1 This is the message that the Lord revealed to the prophet Habakkuk.
Habakkuk Complains of Injustice
2 O Lord, how long must I call for help before you listen, before you save us from violence? 3 Why do you make me see such trouble? How can you stand to look on such wrongdoing? Destruction and violence are all around me, and there is fighting and quarreling everywhere. 4 The law is weak and useless, and justice is never done. Evil people get the better of the righteous, and so justice is perverted.
The Lord's Reply
5 Then the Lord said to his people, “Keep watching the nations around you, and you will be astonished at what you see. I am going to do something that you will not believe when you hear about it. 6 I am bringing the Babylonians to power, those fierce, restless people. They are marching out across the world to conquer other lands. 7 They spread fear and terror, and in their pride they are a law to themselves.
8 “Their horses are faster than leopards, fiercer than hungry wolves. Their cavalry troops come riding from distant lands; their horses paw the ground. They come swooping down like eagles attacking their prey.
9 “Their armies advance in violent conquest, and everyone is terrified as they approach. Their captives are as numerous as grains of sand. 10 They treat kings with contempt and laugh at high officials. No fortress can stop them—they pile up earth against it and capture it. 11 Then they sweep on like the wind and are gone, these men whose power is their god.”
Habakkuk Complains to the Lord Again
12 Lord, from the very beginning you are God. You are my God, holy and eternal. Lord, my God and protector, you have chosen the Babylonians and made them strong so that they can punish us. 13 But how can you stand these treacherous, evil men? Your eyes are too holy to look at evil, and you cannot stand the sight of people doing wrong. So why are you silent while they destroy people who are more righteous than they are?
14 How can you treat people like fish or like a swarm of insects that have no ruler to direct them? 15 The Babylonians catch people with hooks, as though they were fish. They drag them off in nets and shout for joy over their catch! 16 They even worship their nets and offer sacrifices to them, because their nets provide them with the best of everything.
17 Are they going to use their swords forever and keep on destroying nations without mercy?
1 Šis ir Dieva pasludinājums, ko parādībā redzējis pravietis Habakuks. 2 Cik ilgi, Kungs, es lai saucu pēc palīdzības - un Tu to nedzirdi? Cik ilgi lai Tavās ausīs atskan mani saucieni par varmācību - un Tu nesniedz palīdzību? 3 Kādēļ Tu man liec redzēt pārestību, kas kādam tiek nodarīta, un kādēļ Tu liec man noskatīties mokās? Laupīšanas un noziegumi notiek manā acu priekšā, rodas asas domstarpības un uzliesmo naids! 4 Tāpēc bauslība kļuvusi maznozīmīga, un taisnība nekur nevar kļūt par uzvarētāju. Bezdievīgais uzveic taisno, un tiesa tiek sagrozīta. 5 Aplūkojiet citas tautas, skataities cits uz citu un brīnaities, jo Es darīšu kaut ko jūsu dienās, kas jums būtu neticams, ja jums to stāstītu. 6 Jo redzi, Es atmodināšu kaldejus, skaudru, nežēlīgu un kustīgu tautu, kas ar mieru pat kājām doties līdz pašam zemes galam, lai iegūtu sev jaunas dzīves vietas, kas viņiem nepieder. 7 Tā ir briesmīga un nežēlīga tauta; savu taisnību un pārgalvību tā uzliek visiem par likumu. 8 Viņu straujie zirgi zviedz, leopardu izbiedēti, viņi ir tramīgi tiem uzglūnošo tuksnešu vilku dēļ. Viņu jātnieki atauļo no lielas tālienes, viņi atlido kā ērgļi, kas steidz gūt savu ēsmu. 9 Viss viņu pulks nāk, lai darītu varas darbus; kurp tie vērš savu skatu, tur tie izlaužas cauri kā rīta vējš; viņu savākto gūstekņu skaits ir kā tuksneša smiltis. 10 Viņi ļauni zobojas par ķēniņiem un apsmej vadoņus; par cietokšņiem tie smejas, jo tie uzber smilšu valni un ieņem cietoksni. 11 Tā viņi aizdrāžas tālāk kā vējš, turpinādami apgrēcību, un uzskata savu spēku par savu dievu. 12 Bet vai Tu, Kungs, neesi no laika gala mans Dievs, mans Svētais? Nē, mēs taču nemirsim! Jeb vai Tu, mūsu stiprā klints, tiešām šo mūsu ienaidnieku esi nolicis mums par tiesātāju, esi izraudzījis viņu, lai mūs pārmācītu? 13 Tavas acis ir pārāk šķīstas, lai Tu varētu skatīt ļaunumu, un varas darbus Tu arī nevari uzlūkot. Kāpēc tad Tu mierīgi noraugies uz laupītājiem un ciet klusu, kad ļaundaris aprij to, kas taisnāks par viņu? 14 Tu padari cilvēku līdzīgu zivīm jūrā, līdzīgu kādam rāpulim, kas nepazīst valdnieka. 15 Viņš izvilks visus tos ar savas makšķeres auklu, viņš savāks visus savos tīklos un saķers savos valgos; tad viņš priecāsies un gavilēs par to. 16 Tādēļ arī sava kaujamā upura tiesu viņš nes savam tīklam un kvēpināmo upuri nes savai makšķeres auklai, jo tikai ar šo abu lietu palīdzību viņa īpašuma daļa ir trekna un barība tik bagāta ar aizdaru. 17 Lai viņš tad arī izmet un tukšo savu tīklu, bet vai viņš pastāvīgi drīkst nokaut tautas bez žēlastības?
