1 “This is the end for Babylon's gods!
Bel and Nebo once were worshiped,
but now they are loaded on donkeys,
a burden for the backs of tired animals.
2 The idols cannot save themselves;
they are captured and carried away.
This is the end for Babylon's gods!
3 “Listen to me, descendants of Jacob,
all who are left of my people.
I have cared for you from the time you were born.
4 I am your God and will take care of you
until you are old and your hair is gray.
I made you and will care for you;
I will give you help and rescue you.
5 “To whom will you compare me?” says the Lord.
“Is there anyone else like me?
6 People open their purses and pour out gold;
they weigh out silver on the scales.
They hire a goldsmith to make a god;
then they bow down and worship it.
7 They lift it to their shoulders and carry it;
they put it in place, and there it stands,
unable to move from where it is.
If any pray to it, it cannot answer
or save them from disaster.
8 “Remember this, you sinners;
consider what I have done.
9 Remember what happened long ago;
acknowledge that I alone am God
and that there is no one else like me.
10 From the beginning I predicted the outcome;
long ago I foretold what would happen.
I said that my plans would never fail,
that I would do everything I intended to do.
11 I am calling a man to come from the east;
he will swoop down like a hawk
and accomplish what I have planned.
I have spoken, and it will be done.
12 “Listen to me, you stubborn people
who think that victory is far away.
13 I am bringing the day of victory near—
it is not far away at all.
My triumph will not be delayed.
I will save Jerusalem
and bring honor to Israel there.”
1 Bels ir sabrucis, un Nebo grīļojas. To tēli uzkrauti nastu nesēju lopiņiem, mantu pārvadātājiem dzīvniekiem. Tēli, kurus jūs nesen nēsājāt apkārt, uzlikti nogurušiem lopiem. 2 Tie visi ļodzās, jau bieži gāzušies, tie nevarēja nastu aiznest drošībā, un paši bija spiesti doties gūstā. 3 "Uzklausait Mani, Jēkaba nams un visi Israēla nama pāri palikušie, jūs, kas no jūsu mātes miesām Man bijuši uzkrauti un kas, no jūsu mātes klēpja sākot, esat bijuši Manis nesti! 4 Arī līdz jūsu vecuma dienām Es palikšu tas pats, Es jūs nesīšu, kamēr jūs paliksit sirmi. To Es darīju līdz šim, un arī turpmāk Es to jums darīšu, Es jūs nesīšu un jūs izglābšu. 5 Ar ko jūs Mani salīdzināsit, kam Mani pielīdzināsit, ka mēs būtu līdzīgi? 6 Tie izber zeltu no maka un nosver sudrabu ar svariem, salīgst sudrabkali, lai tas darinātu dievu, kura priekšā tie zemojas un kuru tie pielūdz. 7 Viņi ņem to uz pleciem un nēsā apkārt, un noliek atkal savā vietā. Tur tas stāv un nekustas. Kad to piesauc, tas neatbild un nevar nevienam palīdzēt viņa vajadzībā. 8 Apdomājiet un esiet stipri garā, ņemiet to pie sirds, jūs atkritēji! 9 Pieminiet notikumus kopš seniem laikiem, ka Es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga! 10 Es no iesākuma pasludināju gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis, sacīdams: Mans lēmums piepildīsies! Es īstenošu visu, kas Man patīk! 11 Es aicinu ērgli no rītiem un vīru pēc Mana padoma no tālas zemes. Kā Es esmu noteicis, tā Es tam likšu arī notikt, kā Es esmu lēmis, tā Es to arī izpildīšu. 12 Uzklausaities, jūs cietsirdīgie, kas esat tālu no taisnības! 13 Es Savu taisnību tuvu esmu atnesis, tā nav vairs tālu, un Mana palīdzība nekavēsies; Ciānai Es gribu piešķirt glābšanu."
