The Destruction of Israel
1 How terrible it will be for you that have such an easy life in Zion and for you that feel safe in Samaria—you great leaders of this great nation Israel, you to whom the people go for help! 2 Go and look at the city of Calneh. Then go on to the great city of Hamath and on down to the Philistine city of Gath. Were they any better than the kingdoms of Judah and Israel? Was their territory larger than yours? 3 You refuse to admit that a day of disaster is coming, but what you do only brings that day closer. 4 How terrible it will be for you that stretch out on your luxurious couches, feasting on veal and lamb! 5 You like to compose songs, as David did, and play them on harps. 6 You drink wine by the bowlful and use the finest perfumes, but you do not mourn over the ruin of Israel. 7 So you will be the first to go into exile. Your feasts and banquets will come to an end.
8 The Sovereign Lord Almighty has given this solemn warning: “I hate the pride of the people of Israel; I despise their luxurious mansions. I will give their capital city and everything in it to the enemy.”
9 If there are ten men left in a family, they will die. 10 The dead man's relative, the one in charge of the funeral, will take the body out of the house. The relative will call to whoever is still left in the house, “Is anyone else there with you?”
The person will answer, “No!”
Then the relative will say, “Be quiet! We must be careful not even to mention the Lord's name.”
11 When the Lord gives the command, houses large and small will be smashed to pieces. 12 Do horses gallop on rocks? Does anyone plow the sea with oxen? Yet you have turned justice into poison, and right into wrong.
13 You brag about capturing the town of Lodebar. You boast, “We were strong enough to take Karnaim.”
14 The Lord God Almighty himself says, “People of Israel, I am going to send a foreign army to occupy your country. It will oppress you from Hamath Pass in the north to the Brook of the Arabah in the south.”
1 Bēdas jums, lepnajiem Ciānā, tāpat arī tiem, kas paļaujas uz Samarijas kalnu, visiem jums, pašas pirmās tautas dižciltīgajiem visu tautu starpā, pie kurām sevi pieskaita arī Israēla nams! 2 Aizejiet uz Kalni un skatieties, no turienes dodieties uz lielo pilsētu Hamatu un tad ejiet lejup pret filistiešu pilsētu Gātu; vai jūs esat labāki nekā šīs ķēniņa valstis, vai jūsu robežas garākas nekā viņu robežas? 3 Bēdas tiem, kas domā, ka nelaimes diena vēl tālu, un kas piebīda sev arvienu tuvāk varas darbu krēslu! 4 Jūs, kas guļat ziloņkaula gultās un izstiepjaties savos atpūtas zviļņos, kas apēdat ganāmpulku treknākos aunus un barotos teļus no laidara vidus, 5 kas strinkšķināt savas cītaras un sacerat dziesmas, un izveidojat jaunus mūzikas instrumentus kā Dāvids, 6 kas jūs dzerat vīnu no dārgiem kausiem, ziežaties ar visdārgāko eļļu un esat bez rūpēm par zaudējumiem, kādi notiek Jāzepa namam. 7 Tādēļ viņi būs pirmie trimdinieku starpā, ko aizvedīs trimdā, un tad arī izbeigsies šo plītnieku prieki. 8 Jo Dievs Tas Kungs ir zvērējis un apstiprinājis pats pie Sevis, tā saka Tas Kungs, Dievs Cebaots: "Man riebjas Jēkaba augstprātība, un Es ienīstu viņa lepnās pilis, un Es nodošu pilsētu ienaidnieku rokās ar visu, kas tajā." 9 Un notiks, ja kādā namā būs atlikuši desmit vīri, viņiem taču būs jāmirst. 10 Ja tad nu kāds viņu tuvs radinieks, kas kādu no viņiem mirušu grib sadedzināt, iznesīs no nama viņa kaulus un jautātu tam, kas vēl ir palicis dziļāk nama iekšienē: vai ir vēl kāds pie tevis? - tad tas atbildēs: nav neviena! Un ārā stāvošais viņam teiks: ciet klusu! Jo Tā Kunga Vārdu nedrīkst pieminēt. 11 Jo redzi, Tas Kungs ir pavēlējis, ka lielos namus būs sagraut drupās, bet mazos namus tā, ka tie sabrūk gabalos. 12 Kas var ar zirgiem skriet pa klintīm un ar vēršiem art klintis? Jo jūs pārvēršat tiesu žultī un taisnības augļus vērmelēs. 13 Jūs priecājaties par Lodabaras ieņemšanu un sakāt: vai mēs neesam ar saviem pašu spēkiem vien ieņēmuši Karnaimu ? 14 "Tādēļ redzi," saka Tas Kungs Dievs Cebaots, "Es celšu pret jums, Israēla nams, kādu tautu, kas jūs spaidīs no Hamatas ceļa līdz pat Tuksneša strautam!"
