru noskumušo dvēseli!" 26 Tad es uzmodos, un raugi, mans miegs man bija salds bijis un mani spirdzinājis. 27 "Redzi, nāks dienas," saka Tas Kungs, "kad Es stiprināšu Israēla un Jūdas namu un likšu spēcīgi pieaugt tiklab cilvēku, kā arī lopu skaitam, 28 un, kā Es turēju vaļā Savas acis pār viņiem, lai tos izrautu ar visām saknēm, tos sagrautu, tiem visu noplēstu un iznīcinātu un sagādātu nelaimi, tā Es tagad būšu pār tiem nomodā, lai tiem uzceltu un dēstītu visu par jaunu!" - tā saka Tas Kungs. 29 Tanīs dienās vairs nesacīs: tēvi ēduši skābas vīnogas, un bērniem no tā zobi apmizējuši. 30 Ikvienam jāmirst sava nozieguma dēļ: kas ēd skābas vīnogas, tam zobi tiešām apmizēs. 31 "Redzi, nāks dienas," saka Tas Kungs, "kad Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu, 32 ne tādu derību, kādu Es citkārt slēdzu ar jūsu tēviem, kad Es tos ņēmu pie rokas un izvedu no Ēģiptes zemes. Šo derību tie ir pārkāpuši, kaut gan Man bija noteikšana pār tiem, tā saka Tas Kungs. 33 Nē, šāda būs derība, ko Es slēgšu ar Israēla namu pēc šīm dienām, tā saka Tas Kungs, Es iedēstīšu Savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mana tauta. 34 Tad nemācīs vairs draugs draugu un brālis brāli, sacīdams: atzīstiet To Kungu! - jo visi Mani pazīs, lielie un mazie, tā saka Tas Kungs, jo Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!" 35 Tā saka Tas Kungs, kas licis sauli par spīdekli dienā un mēnesi un zvaigznes pēc noteiktiem likumiem par spīdekļiem naktī, kas sabango jūru, ka tās viļņi krāc, - Kungs Cebaots ir Viņa vārds: 36 "Ja šie nesatricināmie likumi reiz izbeigtos Manā priekšā, saka Tas Kungs, tikai tad izbeigtos arī Israēla dzimums kā tauta Manā priekšā uz visiem laikiem!" 37 Tā saka Tas Kungs: "Ja varētu izmērīt debesis augšā un izpētīt zemes pamatus apakšā, tikai tad Es atstumtu arī no Sevis visu Israēla dzimumu visa tā dēļ, ko tie darījuši, saka Tas Kungs, 38 redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, kad šo pilsētu uzcels no jauna Tam Kungam no Hananeēla torņa līdz Stūra vārtiem 39 un mērnieka aukla stiepsies tālāk taisni pār Gāreba pakalnu un pagriezīsies tad uz Goahu. 40 Un visa miroņu un pelnu ieleja un visi tīrumi līdz Kidronas ielejai, līdz Zirgu vārtu stūrim uz rītiem būs svēti Tam Kungam. Tur neko vairs nemūžam nedz plēsīs, nedz jauks nost!"
