God's Punishment of the Rebellious
1 The Lord said, “I was ready to answer my people's prayers, but they did not pray. I was ready for them to find me, but they did not even try. The nation did not pray to me, even though I was always ready to answer, ‘Here I am; I will help you.’ 2 I have always been ready to welcome my people, who stubbornly do what is wrong and go their own way. 3 They shamelessly keep on making me angry. They offer pagan sacrifices at sacred gardens and burn incense on pagan altars. 4 At night they go to caves and tombs to consult the spirits of the dead. They eat pork and drink broth made from meat offered in pagan sacrifices. 5 And then they say to others, ‘Keep away from us; we are too holy for you to touch!’ I cannot stand people like that—my anger against them is like a fire that never goes out.
6 “I have already decided on their punishment, and their sentence is written down. I will not overlook what they have done, but will repay them 7 for their sins and the sins of their ancestors. They have burned incense at pagan hill shrines and spoken evil of me. So I will punish them as their past deeds deserve.”
8 The Lord says, “No one destroys good grapes; instead, they make wine with them. Neither will I destroy all my people—I will save those who serve me. 9 I will bless the Israelites who belong to the tribe of Judah, and their descendants will possess my land of mountains. My chosen people, who serve me, will live there. 10 They will worship me and will lead their sheep and cattle to pasture in the Plain of Sharon in the west and in Trouble Valley in the east.
11 “But it will be different for you that forsake me, who ignore Zion, my sacred hill, and worship Gad and Meni, the gods of luck and fate. 12 It will be your fate to die a violent death, because you did not answer when I called you or listen when I spoke. You chose to disobey me and do evil. 13 And so I tell you that those who worship and obey me will have plenty to eat and drink, but you will be hungry and thirsty. They will be happy, but you will be disgraced. 14 They will sing for joy, but you will cry with a broken heart. 15 My chosen people will use your name as a curse. I, the Sovereign Lord, will put you to death. But I will give a new name to those who obey me. 16 Anyone in the land who asks for a blessing will ask to be blessed by the faithful God. Whoever takes an oath will swear by the name of the faithful God. The troubles of the past will be gone and forgotten.”
The New Creation
17 The Lord says, “I am making a new earth and new heavens. The events of the past will be completely forgotten. 18 Be glad and rejoice forever in what I create. The new Jerusalem I make will be full of joy, and her people will be happy. 19 I myself will be filled with joy because of Jerusalem and her people. There will be no weeping there, no calling for help. 20 Babies will no longer die in infancy, and all people will live out their life span. Those who live to be a hundred will be considered young. To die before that would be a sign that I had punished them. 21-22 People will build houses and get to live in them—they will not be used by someone else. They will plant vineyards and enjoy the wine—it will not be drunk by others. Like trees, my people will live long lives. They will fully enjoy the things that they have worked for. 23 The work they do will be successful, and their children will not meet with disaster. I will bless them and their descendants for all time to come. 24 Even before they finish praying to me, I will answer their prayers. 25 Wolves and lambs will eat together; lions will eat straw, as cattle do, and snakes will no longer be dangerous. On Zion, my sacred hill, there will be nothing harmful or evil.”
1 Es esmu atklājies tiem, kas pēc Manis nejautāja, Mani atrod tie, kas Mani nemeklēja, un tautām, kas Manu Vārdu nepiesauca, Es saku: "Še Es esmu! Še Es esmu!" 2 Es izstiepju cauru dienu Savas rokas pret stūrgalvīgu tautu, kas seko pati savām domām pa nelabu ceļu, 3 pret tautu, kas Mani vienmēr sāpīgi sarūgtina, nesdama Manā priekšā kaujamos upurus dārzos un kvēpināmos upurus uz ķieģeļu altāriem. 4 Šie ļaudis sēd kapenēs, paliek pa nakti noslēpumainās vietās un alās, ēd cūkas gaļu, un viņu traukos atrodas no nešķīstām lietām vārīta vira. 5 Tie saka: paliec tālāk no manis! Nenāc man klāt, jo es esmu Tev par svētu! Tādi ļaudis ir kā dūmi Manā degunā, kā uguns, kas liesmo cauru dienu. 6 "Redzi, Manā priekšā ir rakstīts, un Es nerimšu, kamēr Es nebūšu atmaksājis, tiešām, Es atmaksāšu to viņiem un likšu viņiem to sajust viņu krūtīs un sirdīs, 7 par jūsu noziegumiem un par jūsu tēvu noziegumiem kopā, tā saka Tas Kungs, jo, tāpēc ka tie kvēpināja uz kalniem un Mani zaimoja uz pakalniem, Es tiem vispirms ielikšu viņu klēpī viņiem pienācīgo algu." 8 Tā saka Tas Kungs: "Kamēr vīnogu ķekarā vēl ir dzīvības sula, mēdz sacīt: neposti to! Jo tur svētība iekšā. Tāpat Es rīkošos ar Saviem kalpiem, ka Es tos visus nenomaitāju. 9 Es radīšu Jēkabam pēcnācējus un Jūdam Mana kalnāja īpašniekus, lai Mani izredzētie to manto un Mani kalpi tur dzīvo. 10 Tad Saronas līdzenums taps par avju ganībām un Ahoras ieleja par vēršu novietni Manai tautai, proti, tiem no tās, kas Mani meklēja. 11 Bet jūs, kas atmetuši To Kungu un aizmirsuši Manu svēto kalnu, kas klājat galdu laimes dievam Gadam un nesat ar garšvielām pastiprinātus vīnus kā dzeramos upurus dievietei Menijai, - 12 jūs Es nododu zobenam, jums visiem būs galvas jānoliec nociršanai, jo jūs Man neatbildējāt, kad Es jūs aicināju, un neklausījāties, kad Es runāju, bet darījāt to, kas ļauns Manās acīs, un izraudzījāties to, kas Man nepatīk." 13 Tādēļ tā saka Dievs Tas Kungs: "Redzi, Mani kalpi ēdīs, bet jūs būsit izsalkuši; redzi, Mani kalpi dzers, bet jūs būsit izslāpuši; redzi, Mani kalpi priecāsies, bet jūs stāvēsit nokaunējušies! 14 Redzi, Mani kalpi gavilēs savā sirdspriekā, bet jūs brēksit sirdēstos un vaimanāsit izmisumā! 15 Bez tam jūs atstāsit savu vārdu Maniem izredzētiem kā lāstu vārdu: Dievs Tas Kungs tevi lai nogalina! Bet Saviem kalpiem Viņš dos citu vārdu, 16 tā ka tas, kas meklēs svētību šai zemē, tas to atradīs patiesā Dievā, un, kas dos zvērestu šai zemē, tas zvērēs uzticības Dieva Vārdā. Agrākās grūtības būs aizmirstas un paliks apslēptas Manām acīm. 17 Jo redzi, Es radīšu jaunas debesis un jaunu zemi, ka agrākās vairs nepieminēs, un tās nevienam vairs nenāks prātā. 18 Bet priecājieties un līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu, jo redzi, Es pārradīšu Jeruzālemi priekam un tās tautu līksmībai. 19 Un Es pats priecāšos par Jeruzālemi un līksmošu par Savu tautu. Tur vairs nedzirdēs raudāšanu, nedz sāpju kliedzienus. 20 Tur nebūs nedz zīdaiņa, kas tikai nedaudz dienu dzīvo, nedz arī sirmgalvja, kas neizdzīvo līdz galam savas mūža dienas; kā pats jaunākais mirs tas, kas vismaz simts gadu vecumā, un kādu tikai ap simts gadu vecu mirušo uzskatīs par lāsta skartu grēcinieku. 21 Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīnadārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus. 22 Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs vīnadārzus, lai citi ēstu to augļus. Bet kā koku mūžs ir arī Manas tautas mūžs, un Mani izredzētie izmantos paši to, ko viņu rokas veikušas. 23 Viņi nedarbosies un nepūlēsies velti, nedz arī dzemdēs bērnus agrai nāvei, jo viņi ir Tā Kunga svētīto dzimums, un viņu pēcnācēji viņiem paliks. 24 Un notiks, pirms viņi sauc, Es viņiem jau atbildēšu, un, kamēr viņi vēl runā, Es viņus jau uzklausīšu. 25 Vilki un jēri ies kopā ganos, un lauva ēdīs salmus kā vērsis, bet čūskas barība būs pīšļi. Tie nedarīs vairs nedz ļauna, nedz posta visā Manā svētajā kalnā!" saka Tas Kungs.
