The People's Insincere Repentance
1 The people say, “Let's return to the Lord! He has hurt us, but he will be sure to heal us; he has wounded us, but he will bandage our wounds, won't he? 2 In two or three days he will revive us, and we will live in his presence. 3 Let us try to know the Lord. He will come to us as surely as the day dawns, as surely as the spring rains fall upon the earth.”
4 But the Lord says, “Israel and Judah, what am I going to do with you? Your love for me disappears as quickly as morning mist; it is like dew, that vanishes early in the day. 5 That is why I have sent my prophets to you with my message of judgment and destruction. What I want from you is plain and clear: 6 I want your constant love, not your animal sacrifices. I would rather have my people know me than burn offerings to me.
7 “But as soon as they entered the land at Adam, they broke the covenant I had made with them. 8 Gilead is a city full of evil people and murderers. 9 The priests are like a gang of robbers who wait in ambush for someone. Even on the road to the holy place at Shechem they commit murder. And they do all this evil deliberately! 10 I have seen a horrible thing in Israel: my people have defiled themselves by worshiping idols.
11 “And as for you, people of Judah, I have set a time to punish you also for what you are doing.
1 nāciet, atgriezīsimis atkal pie Tā Kunga! Viņš mūs gan ir saplosījis, Viņš mūs arī dziedinās; Viņš mūs ir sasitis, un Viņš arī pārsies mūsu brūces. 2 Pēc divām dienām Viņš mūs darīs jauna dzīvības spēka pilnus; trešajā dienā Viņš liks mums piecelties, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā. 3 Tad mēs veltīsim visu savu uzmanību un neatlaidīgi centīsimies, lai atzītu To Kungu. Jo Viņš atmirdzēs kā skaista rīta ausma cauri mākoņu plīvuram un nāks pie mums kā lietus, kas veldzē zemi. 4 Ko lai Es tev daru, Efraim, un tev, Jūda? Jo jūsu mīlestība ir kā rīta mākonis un kā rasa, kas ātri nozūd. 5 Tādēļ jau Es arī lieku šaust viņus ar praviešu runām un nogalinu viņus ar Manas mutes vārdiem, lai Mana taisnība atmirdzētu kā uzaustoša gaisma. 6 Jo Man ir prieks par mīlestību un ne par upuriem nokautiem lopiem, Man patīk Dieva atziņa un nebūt ne dedzināmie upuri. 7 Bet viņi kā Ādams ir pārkāpuši derību un kļuvuši Man neuzticīgi. 8 Jo Gileāda ir pilsēta, kas pilna elku dievību un asiņainu noziegumu. 9 Un priesteri ar savu atbalstītāju baru ir kā slepkavas, kas uzglūn ceļiniekiem un žņaugdami nogalina viņus uz Sihemas ceļa; tik tiešām, viņi dara visnegantākos darbus, kas vien viņiem patīk! 10 Israēla namā Es redzu notiekam lietas, kuras skatot Mani pārņem šausmas, jo tur Efraims nododas netiklībai un Israēls aptraipa sevi ar nešķīstību. 11 Tomēr arī Jūdam vēl paredzēta svētīga pļauja, kad Es pārvedīšu atpakaļ Savu tautu no trimdas!
