A Vision of a Basket of Fruit
1 I had another vision from the Sovereign Lord. In it I saw a basket of fruit. 2 The Lord asked, “Amos, what do you see?”
“A basket of fruit,” I answered.
The Lord said to me, “The end has come for my people Israel. I will not change my mind again about punishing them. 3 On that day the songs in the palace will become cries of mourning. There will be dead bodies everywhere. They will be cast out in silence.”
Israel's Doom
4 Listen to this, you that trample on the needy and try to destroy the poor of the country. 5 You say to yourselves, “We can hardly wait for the holy days to be over so that we can sell our grain. When will the Sabbath end, so that we can start selling again? Then we can overcharge, use false measures, and fix the scales to cheat our customers. 6 We can sell worthless wheat at a high price. We'll find someone poor who can't pay his debts, not even the price of a pair of sandals, and we'll buy him as a slave.”
7 The Lord, the God of Israel, has sworn, “I will never forget their evil deeds. 8 And so the earth will quake, and everyone in the land will be in distress. The whole country will be shaken; it will rise and fall like the Nile River. 9 The time is coming when I will make the sun go down at noon and the earth grow dark in daytime. I, the Sovereign Lord, have spoken. 10 I will turn your festivals into funerals and change your glad songs into cries of grief. I will make you shave your heads and wear sackcloth, and you will be like parents mourning for their only child. That day will be bitter to the end.
11 “The time is coming when I will send famine on the land. People will be hungry, but not for bread; they will be thirsty, but not for water. They will hunger and thirst for a message from the Lord. I, the Sovereign Lord, have spoken. 12 People will wander from the Dead Sea to the Mediterranean and then on around from the north to the east. They will look everywhere for a message from the Lord, but they will not find it. 13 On that day even healthy young men and women will collapse from thirst. 14 Those who swear by the idols of Samaria, who say, ‘By the god of Dan’ or ‘By the god of Beersheba’—those people will fall and not rise again.”
1 Dievs Tas Kungs lika man skatīt šādu parādību. Un redzi, tur bija grozs, un tajā bija ienākušies augļi. 2 Un Viņš man jautāja: "Ko tu redzi, Amoss?" Es atbildēju: "Grozu un tajā ienākušos augļus." Tad Tas Kungs man teica: "Manai Israēla tautai ir pienācis gals, Es turpmāk vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to. 3 Tanī dienā dziesmas pilīs pārvērtīsies par kaukšanu; visās vietās gulēs daudz miroņu, kurus klusībā tur nometīs." - Tā teica Tas Kungs. 4 Uzklausiet šo vēsti, jūs, kas nomācat nabago un izdeldējat zemes bēdu ļaudis, 5 jūs, kas sakāt: "Kad tad nu jaunais mēness būs pāri, ka varam pārdot labību, un kad būs pagājis sabats, ka varam atvērt labības klētis, samazinot mēru, paaugstinot cenu un viltojot svaru, 6 ka beidzot mēs varētu nopirkt nabagos par naudu un trūcīgos par pāri kurpju un pelavas pārdot par graudiem?" 7 Pret šādu Jēkaba augstprātību Tas Kungs ir sacījis, zvērēdams: "Tiešām, visus šādus viņa darbus Es nekad neaizmirsīšu!" 8 Vai šā iemesla dēļ nebūtu jānodreb zemei un visiem tās iedzīvotājiem jāizsamist? Tiešām, zemei tad būtu jāpārplūst kā Nīlai, tai būtu jāpaceļas un jānokrītas kā Ēģiptes straumei! 9 "Un notiks tanī dienā," saka Dievs Tas Kungs, "Es likšu saulei norietēt jau pusdienas laikā un likšu tumsai nākt pār zemi visgaišākā dienas stundā. 10 Es visas jūsu svētku dienas pārvērtīšu sēru dienās un visas jūsu dziesmas raudu dziesmās; Es ietērpšu jūsu gurnus maisu drānās, Es likšu mesties jūsu galvām plikām; Es likšu jums visiem pārdzīvot sēras, kādas izjūt cilvēks sava vienīgā dēla nāves dēļ. Un visu šo lietu gals būs rūgta nelaimes diena! 11 Redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, visvarenais Dievs, Es sūtīšu zemē badu, ne maizes badu, nedz arī slāpes pēc ūdens, bet slāpes uzklausīt Tā Kunga vārdus. 12 Lai viņi skraidītu grīļodamies no vienas jūras līdz otrai, no ziemeļiem pret austrumiem un meklētu pēc Tā Kunga vārda - un tomēr to neatrastu. 13 Tai pašā dienā slāpju mocītas saļims skaistās jaunavas un brašie jaunekļi, 14 kas tagad zvēr pie Samarijas lāsta un saka: tik tiešām, ka tavs Dievs dzīvo, Dan! Tik tiešām, ka pareģe dzīvo Bēršebā! - Jo tie kritīs un nekad vairs nepiecelsies."
