The Dedication of the Temple
(1 Kings 8.62-66)1 When King Solomon finished his prayer, fire came down from heaven and burned up the sacrifices that had been offered, and the dazzling light of the Lord's presence filled the Temple. 2 Because the Temple was full of the dazzling light, the priests could not enter it. 3 When the people of Israel saw the fire fall from heaven and the light fill the Temple, they fell face downward on the pavement, worshiping God and praising him for his goodness and his eternal love. 4 Then Solomon and all the people offered sacrifices to the Lord. 5 He sacrificed 22,000 head of cattle and 120,000 sheep as fellowship offerings. And so he and all the people dedicated the Temple. 6 The priests stood in the places that were assigned to them, and facing them stood the Levites, praising the Lord with the musical instruments that King David had provided and singing the hymn, “His Love Is Eternal!” as they had been commissioned by David. The priests blew trumpets while all the people stood.
7 Solomon consecrated the central part of the courtyard, the area in front of the Temple, and then offered there the sacrifices burned whole, the grain offerings, and the fat from the fellowship offerings. He did this because the bronze altar which he had made was too small for all these offerings.
8 Solomon and all the people of Israel celebrated the Festival of Shelters for seven days. There was a huge crowd of people from as far away as Hamath Pass in the north and the Egyptian border in the south. 9 They had spent seven days for the dedication of the altar and then seven more days for the festival. On the last day they had a closing celebration, 10 and on the following day, the twenty-third day of the seventh month, Solomon sent the people home. They were happy about all the blessings that the Lord had given to his people Israel, to David, and to Solomon.
God Appears to Solomon Again
(1 Kings 9.1-9)11 After King Solomon had finished the Temple and the palace, successfully completing all his plans for them, 12 the Lord appeared to him at night. He said to him, “I have heard your prayer, and I accept this Temple as the place where sacrifices are to be offered to me. 13 Whenever I hold back the rain or send locusts to eat up the crops or send an epidemic on my people, 14 if they pray to me and repent and turn away from the evil they have been doing, then I will hear them in heaven, forgive their sins, and make their land prosperous again. 15 I will watch over this Temple and be ready to hear all the prayers that are offered here, 16 because I have chosen it and consecrated it as the place where I will be worshiped forever. I will watch over it and protect it for all time. 17 If you serve me faithfully as your father David did, obeying my laws and doing everything I have commanded you, 18 I will keep the promise I made to your father David when I told him that Israel would always be ruled by his descendants. 19 But if you and your people ever disobey the laws and commands I have given you and worship other gods, 20 then I will remove you from the land that I gave you, and I will abandon this Temple that I have consecrated as the place where I am to be worshiped. People everywhere will ridicule it and treat it with contempt.
21 “The Temple is now greatly honored, but then everyone who passes by it will be amazed and will ask, ‘Why did the Lord do this to this land and this Temple?’ 22 People will answer, ‘It is because they abandoned the Lord their God, who brought their ancestors out of Egypt. They gave their allegiance to other gods and worshiped them. That is why the Lord has brought this disaster on them.’”
1 Kad Salamans bija beidzis savu lūgšanu, tad uguns nonāca no debesīm un aprija dedzināmos upurus un kaujamos upurus, un Tā Kunga godība piepildīja to namu, 2 tā ka priesteri nevarēja ieiet Tā Kunga namā, jo Tā Kunga godība piepildīja Tā Kunga namu. 3 Un, kad visi Israēla bērni redzēja uguni nonākam un Tā Kunga godību izplešamies pār svētnīcu, tad viņi metās uz sava vaiga pie zemes, uz akmens seguma viņi nolieca savu vaigu un pielūdza un teica To Kungu, ka Viņš ir labs un ka Viņa žēlastība paliek mūžīgi. 4 Un ķēniņš un visa tauta ziedoja kaujamos upurus Tā Kunga priekšā. 5 Un ķēniņš Salamans veltīja kā kaujamos upurus divdesmit divus tūkstošus vēršu un simts divdesmit tūkstošus sīklopu; tā ķēniņš un visa tauta iesvētīja Dieva namu. 6 Un priesteri stāvēja savā kalpošanā un levīti ar Tā Kunga mūzikas instrumentiem, ko ķēniņš Dāvids bija taisījis, lai slavētu To Kungu, lai Viņa žēlastība paliktu mūžīgi, un iepretim viņiem priesteri pūta taures, un viss Israēls stāvēja. 7 Tad arī Salamans iesvētīja pagalma vidējo daļu, kas atradās Tā Kunga nama priekšā, jo tur viņš sagatavoja dedzināmos upurus un labprātīgo dāvanu upuru taukus, tāpēc ka vara dedzināmo upuru altāris, ko Salamans bija uztaisījis, nespēja uzņemt ne dedzināmos upurus, ne ēdamos upurus, nedz tauku gabalus no labprātīgiem kaujamiem upuriem. 8 Un Salamans šinī laikā rīkoja svētkus septiņas dienas, un viss Israēls bija kopā ar viņu varen lielā svētku sapulcē, no Hamatas pievārtes līdz Ēģiptes upei. 9 Bet astotajā dienā viņi turēja svētku sapulci, jo altāra iesvētīšanu viņi bija svinējuši septiņas dienas, un svētki arī ilga septiņas dienas. 10 Bet divdesmit trešajā dienā septītajā mēnesī viņš atlaida tautu uz savām mājām. Visi bija priecīgi un līksmi to labumu dēļ, ko Tas Kungs bija darījis gan Dāvidam, gan Salamanam, gan Savai tautai Israēlam. 11 Kad Salamans pabeidza Tā Kunga namu un ķēniņa namu un bija arī sagādājis visu, ko Salamans bija iecerējis, vai nu Tā Kunga nama, vai ķēniņa nama vajadzībām, un tas viņam bija paveicies, 12 tad Tas Kungs parādījās Salamanam naktī sapnī un viņam sacīja: "Es esmu uzklausījis tavu lūgšanu, un šo vietu esmu Sev izraudzījis par upura namu. 13 Redzi, kad Es aizslēgšu debesis, ka lietus nelīs, vai kad Es pavēlēšu siseņiem, lai viņi noēd zemi, vai ja Es sūtīšu mēri Savai tautai, 14 un Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu zemi. 15 Tad nu tagad Manas acis būs atvērtas un Manām ausīm labpatiks dzirdēt šinī vietā izteiktās lūgšanas, 16 jo Es esmu izraudzījis šo namu un esmu to darījis svētu, lai tur mūžīgi mājotu Mans Vārds un Manas acis un Mana sirds būtu tur vienumēr. 17 Un nu, ja tu staigāsi Manā priekšā, gluži kā tavs tēvs Dāvids ir staigājis, un pildīsi visu tā, kā Es esmu tev pavēlējis, un ievērosi Manus likumus un Manas tiesas, 18 tad Es nostiprināšu tavas ķēniņa valsts troni, kā Es to esmu svinīgi apsolījis tavam tēvam Dāvidam, sacīdams: tev nekad netrūks vīru, kas valdīs pār Israēlu! 19 Bet, ja jūs no Manis novērsīsities un atstāsit Manus likumus un Manus baušļus, ko Es esmu jums devis, un iesit un kalposit citiem dieviem un pielūgsit tos, 20 tad Es iznīdēšu Israēla bērnus no Manas zemes, kuru Es tiem esmu devis, un no šī nama, kuru Es biju svētījis Savam Vārdam, un Es viņus aizsūtīšu prom no Sava vaiga, un Es tos darīšu par nievu vārdu un apsmieklu visu tautu starpā. 21 Bet par šo namu, kura augstumu redzēja ikviens, kas tam kaut reizi gājis garām, - par to izbīsies un sacīs: kāpēc gan Tas Kungs ir tā izrīkojies ar šo zemi un šo namu? 22 Un tad atbildēs: par sodu, tāpēc ka viņi atstājuši To Kungu, savu tēvu Dievu, kas viņus izveda no Ēģiptes zemes, un ir pakļāvušies citiem dieviem un pielūguši tos, un kalpojuši tiem, - tādēļ Viņš pār tiem ir licis nākt visai šai nelaimei!"
