The Crimes of Jerusalem
1 The Lord spoke to me. 2 “Mortal man,” he said, “are you ready to judge the city that is full of murderers? Make clear to her all the disgusting things she has done. 3 Tell the city what I, the Sovereign Lord, am saying: Because you have murdered so many of your own people and have defiled yourself by worshiping idols, your time is coming. 4 You are guilty of those murders and are defiled by the idols you made, and so your day is coming, your time is up! That is why I have let the nations make fun of you and all the countries sneer at you. 5 Countries nearby and countries far away sneer at you because of your lawlessness. 6 All Israel's leaders trust in their own strength and commit murder. 7 None of you in the city honor your parents. You cheat foreigners and take advantage of widows and orphans. 8 You have no respect for the holy places, and you don't keep the Sabbath. 9 Some of your people tell lies about others in order to have them put to death. Some of them eat sacrifices offered to idols. Some are always satisfying their lusts. 10 Some of them sleep with their father's wife. Some force women to have intercourse with them during their period. 11 Some commit adultery, and others seduce their daughters-in-law or their half sisters. 12 Some of your people murder for pay. Some charge interest on the loans they make to other Israelites and get rich by taking advantage of them. They have forgotten me.” The Sovereign Lord has spoken.
13 “I will bring my fist down on your robberies and murders. 14 Do you think you will have any courage left or have strength enough to lift your hand when I am finished with you? I, the Lord, have spoken, and I keep my word. 15 I will scatter your people to every country and nation and will put an end to your evil actions. 16 And so the other nations will dishonor you, but you will know that I am the Lord.”
God's Refining Furnace
17 The Lord said to me, 18 “Mortal man, the Israelites are of no use to me. They are like waste metal—copper, tin, iron, and lead—left over after silver has been refined in a furnace. 19 So now I, the Sovereign Lord, am telling them that they are just as useless as that. I will bring them all together in Jerusalem 20 in the same way that the ore of silver, copper, iron, lead, and tin is put in a refining furnace. My anger and rage will melt them the way fire melts ore. 21 Yes, I will gather them in Jerusalem, build a fire under them, and melt them with my anger. 22 They will be melted in Jerusalem the way silver is melted in a furnace, and then they will know that they are feeling the anger of the Lord.”
The Sins of Israel's Leaders
23 The Lord spoke to me again. 24 “Mortal man,” he said, “tell the Israelites that their land is unholy, and so I am punishing it in my anger. 25 The leaders are like lions roaring over the animals they have killed. They kill the people, take all the money and property they can get, and by their murders leave many widows. 26 The priests break my law and have no respect for what is holy. They make no distinction between what is holy and what is not. They do not teach the difference between clean and unclean things, and they ignore the Sabbath. As a result the people of Israel do not respect me. 27 The government officials are like wolves tearing apart the animals they have killed. They commit murder in order to get rich. 28 The prophets have hidden these sins like workers covering a wall with whitewash. They see false visions and make false predictions. They claim to speak the word of the Sovereign Lord, but I, the Lord, have not spoken to them. 29 The wealthy cheat and rob. They mistreat the poor and take advantage of foreigners. 30 I looked for someone who could build a wall, who could stand in the places where the walls have crumbled and defend the land when my anger is about to destroy it, but I could find no one. 31 So I will turn my anger loose on them, and like a fire I will destroy them for what they have done.” The Sovereign Lord has spoken.
1 Tad atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns, vai negribi tiesāt šo asinspilsētu, vai negribi tai pasludināt spriedumu? Parādi tai visu tās negantību. 3 Un saki: tā saka Dievs Tas Kungs: lai bēdas tai pilsētai, kas izlējusi savējo asinis, lai tās laiks drīzāk nāktu, un, kas sev par nelaimi darinājusi elkus, lai aptraipītos! 4 Asinis izliedama, tu esi noziegusies, un, elkus darinādama, tu esi nešķīsta kļuvusi un tuvojusies savam tiesas un soda laikam, un pienākusi savu gadu noslēgumam. Tādēļ Es padaru tevi par nicinājumu citām tautām un par apsmieklu visām zemēm. 5 Vai tās tuvu no tevis vai tālu, tās izsmies tevi, tādēļ ka tavs vārds aptraipīts un tevī visur valda izvirtība un liels apjukums. 6 Redzi, Israēla valdnieki no tava vidus arvien ir tiekušies, cik kuram no viņiem tas ar saviem spēkiem bijis iespējams, izliet pašu ļaužu asinis. 7 Tēvu un māti tavi cilvēki savā dzīvē nicina, pret svešinieku tie ir varmācīgi tavā vidū, tāpat viņi apspiež bāriņus un atraitnes pie tevis. 8 Kas Man svēts, to tu nicini, Manas svētās dienas tu apgāni. 9 Tavā vidū ir apmelotāji, kas tiecas izliet asinis. Ir ļaudis, kas kalnos notur upuru mielastus, tavu ļaužu starpā notiek kauna un izvirtības pilnas lietas. 10 Daži no tavējiem atsedz tēva kaunumu, daži izlieto netiklībai sievas viņu nešķīstuma brīžos to mēnešreizēs; 11 vēl cits pārkāpj laulību ar sava tuvākā sievu, cits dzīvo nešķīstībā un asinsgrēkā ar savu vedeklu, cits atkal izvaro un aptraipa savu pusmāsu, sava tēva meitu. 12 Ir tevī ļaudis, kas ļaujas sevi uzpirkt ar dāvanām, lai izlietu asinis. Tu aizdod naudu un plēs augļus, un varmācīgi izmanto savu tuvāko, bet Mani tu esi aizmirsusi, saka Dievs Tas Kungs. 13 Redzi, Es sasitu rokas tās negodīgās peļņas dēļ, ko tu esi guvusi, un to asiņu dēļ, kas izlietas tavējo starpā. 14 Vai tava sirds pastāvēs un izturēs, vai tavas rokas būs stipras tanīs dienās, kad Es iešu tiesā ar tevi? Es, Tas Kungs, to esmu runājis, un Es to arī izpildīšu. 15 Es tevi izkaisīšu tautu starpā un tevi izklīdināšu pa zemēm un tevī galīgi iznīcināšu tavu nešķīstību, 16 lai tu, savas pašas vainas dēļ negodā kritusi, stāvētu negodā citu tautu acu priekšā; tad tu nāksi pie atziņas, ka Es esmu Tas Kungs." 17 Tad atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 18 "Cilvēka bērns, Israēla nams ir Man palicis par izdedžiem; tie visi ir kā varš un alva, kā dzelzs un svins ceplī, tie ir palikuši par sudraba izdedžiem. 19 Tādēļ tā saka Tas Kungs: tāpēc ka jūs esat palikuši par izdedžiem, tad redzi, Es jūs sapulcēšu Jeruzālemē, 20 un, kā sudrabu un varu, dzelzi, svinu un alvu kopā liek ceplī un tad zem tā kurina uguni, lai šis maisījums kustu, tā Es Savās dusmās un Savā bardzībā ņemšu jūs un likšu jūs kopā ceplī kausēšanai. 21 Es jūs sapulcēšu un iešķilšu pret jums Savu dusmu uguni, ka jūs tanī izkūstat. 22 Kā sudrabu kausē ceplī, tā jūs tur kausēs, lai jūs atzīstat, ka Es, Tas Kungs, esmu izlējis Savas dusmas pār jums." 23 Tad atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 24 "Cilvēka bērns, saki tai: tu esi kā zeme, kas nav slacināta, kur lietus nelija dusmības dienā. 25 Tās valdnieki bijuši kā rūcēji un laupījuma kārīgi lauvas, tie norijuši cilvēku dzīvības, salaupījuši bagātību un mantu, tie vairojuši tur atraitņu skaitu. 26 Tās priesteri pārkāpuši Manu bauslību, tie liek novārtā to, kas Man svēts, tie neatšķir svēto no nesvētā un nemāca atšķirt šķīsto no nešķīstā, tie neievēro Manas svētās dienas. Es neesmu vairs viņu vidū tas Svētais. 27 Tās dižciltīgie pārējo starpā ir kā plēsīgi vilki: aiz mantkārības tie izlej asinis un iznīcina cilvēku dzīvības. 28 Bet tās pravieši apmet visu to ar kaļķu javu, tiem stāstīdami par aplamām parādībām, sludina tiem melus, apgalvodami: tā saka Dievs Tas Kungs, - kaut Tas Kungs to nav sacījis. 29 Arī vienkāršā tauta tai zemē dara varmācības, tā laupa, apspiež nabago un cietēju un apkrāpj svešinieku, neievērodama ne tiesu, ne taisnību. 30 Es meklēju viņu vidū kādu, kas nostātos par saviem tautiešiem kā mūris un aizstāvētu zemi Manā priekšā, ka Es ar Savu tiesas spriedumu to galīgi nepazudinu, bet Es neatradu neviena. 31 Tad Es izlēju Savas dusmas pār tiem un tos iznīcināju ar Savas bardzības uguni, un sodam par viņu grēkiem Es liku krist uz viņu galvas," - tā saka Dievs Tas Kungs.
