The Shepherds of Israel
1 The Lord spoke to me. 2 “Mortal man,” he said, “denounce the rulers of Israel. Prophesy to them, and tell them what I, the Sovereign Lord, say to them: You are doomed, you shepherds of Israel! You take care of yourselves, but never tend the sheep. 3 You drink the milk, wear clothes made from the wool, and kill and eat the finest sheep. But you never tend the sheep. 4 You have not taken care of the weak ones, healed the ones that are sick, bandaged the ones that are hurt, brought back the ones that wandered off, or looked for the ones that were lost. Instead, you treated them cruelly. 5 Because the sheep had no shepherd, they were scattered, and wild animals killed and ate them. 6 So my sheep wandered over the high hills and the mountains. They were scattered over the face of the earth, and no one looked for them or tried to find them.
7 “Now, you shepherds, listen to what I, the Lord, am telling you. 8 As surely as I am the living God, you had better listen to me. My sheep have been attacked by wild animals that killed and ate them because there was no shepherd. My shepherds did not try to find the sheep. They were taking care of themselves and not the sheep. 9 So listen to me, you shepherds. 10 I, the Sovereign Lord, declare that I am your enemy. I will take my sheep away from you and never again let you be their shepherds; never again will I let you take care only of yourselves. I will rescue my sheep from you and not let you eat them.
The Good Shepherd
11 “I, the Sovereign Lord, tell you that I myself will look for my sheep and take care of them 12 in the same way as shepherds take care of their sheep that were scattered and are brought together again. I will bring them back from all the places where they were scattered on that dark, disastrous day. 13 I will take them out of foreign countries, gather them together, and bring them back to their own land. I will lead them back to the mountains and the streams of Israel and will feed them in pleasant pastures. 14 I will let them graze in safety in the mountain meadows and the valleys and in all the green pastures of the land of Israel. 15 I myself will be the shepherd of my sheep, and I will find them a place to rest. I, the Sovereign Lord, have spoken.
16 “I will look for those that are lost, bring back those that wander off, bandage those that are hurt, and heal those that are sick; but those that are fat and strong I will destroy, because I am a shepherd who does what is right.
17 “Now then, my flock, I, the Sovereign Lord, tell you that I will judge each of you and separate the good from the bad, the sheep from the goats. 18 Some of you are not satisfied with eating the best grass; you even trample down what you don't eat! You drink the clear water and muddy what you don't drink! 19 My other sheep have to eat the grass you trample down and drink the water you muddy.
20 “So now, I, the Sovereign Lord, tell you that I will judge between you strong sheep and the weak sheep. 21 You pushed the sick ones aside and butted them away from the flock. 22 But I will rescue my sheep and not let them be mistreated any more. I will judge each of my sheep and separate the good from the bad. 23 I will give them a king like my servant David to be their one shepherd, and he will take care of them. 24 I, the Lord, will be their God, and a king like my servant David will be their ruler. I have spoken. 25 I will make a covenant with them that guarantees their security. I will get rid of all the dangerous animals in the land, so that my sheep can live safely in the fields and sleep in the forests.
26 “I will bless them and let them live around my sacred hill. There I will bless them with showers of rain when they need it. 27 The trees will bear fruit, the fields will produce crops, and everyone will live in safety on his own land. When I break my people's chains and set them free from those who made them slaves, then they will know that I am the Lord. 28 The heathen nations will not plunder them any more, and the wild animals will not kill and eat them. They will live in safety, and no one will terrify them. 29 I will give them fertile fields and put an end to hunger in the land. The other nations will not sneer at them any more. 30 Everyone will know that I protect Israel and that they are my people. I, the Sovereign Lord, have spoken.
31 “You, my sheep, the flock that I feed, are my people, and I am your God,” says the Sovereign Lord.
1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns, sludini pret Israēla ganiem, saki šiem ganiem: tā saka Dievs Tas Kungs: bēdas Israēla ganiem, kas ganījuši tikai paši sevi! Vai ganiem nebija avis ganīt? 3 Jūs viņu pienu gan dzerat, ar viņu vilnu ģērbjaties un kaujat taukās, bet jūs avis neganāt. 4 Vājās jūs nekopjat un nespēcināt, slimās nedziedināt, ievainotās nepārsienat, izklīdušās nesadzenat kopā, pazudušās nemeklējat, bet ar tām rīkojaties varmācīgi un nežēlīgi. 5 Tā tās izklīda, tāpēc ka tām nebija gana, un izklīdušas tās kļuva plēsīgiem zvēriem par barību un pazuda. 6 Manas avis maldās pa visiem kalniem un augstiem pakalniem, tās izklīdušas pa visu zemi, un neviens nerūpējas par tām un neuzmeklē tās. 7 Tādēļ jūs, gani, uzklausait Tā Kunga vārdu! 8 Tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, tāpēc ka Manas avis kritušas laupītājiem par guvumu un lauku zvēriem par barību, jo tām nebija gana un Mani gani nerūpējās par Manām avīm, tie ganīja paši sevi, bet neganīja Manas avis, - 9 tāpēc jūs, gani, uzklausait Tā Kunga vārdu! 10 Tā saka Dievs Tas Kungs: Es celšos pret šiem ganiem, Es atprasīšu Savas avis no viņu rokas un izbeigšu viņu gana amatu, lai tie negana paši sevi. Es atraušu Savas avis viņu mutei, lai tās nav viņiem vairāk par barību. 11 Jo tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es pats tagad rūpēšos par Savām avīm un gādāšu par tām. 12 Kā gans rūpējas par savu ganāmo pulku, tiklīdz kā dažas no viņa avīm atšķīrušās no pārējā bara, tā Es rūpēšos par Savām avīm un centīšos dabūt tās atpakaļ no visām tām vietām, kur tās bija izklīdinātas apmākušās un tumšās dienās. 13 Es tās izvedīšu ārā no tautām un salasīšu tās pa dažādām zemēm, un aizvedīšu tās atpakaļ viņu pašu zemē, un tās ganīšu Israēla kalnos un lejās un visos apdzīvotos zemes novados. 14 Es tās ganīšu labās ganībās, Israēla augstajos kalnos būs viņu ganāmās vietas. Tur tās atdusēsies jauko nokaļņu aplokos, un tur tām būs treknas ganības Israēla kalnos. 15 Es pats būšu Savu avju gans, un Es pats tās saguldīšu, saka Dievs Tas Kungs, 16 nomaldījušās Es uzmeklēšu, noklīdušās Es salasīšu un atgādāšu atpakaļ, ievainotās pārsiešu un slimās dziedināšu, taukās un stiprās Es izdeldēšu; Es ganīšu tās pēc taisnības. 17 Bet jūs, Manas avis, tā saka Dievs Tas Kungs, uzklausiet Mani: Es turēšu tiesu starp avi un avi un starp auniem un āžiem. 18 Vai tā jums vēl par maz, ka jūs ganāties pašās labākajās ganībās? Vai gribat arī savas atlikušās ganības kājām samīdīt? Jums ir skaidrs ūdens dzeršanai. Vai jūs gribat arī atlikušo ar savām kājām saduļķot? 19 Un tad Manas avis lai ēd ganībās, ko jūs esat kājām samīdījuši, un lai dzer to ūdeni, ko jūs esat ar savām kājām saduļķojuši? 20 Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es šķirošu treknās un liesās avis un turēšu tiesu viņu starpā. 21 Tāpēc ka jūs vājās avis stumdāt ar sāniem un pleciem un badāt tās ar ragiem, kamēr tās esat izdzinuši laukā, 22 tad Es nākšu Savām avīm palīgā, lai tās nekļūst jums par laupījumu, un Es spriedīšu tiesu atsevišķu avju starpā. 23 Es tām iecelšu vienu vienīgu ganu, kas tās ganīs, Savu kalpu Dāvidu, viņš tās ganīs un būs viņu gans. 24 Un Es, Tas Kungs, būšu viņu Dievs, un Mans kalps Dāvids būs valdnieks viņu vidū, Es, Tas Kungs, esmu tā sacījis. 25 Un Es slēgšu ar tām miera derību un izdzīšu ārā no zemes plēsīgos zvērus, tā ka tās varēs pat tukšos klajumos droši dzīvot un mežos mierīgi dusēt. 26 Es tās svētīšu un piešķiršu svētību arī visai Savai kalna zemei, Es došu lietu savā laikā: tas būs svētības lietus. 27 Koki laukā nesīs savus augļus, un zeme dos savu ražu, un tie droši dzīvos savā zemē un atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, ja Es sarauju viņu jūga sakas un atsvabinu tos no viņu verdzinātāju rokas. 28 Tad tie nebūs vairs tautām par laupījumu, meža zvēri tos neaprīs, tie dzīvos drošībā, un neviens tos netraucēs un nebiedēs. 29 Es tiem došu ražīgus un auglīgus stādus, tā ka tiem nebūs jācieš savā zemē bads un nebūs jādzird tautu ļaunprātīgie nicinājumi. 30 Tad tie atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs, un esmu kopā ar viņiem, un tie, Israēla nams, ir Mana tauta, tā saka Dievs Tas Kungs. 31 Jūs esat Manas avis, Manu ganību avis, jūs, cilvēki, un Es esmu jūsu Dievs," - tā saka Dievs Tas Kungs.
