Haman Plots to Destroy the Jews
1 Some time later King Xerxes promoted a man named Haman to the position of prime minister. Haman was the son of Hammedatha, a descendant of Agag. 2 The king ordered all the officials in his service to show their respect for Haman by kneeling and bowing to him. They all did so, except for Mordecai, who refused to do it. 3 The other officials in the royal service asked him why he was disobeying the king's command; 4 day after day they urged him to give in, but he would not listen to them. “I am a Jew,” he explained, “and I cannot bow to Haman.” So they told Haman about this, wondering if he would tolerate Mordecai's conduct. 5 Haman was furious when he realized that Mordecai was not going to kneel and bow to him, 6 and when he learned that Mordecai was a Jew, he decided to do more than punish Mordecai alone. He made plans to kill every Jew in the whole Persian Empire.
7 In the twelfth year of King Xerxes' rule, in the first month, the month of Nisan, Haman ordered the lots to be cast (“purim,” they were called) to find out the right day and month to carry out his plot. The thirteenth day of the twelfth month, the month of Adar, was decided on.
8 So Haman told the king, “There is a certain race of people scattered all over your empire and found in every province. They observe customs that are not like those of any other people. Moreover, they do not obey the laws of the empire, so it is not in your best interests to tolerate them. 9 If it please Your Majesty, issue a decree that they are to be put to death. If you do, I guarantee that I will be able to put 375 tons of silver into the royal treasury for the administration of the empire.”
10 The king took off his ring, which was used to stamp proclamations and make them official, and gave it to the enemy of the Jewish people, Haman son of Hammedatha, the descendant of Agag. 11 The king told him, “The people and their money are yours; do as you like with them.”
12 So on the thirteenth day of the first month Haman called the king's secretaries and dictated a proclamation to be translated into every language and system of writing used in the empire and to be sent to all the rulers, governors, and officials. It was issued in the name of King Xerxes and stamped with his ring. 13 Runners took this proclamation to every province of the empire. It contained the instructions that on a single day, the thirteenth day of Adar, all Jews—young and old, women and children—were to be killed. They were to be slaughtered without mercy and their belongings were to be taken. 14 The contents of the proclamation were to be made public in every province, so that everyone would be prepared when that day came.
15 At the king's command the decree was made public in the capital city of Susa, and runners carried the news to the provinces. The king and Haman sat down and had a drink while the city of Susa was being thrown into confusion.
1 Pēc šiem notikumiem ķēniņš Ahasvers iecēla augstākā godā un visaugstākā amatā agagieti Hamanu, Hammedatas dēlu, un lika viņa sēdekli augstāk par visiem lielkungiem savā galmā. 2 Un visiem ķēniņa galma kalpotājiem bija jāliecas un jāzemojas Hamana priekšā, jo tā ķēniņš par viņu bija pavēlējis. Bet Mordohajs neliecās un arī nekrita viņa priekšā pie zemes. 3 Tad ķēniņa kalpotāji, kas bija pie vārtiem, jautāja Mordohajam: "Kāpēc tu pārkāp ķēniņa pavēli?" 4 Kad viņi jautāja tā viņam ik dienas un kad viņš tomēr neklausījās uz viņiem, viņi stāstīja to Hamanam, lai redzētu, vai Mordohaja pašattaisnojums tiks atzīts, jo viņš bija stāstījis tiem, ka viņš ir jūds. 5 Un, kad Hamans redzēja, ka Mordohajs tiešām neliecas un nezemojas viņa priekšā, viņš kļuva dziļu dusmu pilns. 6 Taču viņš turēja zem sava goda pacelt roku vienīgi pret Mordohaju, jo viņam bija paziņots, kādas tautas loceklis Mordohajs esot. Tādēļ viņam radās nodoms reizē ar Mordohaju iznīcināt visus jūdus, kas mita visā Ahasvera valstī. 7 Pirmajā mēnesī, kas ir nīsāna mēnesis, ķēniņa Ahasvera divpadsmitajā valdīšanas gadā, meta pūr, tas ir, meslus, Hamana priekšā no dienas dienā, un viņi meta tos no mēneša mēnesī līdz divpadsmitajam mēnesim, kas ir ādāra mēnesis. 8 Tad Hamans sacīja ķēniņam Ahasveram: "Ir kāda tauta, kas ir izkaisīta un izklīdināta starp citām visās tavas valsts zemēs; tās likumi atšķiras no ikvienas tautas likumiem, un ķēniņa likumus viņi nepilda, tā ka ķēniņam neklājas tos neievērotus atstāt mierā. 9 Ja ķēniņam tas šķiet labi, lai uzraksta, ka viņi jāiznīcina, un es iesvēršu desmit tūkstošus sudraba talentu ķēniņa ierēdņu rokās, lai tos nodotu ķēniņa mantu glabātavā." 10 Tad ķēniņš novilka savu zīmoggredzenu no savas rokas un deva to agagietim Hamanam, Hammedatas dēlam, jūdu ienaidniekam, 11 un ķēniņš sacīja Hamanam: "Nauda lai top nodota tavā rīcībā, tāpat arī šī tauta, lai tu darītu ar viņu, kā tev patīk." 12 Tad pirmā mēneša trīspadsmitajā dienā valdība sasauca ķēniņa rakstvežus, un viss tika rakstīts, kā Hamans pavēlēja, ķēniņa zemes vietvalžiem un pārvaldniekiem, kas bija katrā zemē, un ikvienas tautas lielkungiem, katrai zemei tās rakstā un katrai tautai viņas valodā; to rakstīja ķēniņa Ahasvera vārdā un apzīmogoja ar ķēniņa zīmogu. 13 Vēstules izsūtīja ar skrējējiem uz visām ķēniņa zemēm, lai iznīcinātu, nokautu un izdeldētu visus jūdus, no zēna līdz sirmgalvim, mazus bērnus un sievas, vienā dienā, proti, divpadsmitā mēneša trīspadsmitajā dienā, kas ir ādāra mēnesis, un arī lai nolaupītu viņu mantu. 14 Norakstu no tā, kas bija rakstīts, kā pavēli vajadzēja nodot katrā zemē, darot to zināmu visām tautām, lai tās būtu sagatavotas šai dienai. 15 Skrējēji naski devās prom ar ķēniņa pavēli. Šo pavēli izsludināja arī Sūsas pilī. Ķēniņš un Hamans atsēdās, lai dzertu, bet Sūsas pilsēta bija satraukuma pilna.
